Bez kara un bez miera?
Sallija Benfelde    22.11.2022

 

 

Ziņas no Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštaba svētdien, 20. novembrī liecināja, ka Krievija jau zaudējusi vismaz 84 210 kaŗavīru, 2886 tankus, 16 kuģus un ātrlaivas, 278 lidmašīnas un 261 helihopteru. Tajā pašā laikā informācija liecina arī, ka diennakts laikā Ukrainā no Krievijas puses bijušas četras raķešu apšaudes un 59 reaktīvās artilērijas triecieni, apšaudīta tikusi arī nesen atbrīvotā Hersona. Tikmēr Ukrainas prezidenta birojs ziņo arī par  to, ka ukraiņi kopā ar sabiedrotajiem sākuši  darbu  pie deklarācijas par Ukrainas gaisa telpas vairogu. Deklarācijas mērķis ir izstrādāt kompleksu daudzpakāpju pretgaisa aizsardzības un pretraķešu sistēmu Ukrainas gaisa telpai, un šī sistēma stiprinās arī visas Eiropas Savienības gaisa telpas aizsardzību. Nenoliedzami ir arī tas, ka Ukraina jau tagad novērš lielu daļu no pasaules un Eiroatlantiskā reģiona drošības apdraudējuma, sacīja Ukrainas prezidenta  biroja vadītājs Andrejs Jermaks.

 

Lai arī aizvien biežāk gan Ukrainas, gan Krievijas un ārvalstu polītikas vērotāji un militārie eksperti runā par to, ka Krievija kaŗu zaudē, ka Krievijā gan varas elitē, gan iedzīvotājos aug neapmierinātība un sajūta, ka kaŗš ir zaudēts, neviens nevar prognozēt, kad tas beigsies. Un vēl jo mazāk iespējams prognozēt, kad tiešām varēs sacīt, ka beidzot ir miers. Neatkarīgi no tā, kuŗš līdzšinējā režīma grupējums sagrābs varu, tā rokās joprojām būs kodolieroči, iekšējās varas cīņas un iespējamais Krievijas sabrukums mieru nenesīs, un Krievijas Federācijas reģions būs reāls drauds.

 

Spilgts Krievijas valdošā režīma nostājas piemērs bija 11. novembrī notikušais ultralabējās partijas „Nacionālā atbrīvošanas kustība” (NOD) gājiens Maskavā, ko vadīja tās līderis Jevgēņijs Fjodorovs. Partijai Krievijā nav oficiāla juridiska statusa, bet tās biedri piedalās Krievijas Domes (parlamenta) vēlēšanās. Partijas līderis Fjodorovs ir ievēlēts Krievijas Domē no Putina partijas “Vienotā Krievija” un ir vairāku radikālu iniciatīvu  autors tajā. Šī gada jūnijā Fjodorovs iesniedza Domes apakšpalātā likumprojektu, kuŗā aicināja atcelt Padomju Savienības Valsts padomes lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Fjodorovs arī paziņoja, ka nākotnē Krievija varētu atsaukt Baltijas valstu un Ukrainas neatkarības atzīšanu. Fjodorova partija 2020. gadā arī aktīvi aģitēja par Viskrievijas referendumu grozījumiem Krievijas Konstitūcijā. Tā rezultātā Krievijas prezidents var saglabāt savu varu līdz 2036. gadam. Referenduma novērotāji gan liecināja par simtiem pārkāpumu tā laikā, bet tā rezultāti, protams, tika apstiprināti kā likumīgi.

 

Minētais 11. novembŗa gājiens “Uz Vašingtonu!” notika dienā, kad tika atbrīvota Hersona un Latvija atzīmēja Lāčplēšu dienu. Tas notika Maskavas centrā, nelielā ieliņā netālu no Kremļa, kur nekas nevar notikt bez tiešās Kremļa atļaujas. Dalībnieku tajā nebija daudz, cilvēku 30 – 40, toties pasākums bija ļoti skaļš, un tas tika filmēts. Gājienā bija sarkanie karogi ar sirpi un āmuru, dalībnieki bija ietinušies karogos t.s. Georga lentītes krāsās, to vadīja tās līderis un Krievijas domes deputāts Jevgēņijs Fjodorovs, bet pa priekšu tika stumts raķetes Sarmat kartona makets. Jāpiebilst, ka šī raķete tika radīta kā kodolgalviņas nesēja, bet nav informācijas, ka tā reāli eksistē. Bungu dārdoņas pavadībā tika skandēts: ”Dosim triecienu pa centriem, kuŗi pieņem lēmumus! Uz Vašingtonu! Uz Vašingtonu!” un tika atkārtots Putina sacītais: “Mēs mirsim kā varoņi, bet viņi nosprāgs!”

