Latvijā ārkārtas situācija
Kārlis Streips    12.10.2021

 

 

Pirmdien, 11. oktobrī, sākās Latvijas Ministru kabineta noteiktā ārkārtas situācija saistībā ar faktu, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmija Latvijā atkal uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Par valdības plāniem ārkārtas situācijas kontekstā īsti laimīgs gan nav neviens.

 

Vispirms - pašreizējā stāvokļa raksturojumus. Jau nedēļu un ilgāk katru dienu Slimību profilakses un kontroles centrs ir vēstījis par vairāk nekā 1000 jaunatklātām infekcijām iepriekšējās diennakts laikā. Hospitālizēto pacientu skaits minētajā pirmdienā sniedzās pāri 700, un tas laikā, kad slimnīcu pārstāvji jau sen bija brīdinājuši - ja būs vairāk nekā 500 pacientu, tad tas nozīmēs slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas pārslodzi. Patlaban slimnīcām jātiek galā ar vairāk nekā 200 pacientiem virs paredzētā. Visticamāk šī ir situācija, kuŗa kļūs pamatīgi smagāka, pirms tā kļūs vieglāka. Amerikā dzīvojošie lasītāji zina, kas notiek, ja slimnīcu sistēma vienkārši tiek pārpludināta ar slimiem cilvēkiem. Amerikā ir štati, kuros jau labu laiku slimnīcas ir bijušas spiestas šķirot pacientus starp tiem, kuŗi saņems aprūpi, un tiem, kuŗi ne – jo vienkārši nav vietas. Rīgā viena slimnīca jau ir atcēlusi paredzētās plānveida operācijas.

 

Lielākā problēma saistībā ar Covid-19 Latvijā joprojām ir fakts, ka pilnībā vakcinēti pret šo slimību joprojām ir mazāk nekā 50% Latvijas valstspiederīgo. Portālā Facebook un citur internetā ir atrodami visfantastiskākie argumenti par to, kāpēc cilvēkam nevajadzētu vakcinēties. Tie sākas ar pavisam absurdo domu, ka varbūt uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geits vēlas slepus ielikt čipus visu vakcinēto personu ķermeņos. Neviens no šīs pārliecības atbalstītājiem nekad nav varējis paskaidrot, kāpēc Geitsa kungs kaut ko tādu vēlētos darīt, nedz arī, kāpēc cilvēkam Latvijā liekas, ka miljardieris Geits viņu vispār ir pamanījis.

 

Citādi ir ar "argumentu," ka vakcinēties nevajag tāpēc, ka arī vakcinētas personas var tapt inficētas ar koronavīrusu. Tas ir tas pats, kas teikt, ka mašīnā nevajag lietot drošības jostu, jo reizēm arī piesprādzēti cilvēki nonāk avārijas situācijā. Tādā gadījumā drošības josta var būt dzīvības vai nāves jautājums. Covid-19 gadījumā ir zinātnisks fakts, ka jā, vakcinētas personas var atkal tikt inficētas, bet gandrīz vienmēr tā būs vieglāka, maigāka infekcija, un visticamāk šāds pacients nenonāks slimnīcā, zem respiratora un tad zārkā. Arī tas nav arguments.

 

Konkrēti attiecībā uz vakcinēšanos Latvijas valdība nav bijusi īpaši uzdevuma augstumos. Portugāle pagājušajā nedēļā paziņoja, ka būtībā valstī ir vakcinēti visi. Joprojām vajadzīga piesardzība, jo kaimiņvalstī Spānijā vakcinēto procents patlaban ir zem 80%, bet Portugāle ar to tika galā. Būtu vērts pajautāt – kā? Cik saprotu, atbilde ir fakts, ka Lisabona nolēma, ka pandēmija ir uzskatāma par nacionālās drošības jautājumu, un tāpēc reakcijas plānu tā uzticēja ģenerālim ar lielu skaitu medaļu uz krūtežas. Vienādi vai otrādi, Portugāles cilvēki izdarīja to, kas ir jādara pandēmijas laikā. Mūsu valstī mēs no tā vēl esam tālu.

 

Ārkārtas situācijas centrālā doma ir tāda, ka tagad plašākas priekšrocības būs tiem cilvēkiem, kuŗi ir vakcinēti un var uzrādīt sertifikātu par to, kamēr tie, kuŗi nav vakcinēti, paliks bešā. Tas attieksies uz veikaliem izņemot pirmās nepieciešamības preču bodes (pārtikas preču veikali, aptiekas u.tml.). 

