Kā Latvijā apkaŗot ēnu ekonomiku?
Dr. Kārlis I. Āboliņš    15.03.2016

 

 

Pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5/13,2 no IKP.  Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu par prioritāti, Finanču ministrija esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, kas, ietverot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

 

Ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību. Vai patiešām? Vai tad patiešām Latvijā nav neviena ekononomista vai banķieŗa vai vismaz Latvijas Banka, kuŗa varētu pateikt, ka Latvijā ēnu ekonomikas un kukuļošanas pamats ir nepareiza finanču organizācija. 

 

Kas ir nepareiza finanču organizācija? Lūk,  konkrēts piemērs! Man pieder lauku īpašums Beverīnas novadā Brenguļu pagastā, man ir arī īpašumi Luksemburgā un Vācijā. Vācijā man īpašuma nodoklis jāmaksā mana novada krājbankā (Sparkasse), Luksemburgā - valsts krājbankā (Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat). Ne Vācijā,  ne Luksemburgā man nav  ne mazāko šaubu par to, ka mans nodoklis būs  pieejams attiecīgai pašvaldībai un ka daļa no šā nodokļa tiks izmantota novada attīstībai. Piebildīšu, ka Vācijā mazie un vidējie uzņēmumi ir Vācijas labklājības pamats, savukārt Luksemburga ir Eiropas Savienības (ES) labklājīgākā valsts.

 

Brenguļu pagastā īpašumu nodoklis ir jāiemaksā ārzemju bankā! Un arī citus nodokļus Latvijā maksā ārzemju bankās! Vai tad patiešām nav saprotams, ka tas ir pamats ēnu ekonomikai? Un  kādēļ man jāveicina ārzemnieku labklājība? Es vēlos veicināt savu un savējo labklājību. Savu īpašumu es nodošu pastkastītes firmai Maltā vai Kotdivuārā,  saviem strādniekiem algu maksāšu aploksnēs,  kontrolieri ielūgšu uz vakariņām Valmierā vai lepni Rīgā, ja nu gluži vajadzīgs,  tad iedošu aploksni...

 

Saprotu gan, ka  ceļš no Brenguļiem uz Trikātu tā arī paliks  neasfaltēts, grantēts un bedrains. Bet „ēnojoties”  un „kukuļojoties”,  man būs atkal jauna mašīna! Ko darīt? 

 

Manuprāt, jāizveido innovatīva finanču organizācija Latvijā. Proti, jāapvieno krājbanku un krājaizdevu stratēģijas vienā finanču institūcijā. Krājbankas stratēģija ir kā bezpeļnas bankai - attīstīt attiecīgo pilsētu vai novadu. Peļņa tiek izmantota, lai veicinātu attiecīgās pilsētas vai novada ekonomisko darbību, jo  sevišķi,  financējot jaunas biznesa idejas un uzņēmumus. Savukārt krājaizdevu sabiedrības stratēģija ir veicināt savu biedru labklājību.

 

Arī Vācijā jau sāk diskutēt par to, vai krājbankas un krājaizdevu sabiedrības nebūtu jāapvieno. Izskaidrojums tam ir vienkāršs: arvien mazāk ir vajadzīgi tieši banku pakalpojumi, jo tos arvien vairāk var nokārtot ar datora palīdzību. 

 

Tātad Latvijā katrā novadā un katrā lielākā pilsētā vajadzētu organizēt finanču institūciju, kas,  no vienas puses,  ir krājaizdevu sabiedrība, bet, tā kā pašvaldībai ir obligāti jābūt sabiedrības biedram, tā darbojas arī kā novada vai pilsētas ekonomiskās attīstības institūcija. Visi nodokļu maksājumi nonāk šīs institūcijas pašvaldības kontā. Tā fundamentāli mazinātos ēnu ekonomikas, aplokšņu maksājumu un kukuļošanas dzenuļi. Gluži  otrādi, pašvaldības varēs izmantot pirmpirkuma tiesības un  veidot lauku attīstības stratēģiju. Un Brenguļu - Trikātas ceļa asfaltēšana būtu Beverīnas novada konkrēts veikums tuvākajā laikā.