Kāpēc šogad piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās ir īpaši svarīgi?
Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis* Arnis Cimdars intervijā Ligitai Kovtunai    26.03.2019

 

 

Šogad pirmo reizi arī tautieši visā pasaulē jeb diasporā tiek aicināti aktīvi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās 25. maijā, tādējādi īstenojot savas valstspiederīgo tiesības.

 

Tā īsti nav, jo arī pirms pieciem un desmit gadiem Latvijas vēlētāji, kuŗi kādu zināmu laiku uzturas ārzemēs, tika aicināti piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās un balsot par Latvijas pieteiktajiem kandidātiem. Tie, kuŗi pastāvīgi dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, varējuši izvēlēties, vai balsot par minētajiem Latvijas kandidātiem, vai par tiem, kuŗi virzīti no tās valsts, kuŗā  pastāvīgi dzīvo. Tādā gadījumā jāveic pieteikšanās pie attiecīgās valsts vēlēšanu administrācijas tās noteiktajā kārtībā, lai tiktu iekļauti vēlētāju sarakstā.

 

Tad no šīs valsts saņēmām ziņu, ka viņi pieteikušies balsot par mītnes zemes kandidātiem, un no Latvijas vēlētāju sarakstiem tikuši svītroti. Tas bija laiks, kad par Latvijas kandidātiem varēja nobalsot tikai pa pastu. Turklāt – atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pieteikties balsošanai pa pastu ir daudz vienkāršāk – nav nepieciešams spiedogs pasē, pietiek, ja likumā noteiktajā termiņā cilvēks izsaka pieteikšanās gribu, vai nu nosūtot vienkāršu vēstuli uz pārstāvniecību, t. i., ‒ uz Latvijas  vēstniecību vai konsulātu, vai arī, nosūtot vienkāršu vēstuli uz Latvijas Centrālo vēlēšanu komisiju. Ja vēlētājam ir  Latvijas internetbanka vai elektroniskais paraksts (kas Eiropā ir diezgan parasti), caur interneta vietni pmlp.lv (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – L. K.) varēja nosūtīt savu adresi, uz kuŗu savukārt nosūtāmi vēlēšanu materiāli.

 

Šoreiz ir citādi – jo ir pieprasījums pēc vēlēšanu  iespējām klātienē jeb vēlēšanu iecirkņos ārzemēs. Līdz ar to šīs Eiroparlamenta vēlēšanas ir pirmās, kad likums paredz arī iecirkņu veidošanu ārzemēs. Šis rēgulējums paredz divus etapus: 1) iniciātīvu izveidot iecirkni; 2) piereģistrēšanos būt par vēlētāju šajā iecirknī. Nav ierobežojumu attiecībā uz deklarēto dzīvesvietu ārzemēs vai Latvijā – cilvēks var reģistrēties balsošanai uz to vēlēšanu iecirkni, kas ir tuvākā un ērtākā pieejamā 25.maijā. Atšķirībā no t. s. pasta balsošanas, šī pieteikšanās notiek ar personas gribas pārbaudi. Proti, pasta balsošanas kārtībā cilvēks vienkārši atsūtīja iesniegumu, saņēma balsošanas materiālus un balsojumu nosūtīja pa pastu, bet lai balsotu iecirknī, ar personas dokumentu jāierodas pārstāvniecībā, vai patstāvīgi internetā jāreģistrējas ja ir pieejama, Latvijas internetbanka vai elektroniskais paraksts. 

 

Tautiešiem Amerikā tas var šķist gluži vai neiespējami...

 

Jā, ir sarežģītāk, jo, ja nav šīs „elektroniskās personības”, otrs veids ir griezties pašam pārstāvniecībā (vēstniecībā vai konsulātā), kādu pasaulē ir 44, ar personas dokumentiem. Piemēram, ASV tas varētu būt sarežģīti  atlikušo nepilnus pāris mēnešu laikā. Tad jābūt ļoti augstai motīvācijai – vai sakritībai, ka pārstāvniecība ir tuvu un sasniedzama. Eiropas diasporai tas ir ļoti vienkārši – ja ES dalībvalstī mītošs Latvijas pavalstnieks ir nolēmis piedalīties šajās vēlēšanās, viņš var izvēlēties, par ko balsot, un veikt iepriekš minēto procedūru, nobalsojot. Latvijas valsts, protams, vēlas, lai balso par mūsējiem kandidātiem... Līdzšinējā pieredze liecina, ka tālo zemju – Amerikas, Kanadas un Austrālijas tautiešiem interese par EP vēlēšanām ir krietni zemāka nekā Eiropā. 

 

Par motīvāciju – pirms kāda laika mūsu avīzēs bija publicēta intervija ar Berlīnē mītošo mākslinieci Ievu Kungu, kuŗa teica: „Latvija ir mana valsts, es gribu, lai Eiropā to pārstāv gudri un gaiši cilvēki...” Tātad – viņai ir motīvācija, turklāt spēcīga.

 

Redziet, visspēcīgākā motivācija ir pašvaldību vēlēšanās – kandidāti ir tepat, labi zināmi, arī viņu darbi un „nedarbi” kā uz delnas. Saeimas vēlēšanās – mazliet „tālāki”, bet arī ir apziņa, ka viņu darbs ietekmēs dzīvi Latvijā, ka viņi veido to likumu ietvaru, kas savukārt veidos arī vidi pašvaldībās. EP lemj par konceptuālām lietām, kas ietekmē dzīvi Eiropā, bet – līdz ar to taču arī Latvijā. 

