Manfrēds Vēbers 03.05.2021
Atkal Eiropa piedzīvo ne visai vieglas dienas. Tā jau ir trešā krīze pēdējo desmit gadu laikā mūsu kontinentā. Patlaban Eiropas uzdevumi un mērķi ir mainījušies. Ja agrāk tā bija miera nodrošināšana un dalībvalstu iekšējo problēmu risināšana, tad šobrīd galvenais izaicinājums ir noturēties pret visiem pārējās pasaules satricinājumiem.
Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt veiksmīgam krīžu menedžerim. Covid pandēmija parāda, ka Eiropai ir jārīkojas vēl labāk, ātrāk, jo eiropieši bija vīlušies par ES vadību. Tāpēc var ļoti labi izprast šīs situācijas sekas un kritiku. Pagājušā gada pavasarī katra dalībvalsts vienpusēji slēdza savas robežas. Patlaban atšķiras ceļošanas noteikumi starp dažādām dalībvalstīm, atšķirīgs dienu skaits jāpavada pašizolācijā vai karantīnā. Ir lēnāka vakcinācijas gaita salīdzinājumā ar mūsu tuvākajiem Eiropas rietumu partneriem. Dažkārt Eiropa ir iestrēgusi ilgstošos lēmumu pieņemšanas procesos. Tā rezultā vairāki būtiski un svarīgi noteikumi tiek pieņemti novēloti. Eiropai ir jāspēj strādāt ātri un patiesi. Tādai jābūt konferences par Eiropas nākotni vienai no galvenajām prioritātēm.
Dažās jomās ES būtu jāpiešķir vairākas kompetences dalībvalstīm. Savukārt, ja kopīgai rīcībai ir izšķiroša nozīme, tad ES ir nepieciešama lielāka izpildvaras iespējas, sekmīgāk īstenojot lēmumus.
Lūkojoties uz Krieviju, Turciju un Ķīnu nereti viena no ES valstīm var bloķēt Eiropas iespējas globālā mērogā. Uzskatu, ka ārpolitikā mums jākļūst efektīvākiem, atsakoties no vienprātības principa, bet gan pieņemot lēmumus ar balsu vairākumu. Tāpēc mums vajadzētu iecelt pilntiesīgu Eiropas ārlietu ministru, kurš runā Eiropas vārdā un ir uzticams sadarbības partneris Eiropas Parlamentam.
Tāpat Eiropai ir jāpastiprina drošības un aizsardzības spējas un jāpaliek vienotai. Mums ir nepieciešams skaidrs ceļvedis kā veidot Eiropas aizsardzības savienību ar NATO, lai apvienotu savus kopīgos spēkus nevis šķeltu - kopīga miera labad.
Eiropai jābūt gatavai tikt galā ar nākamo pandēmiju un citām ļaunām slimībām. Patiešām, galvenā atbildība par veselību un medicīnisko aprūpi ir dalībvalstu kompetencēs, tomēr pandēmija nepazīst robežas. Eiropa ir jākļūst par jauno veselības un inovācijas laboratoriju, pastiprinot cīņu pret vēzi, Alcheimera slimību un citām infekcijām, piemēram, Covid-19.
Tehnoloģijas veicina pārmaiņas un pārveido mūsu pasauli. Eiropai ir jāuzņemas arī vadošā loma digitālajā attīstībā. Tā ir atslēga, kas paver panākumu durvis daudzās jomās.
Patlaban jau ES ir līdere vides aizsardzībā, jo izvirzījām vērienīgo mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%. Ja mēs patiešām plānojam spert soli tālāk, tad ES ir jābūt atbildīgai par klimata politiku, it īpaši sarunu laikā, vienojoties par starptautiskiem klimata nolīgumiem ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas ekoloģiskajiem standartiem.
Ir ļoti svarīgi Eiropai finansiāli izturēt nākamās krīzes. Jābūt spēcīgai Ekonomikas un monetārā savienībai. ES ir nepieciešams savs finanšu ministrs, kurš koncentrējas uz stabilitāti un makroekonomikas rādītājiem. Nākamajai ekonomiskajai krīzei nevajadzētu novest pie lielākiem parādiem, kas gulstas uz nākamo paaudžu pleciem. Mēs nevaram atļauties zaudēt jauniešu entuziasmu, mums jānodrošina viņiem labāka nākotne, kuras veidošanā arī viņi paši piedalās.
Pēdējos gados eiropiešiem ir radies viedoklis, ka Briselē netiek ņemta vērā viņu dzīve un nezina, ko vainot par neveiksmēm vai atalgot par panākumiem. Tas notiek, ja vienlaikus ir pārāk daudzi atbildīgie. Svarīgu lēmumu pieņemšana tiek kavēta un pilsoņu acīs tiek zaudēts uzticības kredīts Eiropas Savienībai. Eiropiešiem ir nepieciešama spēcīgāka demokrātiska vadība Eiropas līmenī.
Galu galā - Eiropa būs efektīva krīzes pārvarētāja tikai tad, ja cilvēki tai arvien uzticēsies. Mums ir jāstiprina Eiropas demokrātiskās pilnvaras. Pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām mums ir jābūt skaidrībai par to, kurš un par ko būs atbildīgs Eiropā. Vēlētājiem jābūt ir izšķirošā teikšana par to, kas vadīs Eiropas Komisiju.
Lielākā partija, kas veido valdošo vairākumu Eiropas Parlamentā, iegūtu tiesības iecelt Komisijas priekšsēdētāju, ja to atbalstītu parlamenta vairākums. Vai arī mums vajadzētu būt vēl drosmīgākiem un noteikt tiešas Eiropas Komisijas prezidenta vēlēšanas.
Ja Eiropa vēlas pārdzīvot nākamās krīzes, tai ļoti nepieciešamas pārmaiņas. Demokrātiskāka Eiropa ar nepieciešamajām pilnvarām, nodrošinot eiropiešu kopīgās intereses. Tāpēc konferencei par Eiropas nākotni vajadzētu sākt debates bez jebkādiem tabu vai ierobežojumiem, bet gan ar pavērtām iespējām uz dažādām idejām un risinājumiem. Tāpat kā mūsu Eiropas Savienības dibinātāji, arī ETP grupa joprojām būs virzītājspēks lielākai Eiropas vienotībai un izaugsmei. Pārtrauksim krīzes! Tā vietā - sāksim veidot spēcīgāku Eiropas nākotni!
----------------------
Lielākā politiskā frakcija Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Tajā darbojas 175 no 705 EP deputātiem.
ETP grupā strādā Latvijas deputātes - Sandra Kalniete un Inese Vaidere. Eiropas Komisijas vadībā - priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Eiropas Savienības Padomē ETP politisko saimi pārstāv vairāki ES dalībvalstu vadītāji, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. ETP grupu Eiropas Parlamentā vada Manfrēds Vēbers.
Atpakaļ
.jpg)
