Ko Latvijai nesīs diktatoru tikšanās?
Sallija Benfelde    14.09.2021

 

 

9. septembrī Maskavā notika jau piektā Lukašenko un Putina tikšanās Krievijā kopš prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā pagājušā gada 9. augustā. Bija skaidrs, ka abu diktatoru vēlmes ir atšķirīgas – Lukašenko izmisīgi vajadzīgs kārtējais Krievijas kredits, bet Putinu vairāk interesē Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valstu projekts, kas kopš 1999. gada, kad par to tika minēts pirmo reizi, ir norisinājies ļoti lēnām un brīžiem apstājies. 

 

Abu diktatoru tikšanās notika tikai divatā, ar pārtraukumu nelieliem paziņojumiem preses konferencē, un ilga veselu darba dienu, astoņas stundas. Pirms tikšanās Krievijas oficiālajos medijos izskanēja minējums, ka Lukašenko prasīs Putinam kreditlīniju vēl par trīs miljardiem ASV dolaru līdz 2022. gada beigām. Par to, ka šādu summu Putins Lukašenko netaisās piešķirt, kļuva skaidrs jau tikšanās dienā – Lukašenko līdz nākamā gada beigām var cerēt saņemt līdz 640 miljoniem dolaru.

 

Jau preses konferences laikā tika sacīts, ka nenotiek nekāda „Baltkrievijas aprīšana”, bet runa ir par 28 t.s. ceļa kartēm jeb programmām, kas tuvinās abas valstis ekonomikas jautājumos. Putins arī precizēja galvenos virzienus šīm programmām, proti, esot notikusi vienošanās par :

-      naftas, naftas produktu un elektroenerģijas tirgus apvienošanu;

-      līdz 2023. gada 1. decembrim tiks apvienoti abu valstu gāzes tirgi;

-      Krievijas gāzes cena Baltkrievijai nākamajā gadā nemainīsies (jāpiebilst, ka Krievijas gāze Rietumvalstīm ir piecas reizes dārgāka);

-      tiks izstrādāta vienota polītika rūpniecībai un arī abpusēji pieejamiem valsts iepirkumiem un pasūtījumiem;

-      vienota pieeja likumdošanas jautājumiem, kas skar darba attiecības, darba aizsardzību, nodarbinātību, sociālo apdrošināšanu, pensijas un ģimenes ar bērniem;

 

Putins arī sacīja, ka tikusi apspriesta vienotas aizsardzības telpas veidošana un Savienoto valstu ārējā perimetra drošība.

 

Ar vārdu sakot, paziņojumi tikšanās laikā un arī pēc tās skaidri norāda ne tikai uz vienotas ekonomiskās, bet arī vienotas militārās telpas veidošanu. Visas piebildes un piezīmes, ka katras valsts suverenitāte ir svēta un neaizskarama, ka polītiskā integrācija ir iespējama, bet par to netiek runāts, un ka pašlaik netiek runāts arī par divu valstu apvienošanu vienā, ir tikai tāds dūmu plīvurītis. Ir taču skaidrs – ja divu valstu ekonomiskās un militārās telpas kļūst vienotas un tiks pakļautas vieniem un tiem pašiem likumiem, tad faktiski tā jau ir viena valsts, kaut formāli kādu laiku skaitīsies divas valstis. Manuprāt, būtiska bija kāda piebilde, ko minētās preses konferences laikā pateica Putins – Krievija neuzņemšoties atbildību par to, ko Baltkrievija dara savā territorijā, arī militārajos jautājumos, jo Baltkrievijai pašai jārisina šie jautājumi, tā esot Baltkrievijas robeža ar Rietumiem. Šī piebilde tika izteikta ironiskā tonī, un tas liecina, ka arī šis paziņojums tāds dūmu aizsegs vien ir. Pie kopīgas militārās telpas un, ievērojot arī Lukašenko paziņojumu 12. septembrī, ka līdz 2025. gadam Baltkrievija saņems Krievijas ieročus un techniku viena miljarda dolaru vērtībā, runāt par to, ka Krievijai par Baltkrievijas territoriju nebūs nekādas daļas, ir vismaz smieklīgi. Vēl vairāk, tas liek domāt, ka provokācijas pēc „drauga Putina” ieteikuma izraisīs Baltkrievija, starptautiski atbildīga par to būs Baltkrievija, bet konfliktus atrisināt ar militāro spēku  „draugam” palīdzēs Putins ar savu armiju un ieročiem, ja uzskatīs to par vajadzīgu un ja viņaprāt situācija būs izdevīga.