 

Pats esmu vakcinēts, man ir sertifikāts, bet man vienalga par šo plānu ir iemesls mazliet šaubīties.

 

Pirmkārt, jau pirms kāda laika Ministru kabinets noteica, ka pandēmijas dēļ sabiedriskajā transportā ir jānodrošina, ka attiecīgais transporta līdzeklis ir ne vairāk kā 75% piepildīts ar pasažieriem. Varu lasītājiem pateikt, ka es ar trolejbusu braucu uz TV24, kur darbadienās katru dienu ierakstu raidījumu, un pēc tam atpakaļ mājās ar citu trolejbusu. Nekad, nevienā mirklī neesmu redzējis neko, tādu kas liecinātu, ka kāds cenšas pārbaudīt, vai trolejbuss nav pārāk pilns. Šoferis to nevar darīt, viņam ir jāvada transporta līdzeklis. Un varu pateikt, ka it īpaši trolejbuss, ar kuŗu braucu mājās, bieži vien ir tā pārpildīts, ka centa monētai nav, kur nokrist.

 

Attiecībā uz veikaliem - tie jau labu laiku pieraduši pie situācijas, ka jebkuŗa veida veikalā drīkst atrasties tikai konkrēts skaits cilvēku. Ir veikali, kas izlīdzas ar groziņu vai ratiņu skaitu. Ja pie durvīm nav groziņu vai ratiņu, tad klientam ir jāpagaida. Mazākos veikalos vienkārši pie durvīm ir zīme, ka tur vienlaikus drīkst atrasties viens, divi vai pieci cilvēki. Kā esmu novērojis, šādus noteikumus vairums cilvēku mēdz ievērot. Visi ne. Mums ir pietiekami daudz brašuļu, kuŗi sabiedriskajā transportā nevelk masku, lai gan tas jau sen ir bijis stingrs noteikums. Arī veikalos viņi ne vienmēr ir uzmanīgi, bet manuprāt viņu ir mazākums. 

 

Kas savukārt notiks, ja tagad veikaliem būs pie durvīm jāliek kāds, kuŗa uzdevums ir pārbaudīt katra atnācēja sertifikātu? Tas gan nav ļoti sarežģīts process. Pirms pāris nedēļām biju restorānā, kur, lai paēstu telpās, man bija jāuzrāda mans sertifikāts. Uz tā ir kods, ko restorāna darbinieks noskanēja. Bet nezinu, kā tas būtu, ja rindā pie durvīm gaidītu 10, 20 vai 40 ēstgribētāju? Lielākos veikalos un universālveikalos cilvēku ir vēl vairāk. Netālu no manām mājām ir universālveikals “Minska”, un tur šad tad pie durvīm stāv dāma un skaita, cik katrā brīdī veikalā ir cilvēku un citus nelaiž iekšā, iekams kāds nav iznācis ārā. 

 

Ir arī fakts, ka vakcinētām personām arī tajos gadījumos, kad tie ir vienīgie, kuriem ļauts atrasties iekštelpās, vienalga būs vajadzīga sejas maska. Tur nu man gribas iekliegties! Novembrī man paredzēts doties uz Dailes teātri un noskatīties jaunu komēdiju. Iekšā mani laidīs tikai ar vakcinētas personas sertifikātu, un zinu, ka teātris pārdod mazāk biļešu par sēdvietu skaitu, lai cilvēki varētu sēdēt distancēti cits no cita. Bet vienalga būs maska visas tās divas stundas ar starpbrīdi jānēsā?! Tas šķiet kaitinoši.

 

Valdības plānos arī ir paģērēta obligāta vakcinēšanās visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī tiesības privātuzņēmējiem noteikt vakcīnas obligātumu savās darbavietās. Nezinu, cik lielā mērā tas palīdzēs. Demagogi mēdz uzsvērt "cilvēktiesības" nevakcinēties. Tas ir visnotaļ savtīgi, jo nevakcinēts cilvēks apdraud ne tikai pats sevi, bet arī apkārtesošās personas. Taču patlaban esam tur, kur esam. Ārkārtas situācija sākusies. Redzēsim, kur būsim pēc gada ceturtdaļas.