Covid-19: laiks izlikt atzīmes
Juris Lorencs    23.03.2021

 

 

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pagājis tieši gads. Bēdīga, pat traģiska jubileja. Joprojām labi atceros šo dienu. Ir svētdiena, 2020. gada 15. marts. Es viesojos kāda tuva drauga ģimenē. Mēs sēžam pie galda, ēdam vakariņas, dzeram vīnu un triecam jokus. Sarunu temati ir divi - par valdības izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ un nākotnes plāniem. Par iecerētajiem vasaras ceļojumiem un veicamajiem darbiem. Dažas dienas vēlāk vēl sazvanāmies. Izrādās, draugs saķēris ko līdzīgu gripai. Un tad 23. martā mani sasniedz ziņa: “Juri, man ir Covid. Uzmanies!”. Vēl pēc trīs nedēļām, tieši Lieldienu Klusajā sestdienā draugs aizgāja no šīs pasaules. Paldies Dievam, neviens no viņa ģimenes locekļiem, ne es tobrīd nesaslimām. Dīvaina ir šī vīrusa daba. Kopš tā laika saslimuši arī citi draugi un paziņas, bet tikuši cauri samērā viegli, vien “ar izbailēm”, bez nepieciešamības doties uz slimnīcu.

 

Aizvadītais gads bija skarba dzīves skola katram no mums, reizē liels pārbaudījums poltiķiem. Pienācis laiks izlikt atzīmes. Kā veicies Latvijai? Raibi. Latvija atgādina grūti audzināmu pusaudzi, kam labas sekmes sportā vai dziedāšanā, bet pagalam neveicas matēmatikā un ir problēmas ar disciplīnu. Vispirms par labo. Neraugoties uz skopo veselības nozares financējumu, Latvijas medicīna Covid - 19 eksāmenu iztur godam. Uz 22. martu mūsu valstī bija reģistrēti 970 gadījumi saslimuš0, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tas ir krietni mazāk nekā ASV (1670) , Lielbritanijā (1850), Lietuvā (1290) vai  Zviedrijā (1310). Un tomēr vairāk nekā Vācijā (900), Igaunijā (590) vai Kanadā (600). Par šiem skaitļiem mums pirmām kārtām jāpateicas pašaizliedzīgam mediķu darbam. Daudzmaz labi klājies arī Latvijas saimniecībai. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm,  valsts iekšzemes kopprodukts 2020. gadā samazinājies “tikai” par 4, 7%, kas uz ES fona nav slikts rādītājs. Salīdzinājumam – Francijā tas krities par 8%, Italijā- par 9 %, bet Spānijā par veseliem 11 %. Vēl viens paradokss - Latvijā augusi vidējā alga. 2020. gadā pirms nodokļu nomaksas tā bija 1143 eiro mēnesī, par 66 eiro vairāk nekā 2019. gadā. Viens no skaidrojumiem - Krišjāņa Kariņa valdībai izdevies samazināt ēnu ekonomiku, strādājošie sākuši maksāt nodokļus. Arī inflācija patlaban ir niecīga, 2020. gadā kopumā vien 0, 1 %.

 

Ar to labais stāsts beidzas, un mēs nonākam pie sliktajām atzīmēm. Ja Eiropas Savienības valstīm vakcinācijas procesā var ielikt, manas bērnības skolas žargonā runājot, žēlastības trijnieku, tad Latvija ir nopelnījusi apaļu divnieku. Aizvadītā gada nogalē Latvijai bija iespēja rezervēt 860 000 Pfizer vakcīnu devas. Tomēr lēmums tika pieņemts vien par 97 000 devu iepirkšanu. Kāpēc tas noticis, patlaban pēta prokuratūra. Cerams, izmeklētāji noskaidros, vai pie vainas ir vienkārši nolaidīga rīcība (par ko var iestāties kriminālatbildība), vai tomēr kādas īpašas intereses. Diemžēl pasūtīto AstraZeneka vakcīnu piegādes kavējās. Bet tas vēl nav viss - atbildīgie dienesti nav spējuši sakārtot pat šo vakcīnu izmantošanu, vērojams chaoss un gumijas stiepšana. 22. marta rītā Latvijā pilnībā bija vakcinēti tikai 1 % iedzīvotāju. Salīdzinājumam: Izraēlā - 50 %,  ASV-  13 %, Serbijā- 12 %. Liepājas un Latvijas patriots Aigars Prūsis 16. martā, Leģionāru piemiņas dienā savā Twitter kontā @Prusis ieraksta: “Dienā, kad pieminam savus vectēvus, kas noasiņoja frontē, cerībā, ka pēcnācēji dzīvos labāk, man ir liels kauns par visu notiekošo. Kā nosargāsim pašu brīvību, ja nevaram līdz ģimenes ārstiem aizvest dažas vakcīnu pudelītes lauku vecīšiem, kamēr citas valstis to spēj?” Valsts prezidents Egils Levits situāciju komentējis šādi: “Iestādes reaģēja uz ārkārtas situāciju tā, it kā tas būtu normāls gadījums. Tas nav normāls gadījums, un tieši tāpēc jau mums ir ārkārtas situācija. Valsts iestādes nespēja piemēroties ārkārtas situācijai.”

