Kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā un lobistu puspatiesības
Inga Spriņģe, Sanita Jemberga, Ilze Jaunalksne    24.02.2015

 

Gandrīz gada gaŗumā analizējot 315 dārgākos nekustamā īpašuma iegādes darījumus ārzemnieku iecienītākajās Latvijas vietās, pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica izmeklēja, kādi cilvēki kopš proeiropeisko protestu jeb Maidana sākšanās Ukrainā vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā un no kuŗienes plūst nauda.

Mēs atklājām, ka:

 

1) absolūtais pircēju vairākums ir Krievijas vidusslānis;

 

2) neliels skaits no atļauju saņēmējiem ir Krievijas valstij pastarpināti piederošu kompāniju vadība, piemēram, Transtelekom un Aeroflot. Tāpat atļaujas ieguvuši ASV un ES sankcijām pakļauto banku vai saistīto uzņēmumu vadības esošie vai bijušie pārstāvji, vai viņu ģimenes, piemēram, Gazprombank (un tai piederošā Gazprom Media Holding), VTB un Bank Moskvi;

 

3) Latvijas valsts zināšanas par atļauju saņēmējiem ir niecīgas, jo līdz Krimas aneksijai atļauju kārotāju personības pārbaudīja viens cilvēks.

Galvenais ieguvējs ir nekustamā īpašuma attīstītāji un tirgotāji. Nozarē nonākuši 83 % no Latvijā piecos gados investētā 1,26 miljarda eiro. Reālajā ekonomikā - uzņēmumos - ieguldīti mazāk par 5% no to nerezidentu naudas, kuŗi meklē rezerves bazi Eiropā.

 

Programmas unikālais lētums - prasītā īpašuma pirkšanas cena bija zemākā Eiropas Savienībā - nozīmē, ka Latvija izdevusi visvairāk atļauju, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem dzīvot un ceļot ES, pati nopelnot salīdzinoši maz. Piemēram, Portugāle divos gados nopelnījusi miljardu eiro, izsniedzot 1775 „zelta vīzas”, kamēr Latvija līdzīgu summu saņēmusi, izsniedzot atļaujas 13,5 tūkstošiem piecos gados.

 

Pieteikumu skaits strauji pieauga pēc Maidana un tam sekojušās Krimas aneksijas. No Ukrainas pieteicās divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Vilnis no Krievijas sākās pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā 2012.gadā un pērn turpinājās gandrīz tādā pašā līmenī.

 

Ukrainā dzimušais, bet lielāko daļu dzīves Maskavā pavadījušais dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis ir tāds imigrants, kādu lielākā daļa Latvijas sabiedrības akceptē: izglītots vidusslāņa pārstāvis, kas neatbalsta Putina polītiku. Viņš dibinājis gan Krievijas neatkarīgo dokumentālo filmu festivālu ArtDokFest, gan plūcis starptautiskus laurus. Taču varas attieksme mainījās, kad Manskis nolēma veidot filmu par Ukrainā notiekošo caur savas dzimtas vēsturi.

 

“Uzvarējām ministrijas iekšējā konkursā, to atzina par labāko. Šo lēmumu nepublicēja, te atkal publicēja bez mūsu pieteikuma, tad sāka atbildēt, ka pārceļ filmas laiku, jo Ukrainā nestabila situācija un, nedod Dievs, ka mūsu labākais režisors nokļūst tādā. Tu saproti, ka viņi melo, negrib, lai tu strādā, bet tagad ir pienācis brīdis, kad tika skaidri pateikts: neviens projekts, kas saistīts ar Manski, nevar gūt valsts atbalstu,” stāsta režisors.

 

Latvijas iestādēm diemžēl nav skaidra priekšstata par to, cik no iebraucējiem ir tādi kā Manskis un vai kopā ar viņiem neierodas Krievijas un citu bijušās PSRS valstu “vadoņu” savām tautām nozagtā nauda.

 

Pamats aizdomām ir. Kad Italijas policija uz Kazachstānu deportēja aizbēgušā oligarcha un pašreizējā prezidenta oponenta Muhtara Ablajazova sievu un sešgadīgo meitu, izrādījās, ka viņas Italijā dzīvojušas ar Latvijas un Lielbritanijas izsniegtām uzturēšanās atļaujām. Ablajazovu tur aizdomās par naudas zādzību no viņa vadītās bankas.

