Zviedrijas latviešu apvienības Izglītības darba grupa un Stokholmas latviešu skola aicina pievienoties!
Gunta Eneroth, ZLA Komunikācijas darba grupas vadītāja    02.06.2020

 

Kopš pagājušā gada decembŗa Zviedrijas latviešu apvienības (ZLA) paspārnē ir izveidota Iz­­glītības darba grupa. Šobrīd Zvied­rijā dzimtās valodas apgu­ve ir pieejama dažādos veidos – daudzās pašvaldībās tiek piedā­vāta dzimtās valodas apguve ko­­pā ar dzimtās valodas sko­lo­tāju, Stokholmā darbojas Stok­hol­mas latviešu skola, pirms pulcēšanās aizlieguma brīv­prā­tīgie pedagogi pulcināja latviešu bērnus uz pasaku lasījumiem bibliotēkās, ir pieejama arī lat­viešu valodas apguve online re­­žīmā. Kā stāsta Izglītības darba grupas vadītāja Ilze Jundze Lundegran: “Izglītības darba grupa vēlas apvienot un būt par saikni starp latviešu valodas apguves piedāvātājiem un interesentiem Zviedrijā, kā arī starp ZLA, Lat­vijas izglītības iestādēm un Ei­­ropas latviešu apvienību. Mēs aicinām atsaukties visus, kuŗi Zviedrijā vada latviešu valodas nodarbības: dzimtās (latviešu) valodas skolotājus pašvaldībās, iniciatīvu grupas, kā arī vecā­kus, kuŗi ir ieinteresēti, lai viņu bērni apgūtu latviešu valodu! Izveidojot kopēju datu bāzi, mēs varēsim savstarpēji sazinā­ties, apmainīties ar pieredzi, rīkot seminārus, kā arī kopā izstrādāt ar latviešu valodu un izglītību saistītus projektus un citas aktīvitātes.” Darba grupa tic, ka digitālo sapulču organi­zēšanas “rūdījums” mums nā­­kot­nē palīdzēs veidot sadarbību un “satikties” neatkarīgi no at­rašanās vietas. 

 

Izglītības darba grupas rīcībā nav apvienotu datu, cik Zviedrijā ir latviešu valodas “kopēju” – pr­o­­fesionālo skolotāju, brīvprā­tīgo labās gribas pedagogu, online skolu, kā arī to, kuŗi apgūst va­­lodu, piemēram, Lat­viešu valodas aģentūras piedā­vā­tajā Class Flow. 

 

Kā min Ilze Spīgule-Buijten­weg, latviešu valodas skolotāja un mamma no Dienvidzviedri­jas pilsētas Malmes: “Mums būtu nepieciešamas šādas tikšanās, lai varētu kaut vai pajautāt, kā citi pedagogi tiek galā ar kādu konkrētu situāciju vai jautāju­mu.” Ilze atgādina, ka “latviešu valodas aģentūra piedāvā lat­vie­šu valodas apguves materiālus un jaunumus savā mājaslapā, kā arī Latviešu valodas aģentūras Facebook lapā diasporas skolo­tājiem. Ilze Fridrichsone no Do­­rotejas, kuŗa pati bija sava bērna latviešu valodas skolotāja, min, ka tā būtu lieliska iespēja kaut vai vienu reizi mēnesī konsul­tēties ar profesionālu latviešu valodas skolotāju.

 

Pirmais ZLA Izglītības darba grupas rīkotais pasākums ar mēr­ķi apzināt un apvienot šīs jomas interesentus notika jau martā. Tas bija pieredzes apmai­ņas seminārs latviešu valodas skolotājiem sadarbībā ar Stok­hol­mas latviešu skolu, kuŗā pie­dalījās vairāk nekā divdesmit pedagogi no Stokholmas un Ērebrū. Semināra viese un re­­fe­rente bija Iveta Grīnberga, IZM Polītikas iniciatīvu un at­­tīstības departamenta vecākā eks­perte, latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja. Nākamais pasā­kums bija iecerēts kopā ar Valsts valodas satura centru Latvijā rīkot Valsts valodas prasmes pār­baudi interesentiem Zvied­rijā, diemžēl slēgto robežu dēļ tas tika atcelts. Kā stāsta Ilze Jundze Lundegran: “Šādu eksā­me­nu pirmo reizi Zviedrijā in­­te­resenti kārtoja pagājušajā gadā. Ļoti ceram, ka eksāmenu varē­sim piedāvāt kārtot nākamā ga­­da pavasarī. Nākamais uzdevums darba grupas plānos ir pieteikties Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai 2020. gadā, ko piedāvā Latvijas Nacionālā bi­­b­liotēka. Jau vairākus gadus skolām un bibliotēkām, arī diaspo­rā, Latvijas nacionālā bibliotēka izsūta lasīšanai grāmatas dažā­da vecuma bērniem un jaunie­šiem, dodot iespēju piedalīties to vērtēšanā. Pēdējo gadu jaunums ir arī vecāku žūrija. Tā kā grāmatu komplektu skaits izsū­tīšanai uz Zviedriju ir ierobežots, mēs vēlamies, lai grāmatu pa­­sūtīšana notiktu koordinēti un būtu iespēja savstarpēji dalīties ar grāmatām.”