 

Jāpiebilst, ka gājiens, kaut neliels un absurds, izskatījās iespaidīgs un manuprāt pārspēja dokumentālajās filmās redzētos hitlerjūgenda gājienus un atklāti demonstrēja Kremļa patieso nostāju kaŗa un miera jautājumos. Tiesa gan, militārie eksperti gan Eiropā, gan ASV uzskata, ka Krievijai nav resursu vēl vienas frontes atvēršanai.

 

Joprojām jautājums ir par Krievijas iedzīvotāju nostāju un attieksmi pret kaŗu Ukrainā. Par spīti tam, ka publiski pieejamās socioloģiskās aptaujas Krievijā ir vai nu varas nopirktas vai arī atbildes uz jautājumiem ietekmē bailes no represijām, kopējo noskaņu tās parāda. Tādēļ, manuprāt, ir vērts ielūkoties neatkarīgās pētījumu kompānijas Levadas centrs oktobŗa pēdējās dekādes aptaujās, kuŗu rezultāti publicēti novembrī.

 

Uz jautājumu, kādi pēc aptaujāto domām ir svarīgākie notikumi oktobrī, lielākā daļa respondentu (36 procenti) atbildēja, ka tā ir „specoperācija”, bet daudz mazāk iedzīvotājus uztrauca „daļējā mobilizācija” – 27 procentus (septembrī 47 procentus). 16 procentu respondentu runāja par sprādzienu uz Krimas tilta, bet 7 procenti – par dažādām avārijām un katastrofām, t.sk. militāro lidmašīnu nokrišanas Jeiskā un Irkutskā un diversijām Nord Stream.  Runājot par noskaņojumu, tas ir kļuvis līdzsvarotāks un mierīgāks pēc stresa, ko izraisīja mobilizācija. Palielinājies to Krievijas iedzīvotāju skaits ( no 7 procentiem septembrī līdz 10 procentiem oktobrī), kuŗi apgalvo, ka viņu noskaņojums ir brīnišķīgs. Par normālu, līdzsvarotu noskaņojumu aptaujās pauduši vairāk nekā puse jeb 53 procenti aptaujāto (45 procenti septembrī), bet no 32 līdz 27 procentiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuŗi stāsta, ka ir nokaitināti un sasprindzinājumā.

 

Kopumā ļoti labu, līdzsvarotu un vairāk vai mazāk mierīgu noskaņojumu apliecinājuši 63 procenti aptaujāto. Protams, kā jebkurā valstī un aptaujā, arī Krievijā uzskati un noskaņojums atšķiras dažādās vecuma grupās. Par labu noskaņojumu šajā aptaujā lielākoties runā vīrieši, kuŗi atbalsta Putinu, un labi nodrošinātie jaunieši. Tajā pašā laikā, jautājot par to, kā noskaņojumu pēdējās oktobŗa dienās ietekmē ienākumi, pozitīvi noskaņoti ir 63 procenti aptaujāto, kas ir pretrunā ar 53 procentu sacīto, ka tikko pietiek ēdiena iegādei. Atliek secināt, ka, iespējams, iedzīvotāji sevi vai sociologus māna, sakot, ka knapi pietiek ēdienam, bet noskaņojums ir labs. Citiem vārdiem sakot, Krievijas iedzīvotāji joprojām cenšas sev iestāstīt, ka viss ir un būs labi. Tādēļ cerēt uz to, ka pieaugs plašā neapmierinātība un sāksies nopietni protesti, tuvākajā laikā nevar un atliek paļauties tikai uz Ukrainas panākumiem frontē.