 

2013.gadā pēc Krievijas pieprasījuma Latvijā tika arestēts nekustamais īpašums, kas piederēja bijušajam Maskavas bankas prezidentam Andrejam Borodinam. Viņu pašu un viņa vietnieku Krievijas prokurori tur aizdomās par plašā mēroga zādzību, caur ārzonām aizpludinot no bankas 443 miljonus ASV dolaru toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova sievai Jeļenai Baturinai.

 

Borodinam sākotnēji bija Latvijas izsniegta uzturēšanās atļauja, taču tā nebija pagarināta formālitāšu neizpildes dēļ, apstiprināja Iekšlietu ministrijā. Ģenerālprokuratūra atteicās no komentāriem par lietas statusu.

 

Jā jau minējām, līdz Krimas aneksijai atļauju kārotājus Drošības policijā pārbaudīja viens cilvēks. Statistiski tas nozīmē vismaz 15 cilvēku dienā. Tagad atradusies nauda vēl vismaz četriem, taču darbs norisinās „atpakaļgaitā”, noskaidrojot, kas Latvijā jau ir ieradušies.

Bēgošais vidusslānis

 

Lai saprastu, kas tie par cilvēkiem, kuŗi pēdējā gada laikā pieprasījuši termiņuzturēšanās atļaujas, Re:Baltica pētījumam atlasīja 315 dārgākos darījumus ārzemnieku iecienītākajās vietās (galvaspilsētā Rīgā un tuvējā kūrortpilsētā Jūrmalā) no pērnā novembŗa, kad Ukrainā sākās proeiropeiskie protesti jeb Maidans, līdz septembrim, kad stājās spēkā programmmas jaunie nosacījumi, kas prasa iegādāt dārgāku īpašumu.

 

Secinājums: pēdējā gadā absolūtais vairākums īpašumu pircēju ir Krievijas vidusslānis.

 

Liela daļa no viņiem ir saistīti ar vidēja lieluma privāto biznesu, īpaši bankām. Vairums uzvārdu bija grūti identificējami, iespējams, tāpēc, ka īpašumi iegādāti uz ģimenes locekļu vārdiem vai cilvēki nav „izgaismojušies” ne ar ko īpašu.

 

Daļa - žurnālisti un mākslinieki. Savu nekustamo īpašumu portfeli ar dzīvokli klusajā centrā Alberta ielā papildinājis arī satīriķis Mihails Zadornovs, kuŗš nereti „izceļas” ar publisku nievājošu attieksmi pret Latviju.

 

Neliels skaits atļauju saņēmēju ir ar Krievijas valsti saistītu uzņēmumu vadībā, sevišķi saistībā ar enerģētikas gigantu Gazprom. Pie īpašumiem un uzturēšanās atļaujām tikuši ne tikai ES un ASV sankcijām pakļautās Gazprombank vadības pārstāvis Nikolajs Koreņevs, bet arī valstij piederošā milža Krievijas Dzelzceļš meitasuzņēmuma Transtelekom vadība. Tāpat uzturēšanās atļauju ieguvis Aeroflot ģenerāldirektora vietnieks un divu ES sankcijām pakļautu banku - VTB un Bank Moskvi - bijuši vadoši darbinieki vai viņu radinieki.

Nauda pret drošību

 

Latvijas programma bijusi populāra galvenokārt lētuma un Krievijas tuvuma dēļ – nopērkot 150 000 eiro vērtu īpašumu Latvijas galvaspilsētā vai 70 000 eiro vērtībā ārpus tās, varēja tikt pie tiesībām dzīvot ES.

 

Saasinoties kaŗam Ukrainā, Latvija no uzturēšanās atļauju saņēmēju etniskā sastāva nobijās. Krievijas pilsoņu pieplūdums vienas Latvijas mazpilsētas apmērā nacionāli noskaņotajiem polītiķiem radīja bažas, ka krievi vēl mazāk gribēs iekļauties latviešu sabiedrībā. Vēl nervozākus latviešus dara fakts, ka Putina Krievija “tautiešu aizsardzību” izmanto kā ieganstu agresijai pret Ukrainu.