 

“Mēs, Izglītības darba grupa, ceram, ka, apkopojot datus par latviešu valodas apguves piedā­vājumiem vienā datu bāzē, mēs vismaz daļēji atrisinātu infor­mā­cijas saņemšanas iespēju ve­­cā­kiem, kā arī vienkāršotu un atvieglotu Latvijas valsts atbildī­go institūciju un Eiropas latvie­šu apvienības komunikāciju un sadarbību ar Zviedriju,” turpina Ilze Jundze Lundegran. Kopīga pieteikšanās atbalstam no Lat­vi­jas valsts financētajiem latviešu valodas apguves projektiem pa­­līdzētu to izlietot maksimāli liet­derīgi, tādējādi sniedzot la­­bu­­­mu pēc iespējas lielākam skaitam bērnu apgūt latviešu valodu. 

 

Stokholmas latviešu skola (SLS), kas ir viena no lielākajām lat­viešu sestdienas skolām pasaulē, ir veiksmīgs piemērs tam, cik ātri un veiksmīgi var pārkārtot skolas darbību uz attālinātām mācībām. Stokholmas latviešu sestdienas skola Zviedrijā darbojas jau kopš 1953. gada, un no šī gada marta tā darbojas tieš­saistes režīmā, katru sestdienu aicinot skolēnus “sanākt kopā” rīta kopbrīžos, lai pēc tam dotos uz klasi pie ekrāna. Kā stāsta skolas pārzine Agnese Blau­bār­de: “Jāsaka milzīgs paldies mūsu skolotājiem, kuŗi spēja ātri no­­reaģēt un pārorientēties uz mā­c­ībām tiešsaistē. Tas mums vi­­siem bija kas jauns, bet esam spējuši veiksmīgi ar to tikt galā. Paldies jāsaka arī visiem mūsu viesiem, kuŗi pieslēdzās no Lat­vijas, – gan dabas mācības, fi­­zikas, ķīmijas priekšmetu skolo­tājam Mārtiņam Gulbim, gan šefpavāram Mārtiņam Sirma­jam, ar kuŗu kopīgi gatavojām rupjmaizes kārtojumu, gan mū­­ziķiem Jānim Šipkēvicam, Mārai Upmanei Holšteinei un Silvijai Silavai ar “Saules kripatiņas” stāstu. Arī visiem brīvprā­tī­ga­jiem, kuŗi piedāvāja bērniem ra­­došas nodarbības. Mēs aici­nām Latvijas un citas Eiropas latviešu skoliņas sestdienās pievienoties skolas rīta kopbrīžiem un pie­dāvātajām apmācībām tiešsais­-tē, kā arī tikties ar Stokholmas latviešu skolas bērniem un viņu skolotājiem klātienē, kad tas atkal būs iespējams.”

 

Izaicinājumu latviešu valodas apguvē un saglabāšanā ārpus Latvijas ir daudz – gan profe­sio­nālajiem pedagogiem, gan brīv­prātīgajiem labās gribas skolo­tājiem, gan ģimenēm, kuŗās aug bērni, vienlaicīgi apgūstot divas, trīs vai pat četras valodas. 

 

Zviedrijas latviešu apvienība un Stokholmas latviešu skola aicina būt vienotiem, lai iedvesmotu, apmainītos ar pieredzi un palīdzētu cits citam.

No redakcijas. Stokholmas lat­viešu skolas audzēknis Arvins Norouzi piedalījās fonda “Sibi­rijas bērni” sacerējumu konkursā un savā vecuma grupā ieguva godpilno trešo vietu! No sirds sveicam laureātu Arvinu un viņa skolotājus! Sacerējumu publicē­sim nākamajā Brīvās Latvijas numurā. BL redakcija nolēmusi arī piešķirt žūrijas speciālbalvu (redaktorei Ligitai Kovtunai kā žūrijas loceklei ir dota šī iespē­ja) – BL viena gada abonementu skolai un grāmatu veltes Ar­­vinam. 

 

 

Šī publikācija sagatavota ar Mediju atbalsta fonda financiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par publikācijas  saturu atbild biedrība “Laiks-BL”