 

Gudru cilvēku mums tiešām ir daudz, taču svarīgi ir izraudzīties ne tikai gudru un glītu, bet tādu, kas jau līdz šim savos darbos ir apliecinājis, ka kādā jomā viņš ir spēcīgāks un gatavs par to cīnīties. Turklāt – ar iespēju ietekmēt citas jomas, par kuŗām lemj Eiropas līmenī. Vissvarīgākais te ir rīcības prasme, darba spēja, apvienota ar zināšanām un patiesu ieinteresētību Latvijas nākotnē. Mūsu ikviena balsojums to var ietekmēt – lai EP nonāktu cilvēki, kas tajā strādā atbilstoši iepriekš teiktajam. Un tā ir spēcīga motīvācija, ja vien cilvēki ir patiesi ieinteresēti Latvijas liktenī. 

 

Bet stipri cauri ir tie sieti, pa kuŗiem EP nonāk tādi cilvēki, kā, piemēram, Tatjana Ždanoka, kas strādājusi pret Latvijas interesēm, vai Iveta Grigule, kas īstenībā neko būtisku nav izdarījusi Latvijas labā, kā tautā saka – „atsēdējusi” savu laiku.

 

Tas nav jautājums, uz ko var atbildēt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis – viņam jābūt polītiski neitrālai personai.

 

Tātad – visas sviras ir vēlētāju rokā? 

 

Protams!

 

Cik aktīva bijusi trimdas/diasporas latviešu sabiedrība līdzšinējās EP vēlēšanās?

 

Pirmām kārtām jāteic, ka EP vēlēšanās ir pati zemākā aktīvitāte, salīdzinot ar citām vēlēšanām, un tā ir ne tikai Latvijā. Izņemot tās valstis, kuŗās piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. Salīdzinājumam – statistika rāda, ka Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie piedalās vidēji 60% Latvijā un 30% ārzemēs, tātad divreiz mazākā skaitā, EP vēlēšanās šī attiecība ir 10 (!) reizes mazāka. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc rosinājām veidot iecirkņus ārzemēs arī uz EP vēlēšanām. 

 

Kāda bijusi atsaucība?

 

Būs vēlēšanu iecirkņi pārstāvniecībās, kas ir Ārlietu ministrijas iestādes. 

 

Un tomēr – jūs aicināt tautiešus aktīvi piedalīties, vismaz tos, kas dzīvo to tuvumā? 

 

Noteikti, un tam ir vēl viens iemesls. Proti, šīs EP vēlēšanas būs arī zināms eksperiments jeb tests ceļā uz to, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās tiks lietots elektroniskais vēlētāju saraksts, turklāt ar tiešsaisti, kas nodrošinās elektronisko datu apmaiņu ar Latviju. Un te ir vitāli svarīgi, lai sistēma strādā nevainojami, bez techniskām kļūmēm un pārrāvumiem, kādi mēdz gadīties, piemēram, sistēmas pārslodzes dēļ. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti var būt apšaubāmi. Latvijā būs arī rakstiskie saraksti, un vēlētāji varēs izvēlēties – balsot elektroniski vai, „atzīmējoties” sarakstā.

 

EP vēlēšanās Latvijā cilvēks varēs nobalsot arī pirms sestdienas, 25. maija, trešdien, 22. maijā, ceturtdien, 23.maijā un piektdien, 24. maijā, ierodoties tajā iecirknī, kur ir reģistrējies – neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Tas notiks pie nosacījuma, ka visi iecirkņi savā starpā spēj apmainīties ar datu informāciju. Likumi tam ir gatavi, bet, ja to neizmēģināsim šajās EP vēlēšanās, citas iespējas nebūs un 2022. gada Saeimas vēlēšanās var gadīties techniskas dabas „pārsteigumi”. Turklāt – pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2021. gadā, elektronisko datu apmaiņas sistēmu paredzēts noslīpēt. Lieki teikt, ka citu izmēģinājuma iespēju nav, un vēlēšanu sistēmai ir jānostrādā precīzi. Šāda pakāpeniska izstrāde un pārbaude ir drošākā un efektīvākā. 

 

Tas, manuprāt, ir vēl viens spēcīgs motīvs, lai tautieši piedalītos arī šajās EP vēlēšanās. Izmantojot iespēju, aicinu skaidrošanas un motivēšanas darbā iesaistīties arī ALA un PBLA, ar ko līdz šim ir bijusi ļoti cieša un veiksmīga sadarbība. 

 

_______ 

* Laikā, kad tapa šī publikācija, Saeima 21. martā  pēc koalicijas iniciātīvas nobalsoja par jaunas CVK vadītājas iecelšanu amatā. 53 deputātiem balsojot par, 32 – pret, amatā iecelta līdzšinējā CVK informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Arnis Cimdars CVK vadīja kopš 1997. gada un savu darbu veicis nevainojami, ko arī apstiprināja Saeimas sēdē izskanējušās deputātu runas. Redakcija pateicas Arnim Cimdaram par vienmēr atsaucīgo un lietišķo sadarbību vēlēšanu jautājumu skaidrošanā mūsu laikrakstu slejās, kā arī informātīvajos semināros ārzemju latviešu organizāciju darba ietvaros, un vēl panākumus viņa turpmākajās darba un dzīves gaitās!