Latvijas valdība un krievu lidmašīnas
Sallija Benfelde    10.11.2015

 

Visticamāk, pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas Laimdotas Straujumas valdība kritīs. Neoficiāli avoti vēsta, ka polītiķi klusām jau apspriež nākamās valdības ministru kandidātus, īstas skaidrības vēl nav par to, kurš varētu būt Ministru prezidents. Vēl nesen izskatījās – ja būs cita valdība, tad ļoti iespējams, ka par premjēri kļūs Saeimas „Vienotības” frakcijas deputāte un arī partijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Tagad par to grūti spriest, jo vēlētāju neapmierinātība ar Āboltiņu ir tik ļoti liela, ka viņas nonākšana amatā partijas reitingus varētu vēl vairāk samazināt.

 

Iemesli tam, ka valdība visdrīzāk vēl šogad kritīs, manuprāt, ir divi. 

 

Pirmkārt, pat ne īpaši zinošam vērotājam ir skaidrs, ka Straujuma vienkārši netiek galā ar ministriem un ka viņa neuzzina daudzu norišu patiesos iemeslus un slēptos nolūkus. Varētu pat teikt, ka partijas vienā mierā kārto savus darījumus, bet Ministru prezidente  neko nevar mainīt, jo nav nostājusies neviena grupējuma pusē, tādēļ īsta atbalsta un patiesu domubiedru viņai nav. Savā ziņā viņa tiek izmantota kā ērts aizsegs, jo atgādina pārgurušu, mīļu un pieklājīgu vecmāmiņu, kuŗu neviens neklausa, bet kuŗai arī negribas pārmest, jo viņai no visām tām rebēm labuma nekāda. Partijām līdz šim tas bijis izdevīgi un visas runas par valdības maiņu acīmredzot novedušas pie secinājuma, ka vēl vienu tik miermīlīgu premjēru var arī neatrast. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka Straujuma ir centusies darīt, ko var – piemēram, VDK dokumentu izpētes komisijas šobrīd jau vairs nebūtu, ja premjēre atkārtoti nebūtu iejaukusies. Tā būtu daļēji iznīcināta un pabāzta zem Tieslietu ministrijas ierēdņiem, kuŗi noteiktu, ko drīkst pētīt un kādiem jābūt secinājumiem, un tikai Straujumas rīcība tam tā neļāva notikt. 

 

Tātad premjēre ir visai nevarīga partiju un ekonomisko grupējumu interešu spēlītēs, valstī ir stagnācija, jebkāda attīstība palēninās, bet līdz šim tas visus apmierināja. Kas noticis? Vai arī polītiķiem beidzot ir apnikusi valdības nespēja?

 

Otrais un acīmredzot galvenais valdības krišanas iemesls ir satiksmes ministra demisijas pieprasījums un notiekošais ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic. Jāteic, ka šis iemesls ir kā kūka ar daudzām kārtām, un grūti saprast, kur augšiņa, kur apakšiņa. Lai izstāstītu visu, kas notiek satiksmes nozarē un airBaltic, būtu vajadzīgs krietni garš raksts, tādēļ visās detaļās neiedziļināšos. 

 

Ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kuŗai ir vajadzīgs investors, un tās valdes priekšsēdis Martins Gauss ir norādījis, ka aviokompanijā nākamajos piecos gados jāinvestē aptuveni 100 miljoni eiro. airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompanijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8 procentiem akciju. Ar investora meklējumiem jau divus gadus nodarbojas Prudentia – neatkarīga vadošā investīciju bankas pakalpojumu un finanču konsultāciju sniedzēja Latvijā. Tās galveno pakalpojumu klāstā iekļauti uzņēmumu pārņemšanas, pārdošanas un apvienošanas darījumi, slēgtās emisijas, akciju izpirkšanas darījumi, parāda un strukturētā financējuma piesaiste, sākotnējie publiskie piedāvājumi, biznesa padziļinātā izpēte un novērtējumi, biznesa restrukturizācija, un tā ir izveidota 1999. gadā. Prudentia bija līgums ar valdību un joprojām tāds esot ar airBaltic.

 

Nesen Prudentia nāca klajā ar paziņojumu, ka investors ir atrasts – tas būšot Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kas pastāvīgi darbojas Krievijā. Montāgs-Girmess airBaltic ieguldīšot 52 miljonus eiro, bet no valsts puses kā Valsts kases aizdevums jānodrošinot 80 miljoni eiro, turklāt Girmesa uzņēmums iegūšot 20 procentu airBaltic akciju. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss bija neapmierināts par šādu paziņojumu, jo ministrija nekādu lēmumu vēl neesot pieņēmusi, turklāt šis investors no dažādiem viedokļiem esot visai neizdevīgs, jo viens no viņa noteikumiem esot, ka airBaltic obligāti jāpērk Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, kuŗas ekspluatācijā ir neērtas un dārgas. Kā zināms, Eiropas un citu pasaules valstu sankcijas neļauj pirkt Krievijā ražotās lidmašīnas, kuŗas arī pirms tam tikpat kā nepirka, tās nebija populāras. Ar Krievijā strādājošā vācu uzņēmēja starpniecību sankcijas varētu apiet un ražotājs beidzot būtu atradis noieta tirgu. Protams, Girmesam tas būtu ļoti izdevīgi.

