Bīstamā stabilitāte
Sallija Benfelde    13.08.2024

 

 

Ukraiņu eksperti neslēpj, ka situācija frontē ir sarežģīta. Šogad jūlijā visā frontes līnijā Ukraina zaudējusi aptuveni 178 kvadrātkilometrus savas territorijas. Vietām tas ir kilometrs vai divi, vietām – vairāk. Eksperti skaidro, ka tāda situācija izveidojās galvenokārt divu iemeslu dēļ – nav Rietumu kopīgās atļaujas izmantot Ukrainai piegādātās raķetes Krievijas territorijā un rūpes par saviem cilvēkiem. Nav noslēpums, ka Krievija mobilizētos iedzīvotājus izmanto par “lielgabalu gaļu”, nerēķinoties ar zaudējumiem – agresorvalsts polītika kopš abiem pagājušā gadsimta pasaules kaŗiem nav mainījusies, jo t.s. “dzīvā spēka” resursi Krievijā ir ļoti lieli. Tiesa gan, pēdējā nedēļā Ukraina  ir sākusi militāru operāciju Krievijas territorijā, Kurskas apgabalā. Krievija apsūdzējusi Ukrainas kaŗaspēku robežas šķērsošanā tās Kurskas apgabalā, un tas iezīmē pirmo šāda veida iebrukumu no Ukrainas puses un izdara spiedienu uz Maskavu.  Oficiāli Ukraina to ilgi neapstiprināja, bet nedēļas nogalē Volodimirs Zelenskis beidzot oficiāli atzinis Ukrainas lomu Kurskā notiekošajā, norādot, ka Ukrainas spēki ir sākuši izstumt kaŗu agresora territorijā. Krievija nedēļas nogalē arī atzinusi, ka Ukrainas kaŗaspēks ir iebrucis vismaz 30 kilometru dziļumā. ASV Kaŗa studiju institūta eksperti tikmēr vēstīja, ka Ukrainai izdevies ielauzties 35 kilometru dziļumā. Ukrainas kaŗaspēks Sudžos pārņēmis kontroli pār lielu objektu, kas saistīts ar dabasgāzes tranzītu no Krievijas uz Eiropas Savienību caur Ukrainu.

 

Krievija Kurskā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju. No blakus esošā Belgorodas apgabala, arī no Kurskas sākta daļēja iedzīvotāju evakuācija Sumu apgabala. Savukārt Ukraina  neslēpj, ka  izsludināta obligāta evakuācija Sumu apgabalā, kas atrodas līdzās Krievijas Kurskas apgabalam, un plānots evakuēt aptuveni 6000 cilvēku no 23 apdzīvotām vietām – tā 7. augustā paziņoja Sumu apgabala militārās pārvaldes vadītājs Volodimirs Artjuhs.  7. augustā arī televīzijā pārraidītā sanāksmē ar valdības amatpersonām Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzēja Ukrainu par „lielas provokācijas” uzsākšanu un „nekritisku šaušanu” uz civilajām ēkām un rezidencēm. Kārtējo reizi atliek vien sacīt, ka zaglis sauc: „Ķeriet zagli!”

 

Vairāki novērotāji un eksperti min, ka, iespējams, Ukrainas armijas mērķis ir kontrole pār Sudžas gāzes mezglu, kas ir nozīmīgs gāzes objekts, kas iesaistīts dabasgāzes tranzītā no Krievijas uz ES, kas turpinājies par spīti kaŗam. Jāpiebilst, ka Sudža atrodas 10 km no Ukrainas robežas. Turklāt ukraiņu iebrukumam Krievijā ir arī psicholoģiskas efekts, jo parāda gan Krievijai, gan pārējais pasaulei, ka ukraiņi nav nevarīgi kaŗotāji, kuŗi  neprot to darīt. BBC vēsta, ka Krievijas spēki ir sākuši būvēt aizsardzības līnijas un rakt tranšejas pie Kurskas atomelektrostacijas (AES). Ukrainas spēki šobrīd atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no stacijas, savukārt Kurskas apgabala robežpilsētas Sudža, kas bija Ukrainas iebrukuma centrā, atrodas gandrīz 80 kilometrus no stacijas. Ukrainas armijas uzbrukuma rezultātā Kurskas apgabalam Krievija spiesta arī daļēji atvilkt savu kaŗaspēku no frontes Charkivas apgabalā. The Economist raksta, ka ir acīmredzami – minimālais uzdevums, domājams, ir panākt krievu spēku atvilkšanu no frontes pie Charkivas un Doneckas apgabalā.Protams, par mērķiem, rezultātiem un sekām vairāk varēs spriest tuvākajā laikā. 

