Franks Gordons 01.12.2015
Rietumvalstu, Turcijas, Krievijas un murgainā veidojuma Daesh intereses, tīkojumi, bažas un cerības savijušās neatšķetināmā asiņainā mezglā, kas padara pilsoņkarā saplosīto Sīriju līdzīgu Balkāniem, kur 1914. gada 28. jūnijā Sarajevas atentāts ievadīja lejupslīdi uz Pirmo pasaules kaŗu. Kaut nu pesimisti maldītos!
Kamēr šīs rindiņas nonāks pie lasītāja, vēl atskanēs neskaitāmi minējumi par to, vai pēc vairākiem turku brīdinājumiem notriektais krievu bumbvedējs patiešām bija "iemaldījies" Turcijas gaisa telpā. Tur, kalnainā apvidū, turkiem radniecīgo turkmeņu pašaizsardzībnieki cenšas nosargāt savu zemes pleķīti no Asada armijas, kas ar krievu atbalstu patlaban mēģina "iztīrīt" Vidusjūras piekrastes novadu - alavītu zemi, Asada dzimtas pēdējo cietoksni un patvērumu.
Notriektā bumbvedēja dēļ Turcijas un Krievijas attiecības, var teikt, nokaitētas līdz baltkvēlei, kremlis aizliedzis Turcijas augļu un dārzeņu importu (atcerieties Gruzijas un Moldovas vīnus, Baltijas šprotes...), un lielkrievu imperisti atceras, ka krievu-turku kaŗi sekoja cits citam visu 18. un 19. gadsimtu. Šajā pārmetumu un apsūdzību virpulī, manuprāt, pazūd "kāda skarba patiesība": Putina Krievija, aizbildinoties ar cīņu pret Daesh un atmaksu par gaisā virs Sinaja pussalas uzspridzināto pasažieŗu lidmašīnu, nelokāmi apņēmusies par katru cenu ierakties, nostiprināties un paturēt savā varā Sīrijas piekrastes joslu, lai Kremlim būtu droša, neatsverama Vidusjūras baze ar Latakijas un Tartusas ostu.
Debesīs Krievijai sagādā klapatas ne tikai Turcijas aviācijas un pretgaisa aizsardzības modrība, bet arī tas, ka rietumvalstu lidmašīnas, kas pirmām kārtām bombardē Daeš pozicijas un atbalsta punktus (kas ir "atkailināti", jo džihada fanātiķiem nav savas aviācijas), vēršas arī pret Asada režīma lidlaukiem un stratēģiskiem objektiem, kuŗus steidz nosargāt Krievija.
Nonācis klapatās, Kremlis tagad sācis īstenot, var teikt, velnišķīgu plānu: uz Latakiju, alavītu novadā, atvestas vismodernākās krievu pretgaisa raķešu sistēmas C-400, kas spējīgas, kā norāda CNN korespondents Maskavā, "noslēgt" debesis virs Sīrijas jebkuŗām NATO dalībvalstu lidmašīnām, lai šo valstu lidmašīnas varētu lidot Sīrijas gaisa telpā, būšot vajadzīga Maskavas atļauja, uzsvērts CNN raidījumā. Vai Krievijas un rietumvalstu pretstāves kārtējais akts tagad risināsies Sīrijas debesīs?
Krievijai klapatas debesīs sagādā arī Ukraina, kuŗas premjērministrs Arsenijs Jaceņuks paziņojis, ka "Krievijas aviokompanijas un Krievijas lidmašīnas vairs nav tiesīgas izmantot Ukrainas gaisa telpu". Aizliegums attiecas arī uz pasažieŗu pārvadājumiem un transita reisiem. Jaceņuks saistīja šo aizliegumu ar stāvokli Sīrijā un "iespējamām Krievijas provokācijām".
Ironiski, ka tagad Krievijai radušās klapatas ne tikai debesīs, bet arī uz grēcīgās zemes, turklāt savā territorijā.
Kurš vēl atceras PSRS vēstures stundas padomju skolā? Nācās iegaumēt, ka 1917. gada februārī un martā, kad tika gāzts cariskās patvaldības režīms, noteicošā loma revolūcijā bija Petrogradas proletariāta priekšpulkam - Putilova rūpnīcas strādniekiem. Tie bija viņi, kas ar savu kaujas garu un sparu meta izaicinājumu satrunējušajam cara galmam.
Pēdējos gados Krievijas Federācijā līdzās dzelzceļiem arvien lielāku lomu gūst ceļu transporta maģistrāles, pa kuŗām virzās smagie kravas autofurgoni jeb "fūras", kā pēc vācu parauga mēdz teikt krievi. Pie stūres atrodas, reizēm šķērsojot tūkstošiem kilometru un pavadot dienas un naktis, šoferi tālbraucēji - "daļnoboiščiki", kā šo smago un nogurdinošo profesiju sauc mūsdienu Krievijā.
Vienvārdsakot pašlaik Krievijas šoferi tālbraucēji sadumpojušies, rada mākslīgus sastrēgumus, dedzina riepas un lūko paralizēt šo ekonomiski svarīgo transporta nozari. Tālbraucēju sašutumu izraisīja jauna īpaša nodeva, kas jāmaksā, ja tiek braukts uz "federālas nozīmes" valsts ceļiem. Nodevas sistēmas nosaukums ir "Platon" - tam nav nekāda sakara ar sengrieķu filosofu, bet cēlies no vārda "plata" - maksa.
Petrogradas Putilova rūpnīcas strādnieki sākumā arī izvirzīja tīri ekonomiskas prasības, un runa bija par rubļiem. Taču beigās runa bija par troņiem, par varu. Tīmekļa laikmetā viss attīstās straujāk, un kas to lai zina, ciktāl šis mūsdienu darbaļaužu priekšpulks vēl iespaidos Krievijas likteņgaitas?
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
