Esam nobalsojuši!
Sallija Benfelde    04.10.2022

 

 

14. Saeimas vēlēšanas ir notikušas un nesušas gan pārsteigumus, gan arī apliecinājušas, ka socioloģisko pētījumu firmas SKDS un Factum prognozētais nav bijis maldīgs. Jāpiebilst, ka kiberdrošības jomā vēlēšanas pagāja mierīgi, nebija lielu uzbrukumu. Speciālisti skaidroja, ka pāris reižu dienā novērotā dažu minūšu elektroniskās sistēmas kavēšanās bija saistīta ar pārāk lielām „bruņām” pret kiberuzbrukumiem jeb zināmā mērā sistēma aizsargājās pati no sevis.

 

Vēlēšanu rezultāti

Kopumā vēlēšanās piedalījās vairāk pilsoņu, nekā pirms četriem gadiem 13. Saeimas vēlēšanās – šogad uz vēlēšanu iecirkņiem devās 916 691 vēlētājs jeb 59,43 procenti no visiem balsstiesīgajiem. Tiesa gan, ārpus Latvijas 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās vēl mazāk pilsoņu nekā pirms četriem gadiem. 

 

Saeimā ir iekļuvušas septiņas partijas jeb to apvienības. Gan Latvijā, gan ārpus tās visvairāk balsu saņēma “Jaunā Vienotība”: kopā 18,97 procentus balsu jeb 26 vietas Saeimā. Partiju apvienība, kuŗa joprojām nav atteikusies no vārda „zaļie”, Zaļo un zemnieku savienība, saņēma kopā pavisam 12,44 procentus balsu jeb 16 vietas Saeimā. Trešais ir pirms vēlēšanām izveidotais pieredzējušo polītiķu un uzņēmēju izveidotais Apvienotais saraksts ar 11,01 procentu balsu, kas ieguva 15 mandātus. Ceturtā ar 9,29 procentiem un ir Nacionālā apvienība ar 13 vietām Saeimā, piektā – nosacīti prokrieviskā un ideoloģiski padomju stilā domājošā partija „Stabilitātei!” ar 6,80 procentiem un 11 deputātu vietām, sestie ir līdz šim lielajā polītikā nebijušie un salīdzinoši gados visjaunākie Progresīvie ar 10 vietām. Pēdējā 14. Saeimā ievēlētā partija, kuŗā ir daudz bijušo polītiķu, no kuŗiem neatkarīgās Latvijas polītikas vēsturē ar skandāliem un skandāliņiem ir iegājis ne viens vien un kuŗas vadonis ir Ainārs Šlesers, ir partija „Latvija pirmajā vietā” ar 6,24 procentiem balsu un deviņām vietām Saeimā. Pašreizējais Saeimas deputāts, viens no bijušās un nu jau izjukušās partijas KPV LV līderiem, kuŗš pirms četriem gadiem bija arī šīs partijas premjēra kandidāts, bet valdību nespēja izveidot un vēlāk no partijas tika arī izslēgts – Aldis Gobzems, 14. Saeimā nav ievēlēts. Jāpiebilst, ka Gobzems tagad paziņojis, ka jau izstājies no paša dibinātās partijas un aiziešot no polītikas.

 

Kā balsoja diaspora?

Runājot par diasporas balsojumu, ir vietā atcerēties, ka tie Latvijas pavalstnieki, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti dažādi – tieši tāpat kā Latvijā dzīvojošie. Diasporu mēdz nosacīti dalīt „vecajā” un „jaunajā” diasporā, un apgalvojums, ka „jaunajā” diasporā vairāk ir ekonomisko emigrantu, kuŗu vidū savukārt ir vairāk vienkāršu un ne īpaši kvalificētu darbu strādājošo, ir patiess. Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzi ārpus Latvijas arī mācās vai ir izveidojuši ģimeni, devušies pieredzes apmaiņā, tādēļ ārpus Latvijas dzīvojošos nevar dalīt pēc „melns” un „balts” vai „izglītoto” un „neizglītoto” principa.

 

Tiesa gan, „vecā” un „jaunā” diaspora ir balsojusi atšķirīgi. Ja 14. Saeimu būtu ievēlējusi tikai diaspora, Saeimā mandātus iegūtu astoņas partijas un tad tajā neiekļūtu Ainārs Šlesers, bet mandātus saņemtu Alda Gobzema dibinātā un vadītā partija „Katram un Katrai”. 

 

Pirmā gan tieši tāpat būtu “Jaunā Vienotība” ar 26,11 procentiem balsu. Otrie būtu Progresīvie ar 14,34 procentiem, trešie – Nacionālā apvienība ar 7,19 procentiem, ceturtie ar 7,05 procentiem – Stabilitātei!, piektie ar 6,84 procentiem būtu Apvienotais saraksts, bet kā sestā Saeimā iekļūtu Alda Gobzema partija „Katram un Katrai” ar 6,64 procentiem. Septītā ar 5,94 procentiem diasporas vēlētāju balsu būtu Zaļo un zemnieku savienībai, bet astotā ar 5,32 procentiem būtu partiju apvienība „Attīstībai/Par!”. 