 

Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrizes komunikācijas jautājumos Michails Podoļaks 7. augustā savā blogā raksta, ka notikumi Kurskas apgabalā ir kā sava veida laboratorijas eksperiments, lai Krievijas iedzīvotāju noskaņojums un attieksme kļūtu labāk redzama. Proti, bieži tiek apgalvots, ka nav zināms, ko patiesībā domā Krievijas iedzīvotāji, jo totālitārās valstīs cilvēki baidās paust savu attieksmi un uzskatus. “Šī illuzorā, teorētiskā iespēja, ka kaŗš ir tikai “Kremļa projekts” un nevis daudzu impēriski domājošu krievu paaudžu domāšanas produkts, sniedz piemērotus argumentus gan apzinātiem, gan nejaušiem “sātana advokātiem”. “Tauta nav vainīga – atceliet sankcijas un atveriet robežas!” viņi saka. Un, diemžēl viņi atrod savu auditoriju Rietumos,” raksta Podoļaks. Viņš arī ironiski piebilst, ka “atbrīvotie Krievijas iedzīvotāji varētu iziet ielās ar ziediem rokās, lai sveiktu antiputinistu tankus: “Beidzot brīvība!”, bet kaut kas tāds nav iedomājams un iespējams”. Tādēļ viņaprāt iedzīvotāju attieksme pret Kurskas notikumiem tikai apliecinās ciešo un apzināto saikni starp Krievijas varu un iedzīvotājiem.

 

Atliek vien piekrist Podoļakam, jo pēdējie, pirms dažām dienām  publicētie Levadas Centra aptauju dati jūlija beigās liecina, ka Krievijas iedzīvotāju atbalsts Putina režīma polītikai un Putinam ir augsts. Varas polītiku un virzienu par pareizu kopumā uzskata 72 procenti, bet Putinu atbalsta 87 procenti Krievijas iedzīvotāju, turklāt atbalstītāju vidū sieviešu ir pat mazliet vairāk, nekā vīriešu. Visaugstākais Putina atbalstītāju skaits ir jauniešu vidū (87 procenti) un starp tiem, kuri ir gados vecāki (89 procenti). Nākas secināt, ka uzskatu, simpātiju un polītikas stabilitāte Krievijā ir gandrīz nemainīga. Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju atbalsta Krievijas armijas rīcību, lai gan lielākā daļa arī uzskata, ka jāsāk sarunas par mieru. Tikai trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka kaŗš noteikti jāturpina, un vairākums negaida, ka kaŗš beigsies drīz. Vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka lēmums sākt “speciālo militāro operāciju” ir bijis pareizs, un tikai aptuveni ceturtā daļa domā, ka tas nav bijis pareizs lēmums. Interesanti: lai kādi arī būtu Krievijas iedzīvotāju uzskati un nostāja, tomēr vairākums lepojas ar savu tautu, pauž cerības un pārliecību par nākotni. Atbildību par notiekošo izteikuši tikai 12 procenti aptaujāto, bet bailes esot 6 procentiem, bet izmisums mācot vien 5 procentus Krievijas iedzīvotāju. Jautāti par to, kādu emociju viņos pēdējā laikā ar katru dienu ir aizvien vairāk, 36 procenti visu vecumu iedzīvotāji atbild: cerība. Tiesa gan, gados jaunāku cilvēku (18-24) vidū  tādu pat ir vairāk – 41 procents. Grūti pateikt, cik daudz tas ir pašapmāns, cik daudz patiesība. 

 

Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un “dižās Krievzemes” mīlestību!