EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Marta sākumā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iepazīstināja valdību ar ziņojumu par biroja darbību 2012. gadā.
34304

   28.03.2013

SAB mājaslapā ir ievietota arī publiskā SAB 2012. gada darbības pārskata daļa. Protams, SAB nav tā institūcija, kas darbojas kā uz delnas un visiem stāsta visu, ko dara un ko zina. Tomēr arī publiski pieejamā pārskata daļa liecina, ka nekas šajā pasaulē nav būtiski mainījies, – izlūkdienesti cītīgi strādā, un, kā apgalvo SAB, Latvijā ārvalstu izlūkdienestu darbinieku skaits vēstniecībās var būt pat 15 – 45 procenti no kopējā diplomātu skaita. Visai aktīvi izlūkošanas informācija tikusi vākta par dažiem ekonomikas jautājumiem:  par Latvijas pievienošanos eirozonai, krizes pārvarēšanu, par Latvijai piešķirto Eiropas fondu līdzekļiem un to izmantošanu un par konkrētiem projektiem, kas saistīti ar enerģētiku.

Protams, arī  Latvijas dalība NATO un citās starptautiskās organizācijās, tāpat kā mūsu valsts drošības polītika pagājušajā gadā, ir bijusi to jautājumu sarakstā, kuŗi interesē arī Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis. Lai iegūtu vajadzīgo informāciju, izlūkdienesti izmanto publiski pieejamus avotus, oficiālus pasākumus un, protams, kontaktpersonas un vēl dažādus citus savus informācijas avotus. Īpaša vieta jautājumā par ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā ir Krievijai – ne tikai tāpēc, ka Krievija mums nav tik draudzīgi (vai neitrāli) noskaņota kā mūsu partneŗi NATO vai ES. Krievija iegulda savus resursus, ne tikai lai uzzinātu  Latvijas plānus minētajos jautājumos, bet ar visiem pieejamiem līdzekļiem cenšas ietekmēt sabiedrisko domu, meklē sadarbības partneŗus starp plašsaziņas līdzekļiem. Paralēli notiek arī centieni radīt negatīvu Latvijas tēlu Baltijā, Eiropā un pasaulē. SAB publicētā informācija liecina, ka Krievija ir sniegusi palīdzīgu roku tiem, kas vērsās pret Latvijas iesaistīšanos Visaginas atomelektrostacijas projektā, atbalstījusi tos, kas sāka diskusijas par Latgales autonomiju, un, protams, nepārtraukti ir ticis cilāts jautājums, ka Latvijā atdzimst nacisms un ka cilvēktiesības pie mums netiek ievērotas. Publiskajā telpā savus viedokļus šajos jautājumos izsaka dažādi eksperti vai arī cilvēki, kuŗi par tādiem tiek nosaukti, kaut zināšanu un pieredzes šajos jautājumos viņiem nav. Nauda atbalstam šo mērķu sasniegšanai tiek ieskaitīta dažādās sabiedriskās organizācijās, kas atšķirībā no partijām drīkst pieņemt naudu no ārzemju fondiem un organizācijām.

Pagājušajā gadā Krievijā darbu sākuši divi jauni fondi, ar kuŗu starpniecību Krievija pavisam oficiāli var atbalstīt savās interesēs strādājošus aktīvistus un nevalsts organizācijas, pamatā izmantojot  sava budžeta līdzekļus. Fondi sniedz informatīvo, organizatorisko, financiālo un arī juridisko atbalstu ārpus Krievijas dzīvojošiem tautiešiem. Organizējot propagandas kampaņas, plašsaziņas līdzekļi, eksperti un amatpersonas savus apgalvojumus pamato ar dažādu Latvijas nevalsts organizāciju sakopotiem faktiem un datiem, kuŗus, protams, neviens pat nemēģina pārbaudīt. Dažos gadījumos Krievijas izlūkdienesta darbība pat netiek pārāk slēpta: piemēram, Latvijā dzīvo aktīvs krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesību pārstāvis Sergejs Gapoņenko, kas bija viens no tiem, kuŗi Latvijā ierosināja un organizēja referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, aicinot krievvalodīgos pilsoņus parakstīt referenduma iniciatīvu. Gapoņenko ir uzrakstījis grāmatu „Latgale: citas esības meklējumos” , kuŗā  par latgaļiem runā kā par patstāvīgu tautu, kuŗai Latvijā būtu vajadzīga autonomija. Grāmata tika popularizēta un prezentēta Maskavā, un šīs darbības organizēja un vadīja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs.

Krievija tātad ne tikai izlūko, bet arī veido sabiedrisko domu un ietekmē to sev vajadzīgā virzienā. Latvijā bieži valdošais pesimisms, krizes radītais cilvēku nogurums  un, protams, arī aizvainojums un dusmas uz varu, ir laba augsne daždažādām spekulācijām un baumām. Savukārt polītiskās partijas dažādas spekulācijas mēdz atbalstīt, jo tas ir partiju „īpašnieku” interesēs vai arī tā  ir iespēja paaugstināt savu reitingu uz cilvēku emociju rēķina. Spilgts piemērs ir skaļā un histeriskā jezga, ko ap eiro ieviešanu sacēla Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA). Runa jau nav par to, ka eiro ir brīnumnūjiņa, kas atrisinās visas problēmas, tāpat arī ir saprotamas cilvēku jūtas, kad tie negrib atteikties no lata, jo to cieši saista ar savu un valsts identitāti. Šo partiju polītiķi iztēloja eiro par Eiropas plānu iznīcināt Latviju, un vienu brīdi publiskajā telpā virmoja nostāja, ka viss, kas Latvijā ir slikts, nāk no Eiropas, ka tā ir izvirtusi, ļauna, negodīga un  gandrīz vai noziedzīga. Krievija varēja tikai priecāties par tādiem naida izvirdumiem pret Eiropu un visu eiropisko un klusiņām, ar savējo starpniecību sāka atgādināt, ka blakus taču ir tik mīļa un laba Krievija, kas par to vien sapņo kā Latvijai izdarīt kaut ko labu...