 

Nav brīnums, ka daudzi polītiķi, pašreizējie Saeimas deputāti un pat daži ministri medijos izpelnījušies ne pārāk pagodinošu apzīmējumu - nejaušības. Labi, to vēl varētu saprast – pie vainas ir vēlētāji, kas iebalsojuši Saeimā tukša gaisa solītājus. Pārsteidz tas, ka valdības ierēdņi, jauni, izglītoti un it kā gudri cilvēki, kuŗi savu dzīves pieredzi smēluši atgūtās neatkarības gados, izrādījušies pagalam vāji menedžeri. Viņi varbūt ir lieliski projektu rakstītāji, visādu prezentāciju gatavotāji, kaismīgi runātāji. Gatavi stundām ilgi diskutēt bezgalīgās sapulcēs, būvēt neskaitāmus plānus, stratēģijas un vīzijas. Bet viņi neprot vadīt un organizēt. 19. martā ministru prezidents Kariņš notiekošo raksturoja ar vārdiem  “tukša muldēšana”. Raugoties uz šo chaosu, var labi saprast, kāpēc privātu kompāniju vadītājiem maksā tik lielas algas. Jo viņu nav daudz, un vadīt ir īpašs talants. Latvija gan nav vienīgā, līdzīgas problēmas vajā pat Vāciju. Viens no vadošajiem vācu nedēļas žurnāliem Die Focus, komentējot lēno vakcinācijas gaitu Vācijā, 20. martā raksta (komentētājs Jans Fleišauers): “Mūs vajā “vācu slimība”. Tas nozīmē - nevajadzīgs perfekcionisms, pārmērīga birokratija, bailes no riska un izpratnes trūkums”.

 

Valdība pagaidām zaudē kaŗu arī informācijas frontē. Cilvēki ir neizpratnē par chaotiskajiem un brīžiem nesaprotamajiem lēmumiem. Kā tas var būt - pārpildītā tramvajā var vizināties stundām ilgi, bet drēbju un elektronikas veikali joprojām ir slēgti? Daudzi, it īpaši Latgalē, neuzticas Rietumu vakcīnām un kā glābiņu gaida Krievijas Sputņik, kas esot labāka un drošāka. Man pašam šķiet, ka ar laiku Eiropa atzīs gan Krievijas Sputņik, gan ķīniešu un indiešu vakcīnas. Kaut vai tādēļ, ka nākotnē Eiropā bez liekiem sarežģījumiem varēs iebraukt tikai vakcinētas personas, bet krievu un ķīniešu tūristi Eiropai ir liels ienākumu avots. Interesanti, ka aiz Zilupes, Krievijā, valda neticība Sputņikam, cilvēki ceŗ uz Rietumu vakcīnām. Patiešām, labi ir tur, kur mūsu nav! 

 

Un tagad par kādu pētījumu, kas Latvijā aizsākās pagājušā gada nogalē un turpinās vēl šobrīd. Izrādās, no nejauši atlasītiem cilvēkiem, kuŗi nav bijuši vakcinēti pret Covid-19 un nekad nav to pārslimojuši, antivielas konstatētas 11 %  iedzīvotāju. Tas ir divas reizes vairāk nekā oficiāli saslimušie 5 %. Man pašam šķiet, ka tā ir laba ziņa. Vīruss nav tik spēcīgs, kā paši to iztēlojamies. Izrādās, mūsu imūnsistēma pati spēj tikt ar to galā! Tātad svarīgi ir uzturēt sevi formā, kustēties, sportot, censties veselīgi ēst, domāt labas domas. Un vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja. Kā saka tautas paruna – Dievs sargā tos, kuŗi paši sevi sargā.