 

“Turpinot izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, mēs vārda tiešā nozīmē spēlējam krievu ruleti,” pērn no Saeimas tribīnes paziņoja Nacionālās Apvienības deputāts Edvīns Šnore.

 

2014.gada maijā parlaments nekustamā īpašuma cenas slieksni palielināja līdz 250 000 eiro, kas atbilst nākamajam lētākajam Eiropas piedāvājumam – Grieķijā. Neskaitot Grieķiju un Bulgāriju, pārējās 9 ES valstīs, kur uzturēšanās atļauju var iegūt ar nekustamā īpašuma iegādi, tas ir tikai viens no darījuma elementiem. Valstis cenšas pārliecināties, ka investīcijām ir ilgtermiņa labvēlīga ietekme uz ekonomiku, nevis tikai īstermiņa ienākumi attīstītājiem. Cenas ir augstākas un izsniegto atļauju skaits - mazāks.

 

Pēc īpašuma cenu palielināšanas, kas sakrita ar Krievijas rubļa dramatisko lejupslīdi, pircēju skaits strauji samazinājās. Kopš septembŗa, kad stājās spēkā likuma izmaiņas, par īpašumiem pieprasītas 67 atļaujas.

 

Taču, Latvijas ekonomikas izaugsmei sākot strauji bremzēties, ietekmīgais nekustamā īpašuma lobijs atsācis cīņu par uzturēšanās atļauju lētāku izpārdošanu, padarot slieksni vēl zemāku nekā tas bija sākumā.

 

Ekstrēmākais priekšlikums ir Vienotības deputāta Ineša Boķa ideja izdot atļaujas par 50 000 EUR par trim īpašumiem laukos un par 180 000 eiro Rīgā vai Jūrmalā. Vienotības deputāta Viļņa Ķirša priekšlikums paredz slieksni būtiski samazināt līdz 125 000 EUR ārpus Rīgas.

 

Lobijs, par kuŗa jauno seju kļuvis bijušais parlamenta deputāts Viktors Valainis, pamato, ka pēc smagās ekonomiskās krizes jauno projektu būvnieki orientējušies tikai uz ārzemju pircējiem. Ja tie beidzas, zem jautājuma zīmes esot 200 miljonu eiro investīcijas un 5000 cilvēku darbavietas saistītajos sektoros, apgalvo Valainis.

 

Tam iebilst viens no koalīcijas partneriem - Visu Latvijai/TBLNNK. Tā uzskata, ka pieaugošais Krievijas pilsoņu skaits ir drauds Latvijas drošībai. Viedoklim pievienojas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kuŗš, pretēji savas partijas ZZS viedoklim, iestājas pret atļauju lētāku izpārdošanu. Vējonis norāda, ka Krievijas pilsoņu pirktspēja rubļa vērtības krituma rezultātā ir samazinājusies, un viņu piesaiste prasīs jaunas un jaunas atlaides.

 

Status quo atbalsta arī Drošības policija, kas pārbauda pieteikušās personas. Tā lielāko draudu saskata nevis nelegālās naudas vai organizētās noziedzības ieplūšanā, bet gan iespējā, ka lielā pieteikumu skaita dēļ nespēs izsijāt valsts drošībai bīstamas personas. “Pašreiz spēkā esošais likums ir mazinājis potenciālos riskus. Vērtējot no nacionālās drošības aspekta, neredzu nepieciešamību veikt grozījumus,” pauda Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

 

... Manskis turpina savu filmu veidot kopā ar partneŗiem Latvijā. “Katram ir savi iemesli bēgšanai. Bet Rīga nav drošākā vieta ne idejiski, ne ģeografiski,” viņš saka par pēdējo Krievijas emigrācijas vilni, ko izraisījusi Putina neprognozējamā polītika un kaŗš Ukrainā. “Valstī, kas ir atkarīga no viena cilvēka, var notikt pilnīgi viss, un nevis kaut kad, bet piecās minūtēs. Mēs ar jums tagad sarunājamies, bet pēc piecām minūtēm uzzinām, ka ir ieviestas izbraukšanas vīzas, un tas nebūs nekas pārsteidzošs. Tas var notikt un var nenotikt, jo nav nekāda dialoga ar sabiedrību, nav pilsoniskās sabiedrības kā tādas”.