Reizēm polītiķu rīcība patiesi pārsteidz ar savu tuvredzību. Saeimas Zinātnes, kultūras un izglītības komisija no sirds cīnās pret iespēju Latvijas augstskolās studijām plašāk  izmantot Eiropas valodas. Protams, konkurence pašmāju augstskolu mācībspēkiem palielinātos, ja Latvijas augstskolās ārzemju docētāji varētu lasīt vairāk lekciju, un tas acīmredzot izraisa lielu satraukumu, Par to, ka ieguvēji būtu studenti, nezin kāpēc tiek aizmirsts. Publiski tika sarīkotas pamatīgs tracis, runāja par latviešu valodas un zinātnes iznīcināšanu, emocijas bangoja kā jūra vētrā. Un tad notika  „nejaušība” (par kuŗu Izglītības un zinātnes ministrija ir ierosinājusi dienesta izmeklēšanu) –valdībai iesniegtajos ministrijas  dokumentos par šo jautājumu pēkšņi bija „ierakstījusies” arī krievu valoda. Ministrija, jācer, noskaidros, kuŗš ierēdnis tik ļoti ir kļūdījies, taču patiesībā vairs nav svarīgi, vai ierēdnis tiešām kļūdījies vai arī „labi draugi” viņu  palūguši kļūdīties un kuŗi ir šie „draugi” – savu krēslu pašmāju sargātāji, kādi paziņas ar biezāku naudas maku vai kāds no Austrumu kaimiņzemes. Svarīgs ir rezultāts: cilvēki ir satracināti, uzticība varai atkal sarukusi, un jautājums par to, vai studentiem būs iespēja vairāk iesaistīties Eiropas zināšanu apritē, var palikt tikai teorētisks.

Tiek meklēti ļaunie ienaidnieki, ja ir runa par gāzes un elektrības tirgus liberalizāciju jeb atvēršanu. Latviešiem ir teiciens, ka nevajag likt visas olas vienā groziņā, bet enerģētikas jautājumos gan nezin kāpēc mums viss jāliek tikai vienā – Krievijas groziņā. Katrs, kuŗš teic, ka tas nav un nebūs prāta darbs, publiski tiek pasludināts par Latvijas nodevēju, jo tikai Krievija patiesi rūpēšoties par mūsu labklājību un nemūžam nepaaugstināšot cenas, bet Eiropa par to vien sapņo, kā mums izdarīt ko sliktu. Ekonomikas ministrs, kas vēlas pazemināt „zaļās enerģijas” iepirkuma cenas, ir kļuvis par „slikto” cilvēku, jo ar zaļo enerģiju Latvijā pelna daži visai ietekmīgi cilvēki. Tiesa gan, nav manīts, ka ministrs  būtu nostājies pret gāzes un elektrības tirgus atvēršanu. Nupat partijas Vienotība pārstāvji ir publiski izteikušies, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir saistīts ar Krievijas kompaniju Gazprom. To, ka ierastās korporātīvās un koruptīvās polītikas īstenotājiem Latvijā Pavļuts ļoti nepatīk un šķiet traucējošs, ar neapbruņotu aci var redzēt jau labu laiku. Kā visvieglāk polītiķi diskreditēt lielākās daļas Latvijas vēlētāju acīs? Paziņot, ka viņš ir slepus saistīts ar Krieviju un strādā tās labā. Pat ja cilvēkiem no Vienotības patiesi būtu tādas aizdomas, vispirms taču tas būtu jānoskaidro, pirms nāk klajā ar tādiem minējumiem. Taču savu „rēķinu” kārtošana ir pirmajā vietā un ir pilnīgi vienalga, kā tas ietekmēs Ekonomikas ministrijas darbu, Latvijas tautsaimniecību un Latvijas godu.

Latvijas teikās un ticējumos ir stāsti par mirušo gariem – nakts raganām, kas cilvēkiem pēkšņi parādās un tikpat pēkšņi pazūd. Nakts raganas dzied, dejo un velē. Kādā teikā minēts, ka raganas ir ļauni gari, kas velē cilvēku dvēseles. Cilvēki, kas pārsteidz raganas velējoties, tiekot apmaldināti.
Raugoties, kā aizvien vairāk tiekam kūdīti, ērcināti un noskaņoti pret visu un visiem un ar kādu prieku iesaistāmies šajā „dvēseļu velēšanā”, māc bažas, ka nakts raganas ir ne tikai mūsu nelabvēļi un ienaidnieki, - mēs paši pamazām mēģinām kļūt par tādām raganām. Jo tas, kas notiek, ir īsta dvēseļu velēšana, cilvēku apmaldināšana.

Sallija Benfelde


 

Atpakaļ