 

Vēl var piebilst, ka minētās vienošanās drīzumā jāapstiprina Baltkrievijas un Krievijas valdībām, bet Lukašenko un Putins tās parakstīs 4. novembrī. Vienošanos saturs tuvāk un detālizēti publiski gan netiek apspriests, jo zināma tirgošanās starp abiem diktatoriem noteikti turpināsies, jo Lukašenko grib naudu, bet negrib zaudēt savu varu, bet Putinam vajag dabūt Baltkrieviju pēc iespējas ātrāk. Domāju, ka kopīga un vienota polītika valsts iepirkumos un pasūtījumos nozīmē to, ka Putins centīsies iepludināt savējos uzņēmējus, kuŗi viņu atbalsta, Baltkrievijā kā dažādu konkursu, iepirkumu un tml. uzvarētājus, lai Baltkrievijai aizdotā nauda ieplūstu atpakaļ Krievijas uzņēmēju kabatās. Protams, gan jau paklausīgākie un uzticamākie Lukašenko atbalstītāji  uzņēmēju vidū arī tiks pie kāda kumosiņa, bet, manuprāt, šīs programmas paredz Baltkrievijas tautsaimniecības – to, kas no tās vēl palicis – rusifikāciju. Polītikas apskatnieku vidū jau izskan viedokļi, ka Putins ilgi necietīs tādus izdevumus un to, ka Lukašenko darbojas kā viltīgs lapsa kūmiņš, tādēļ, iespējams, tuvākā gada laikā Baltkrievijā varot notikt pat jaunas prezidenta vēlēšanas bez Lukašenko, Putins to varot mēģināt panākt. Un, protams, tādā gadījumā par vadoņa amatu cīnīsies Putina ielikteņi.

 

Protams, šāda notikumu norise svarīga ir ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas valstīm, kuŗām ir robeža ar Baltkrieviju, kuŗa līdz mākslīgi izraisītajai bēgļu krizei, tomēr bija robeža ar militāri samērā mierīgu valsti. Pēc šo programmu oficiālas apstiprināšanas Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas ar Krieviju faktiski pagarināsies, kaut arī formāli tās joprojām būs robežas ar Baltkrieviju.

 

Latvijā jau izskanējuši viedokļi, ka vajag taču runāt ar Baltkrieviju, ka mēs to nedarām, tāpēc bēgļu krize utt. Jāteic, ka, manuprāt, tas ir gan polītiskais naivums, gan tuvredzība. Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi, turklāt nav iespējams dejot, ja viens no partneriem nepārtraukti kāpj otram uz kājām un mēģina kādā izdevīgā brīdī nožņaugt. Tiem, kuŗi sapņo par draudzību ar Baltkrieviju, jāatgādina, ka jau pēc tikšanās ar Putinu, 12. septembrī, Lukašenko paziņoja, ka nerunās ar Rietumiem, kamēr nebūs atceltas viņaprāt nejēdzīgās sankcijas. Nevienam neesot nekādas daļas par polītieslodzītajiem un cilvēktiesībām Baltkrievijā. Tā teikt, es darīšu, kā gribu un, ja gribat draudzēties, jūs darīsiet tā, kā patīk man. Abu diktatoru vienošanās nozīmē to, ka Krievijai pieaug provokāciju iespējas uz robežas, aizsedzoties ar Baltkrieviju. Draudzēšanās Lukašenko un Putina izpratnē nozīmē – dejot pēc viņu stabules.