 

Visi klusēja, bet satiksmes ministrs rīkojās un lauza līgumu ar Prudentia. No malas raugoties, šķita,  ka tagad ministrija investoru meklēs pati, bet pēkšņi viena pēc otras nāca divas ziņas. 3. novembrī, vēlu vakarā, valdība savā sēdē tika vienojusies, ka pieņem Prudentia atrasto Montāgu-Girmesu, kas būs airBaltic finanču investors, bet Satiksmes ministrijai (SM) uzdots divu gadu laikā atrast kompanijai stratēģisko investoru. „Šis ir labākais no sliktajiem variantiem,” atzina Matīss, piebilstot – ja valsts no šī investora atteiktos, citi iespējamie varianti draudētu ar Eiropas Komisijas pārmetumiem par valsts atbalstu. „Tā ir gan uzvara, gan zaudējums,” darījumu vērtēja ministrs. Jāpiebilst, ka, komentējot drošības iestāžu atzinumus, Matīss norādīja, ka riski pastāv jebkuŗā gadījumā, bet SM uzdots nodrošināt to, lai akcionāru līgumā iespējamie drošības riski tiktu mazināti. Sīkāku informāciju par to, kas ir šie riski, viņš nesniedza. 

 

Jau nākamajā rītā, 4. novembrī, parādījās ziņa, ka premjera Laimdota Straujuma pieprasījusi satiksmes ministra demisiju saistībā ar airBaltic notiekošo. Lai gan iepriekšējā vakarā visa valdība vienojās par līgumu ar investoru, kuŗu atradis Prudentia, nākamajā rītā tas izrādījās kā pēdējais piliens, kas lauzis premjēres pacietības vadzi. Sākās juceklis, kas nav rimis joprojām.

 

Tā īsti saprotami Straujuma gan vēl līdz šim savu lēmumu nav spējusi paskaidrot, tikai saka, ka ministrs nav laikus sniedzis vajadzīgo informāciju, ka valdībai nekas cits nav atlicis, kā lēmumu pieņemt, un ka Matīss vispār netiek galā ar satiksmes nozari. Nevar saprast, vai premjēre uzskata šo investoru par labu esam vai nostājusies Prudentia pusē? Atlaistais ministrs tagad pauž, ka viņam doti skaidri mājieni nelauzt līgumu ar Prudentia, bet nenosauc mājienu devējus. airBaltic valdes priekšsēdis Gauss publiski apgalvo, ka Montāgu-Girmesu uz Latviju ir atvedis viņš, pati Prudentia saka, ka tad jau redzēs, vai būs nopelnījuši naudu, viņiem esot arī līgums ar lidkompaniju, bet ir manāmi nervozi.

 

Eiropas Parlamenta deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle jau ir paudis, ka Eiropas Komisija būtu naīva, ja Valsts kases aizdevumu airBaltic nevērtētu kā atbalstu biznesam no valsts puses, kas kropļo konkurenci. Žurnālisti savukārt paspējuši atklāt, ka bijušais satiksmes ministrs jautājumā par investoru, iespējams, kļuvis piekāpīgs, jo gribējis ieņemt Latvijas Dzelzceļa šefa vietu, kuŗa šobrīd brīva. Investors beidzot sācis runāt un preses konferencē dievojas, ka viņam nav nekādu sakaru ar Krievijas specdienestiem un ar tiem uzņēmējiem, kuŗi ir sankciju sarakstā, bet krievu lidmašīnas varēšot pirkt vai nepirkt – kā lidsabiedrības valde lemšot, tā arī notikšot. Koalicijas deputāti Saeimā visai vienotā korī šaubās par to, vai valstij vajadzīgs tāds investors un vai viņi balsos par Valsts kases aizdevumu lidsabiedrībai 80 miljonu apmērā.

 

Protams, var spriest, kuŗiem bāleliņiem būtu izdevīga šī investora ienākšana Latvijā un krievu lidmašīnu pirkšana, jo nebūsim naīvi un nedomāsim, ka valde nav ietekmējama vai maināma. Varam arī minēt, kuŗiem polītikas un biznesa bāleliņiem ir vienalga, par ko un kāpēc vienoties, jo galvenais ir labi nopelnīt. Daudz bēdīgāk ir tas, ka visā šajā juceklī Ministru prezidente Laimdota Straujuma peld kā pārguris kuģis bez kompasa un kartes. Un, lai gan valdības demisijas gadījumā diez vai tiks nomainīti tie ministri, kuŗi patiešām būtu jāmaina, pašreizējās valdības nevarība jau pārsniedz saprātīguma robežas.