 

Jāteic, ka par “Jauno Vienotību” visvairāk tiešām ir balsojusi „vecā” diaspora. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs par “Jauno Vienotību” Vašingtonā nobalsoja 53,06 procenti, un otrais, visvairāk balsu saņēmušais saraksts bija „Progresīvajiem”– 17,7 procentu, bet trešajā vietā bija pēc kopējā balsu skaita uzreiz aiz piecu procentu barjēras palikušie „Attīstībai/Par!” ar 8,5 procentiem balsu. Čikāgā “Jaunā Vienotība” ieguva 45,1 procentu (Progresīvie – 15, bet tur trešā bija Nacionālā Apvienība ar 11,6 procentiem). Denverā “Jaunā Vienotība” saņēma 46,7 procentus, Losandželosā – 48,9 procentus, Mineapolē – 50,6 procentus, Bostonā 58,8, bet Ņujorkā 48,6 procentus balsu. Sietlā par “Jauno Vienotību” nobalsoja 51,5 procenti, bet Indianapolē – 39,7 vēlētāju, Sanfrancisko 55,9 procenti un Milvokos – 45,29 procenti vēlētāju. ASV pasta balsošanā “Jaunā Vienotība” saņēma 55,8 procentus vēlētāju balsu. Brazīlijā “Jaunā Vienotība” saņēma 47,5, bet vispārsteidzošākie bija vēlēšanu rezultāti Austrālijā: Melburnā par “Jauno Vienotību” nobalsoja 61,7 un Adelaidē – 60,7 bet Sidnejā 54,4 procentu Latvijas pilsoņi. “Jaunās Vienotības” saraksts visvairāk balsu saņēma arī Indijā, Austrijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Baltkrievijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Izraēlā, Japānā, Kanadā (Toronto arī 60,1), Ķīnā (pat 78,6), Lietuvā. Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Spānijā, Somijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Vācijā Minsterē (Berlīnē visvairāk balsoja par Progresīvajiem), Zviedrijā, Azerbeidžānā (interesanti – otrajā vietā tur ir „Latvija pirmajā vietā”), Gruzijā, Kazachstanā, Moldovā, Ungārijā, Ēģiptē, Luksemburgā.

 

Ļoti atšķirīgi rezultāti dažādos balsošanas iecirkņos ir Apvienotajā Karalistē. Northamptonā visvairāk balsu ir ieguvis saraksts Stabilitātei! ar 21 procentu balsu – acīmredzot tādēļ, ka tur ir daudz Latvijas pilsoņu strādnieku, kuŗu dzimtā ir krievu valoda. Daudzviet tūlīt aiz “Jaunās Vienotības” otrie ir Progresīvie, bet Berlīnē viņi ir pirmie. Ļoti atšķirīgs ir vēlēšanu rezultāts Īrijā: visvairāk balsu arī ir ieguvusi Stabilitātei! (18), tad ir „Katram un Katrai”(14,7) “Jaunā Vienotība” (13,7), Apvienotais saraksts (7,8), Progresīvie (7,1), Nacionālā Apvienība (6,0) un Zaļo un zemnieku savienība (5,7).

 

Atšķirības balsojumā ne tikai Latvijā un ārpus tās, bet arī ārvalstu iecirkņos var skaidrot gan ar to, ka Latvijā un arī daļā valstu vēlētāji vispirms vai vairāk domā par gaidāmo ziemu un augošajām cenām, daļa, it sevišķi Liebritanijā dzīvojošie „ekonomiskie bēgļi”, ir dusmīgi un vīlušies pagājušajās vēlēšanās daudz balsu ieguvušajos polītiķos, vispirms jau tajos, kas bija ievēlēti no KPV LV, tādēļ daudzi balsot vairs negāja, bet tie, kuŗi tomēr to nolēma izdarīt, balsoja par Stabilitātei! vai par Šlesera partiju, pat atkal par Gobzemu. Austrālijā, Amerikā, Kanadā dzīvojošie acīmredzot vairāk domāja par Latvijas drošību, prognozējamību un stabilitāti, tādēļ izvēlējās “Jauno Vienotību” un viņu redzējums par cilvēktiesībām un ģimenes jēdzienu ir mūsdienīgs un Rietumos akceptēts, tādēļ daudzi balsoja arī par Progresīvajiem.

 

Ārpus Latvijas 14. Saeimas vēlēšanās balsoja mazāk balsstiesīgo, jo bija daudz mazāk vēlēšanu iecirkņu – piemēram, Īrijā bija tikai viens iecirknis, bet Apvienotajā Karalistē neviena iecirkņa nebija, piemēram, Skotijā. 

 

Tomēr visiem tiem, kuŗi balsoja ārpus Latvijas jāsaka liels un patiess paldies, jo daudzās valstīs un reģionos tas prasīja daudz laika un arī naudas, jo nācās braukt cauri gandrīz visai valstij. Tā draugi Velsā vēlēšanām veltīja veselu darba dienu – astoņas stundas, jo Lielbritanijā vēlēšanu dienā dzelzceļš streikoja. Turklāt bieži vien rindā pie vēlēšanu iecirkņiem nācās stāvēt ilgāk par pusstundu. Tādēļ analizējot un kritizējot vēlēšanu rezultātus un to, ka diasporā šoreiz piedalījās mazāk balsstiesīgo kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, neaizmirsīsim pateikt paldies tiem, kuŗi balsoja!