Vai jūs to zinājāt?
Kārlis Streips    12.03.2019

 

 

Aizvadītajā piektdienā, 8. martā, bija Starptautiskā sieviešu diena.

 

Attēlā redzamais veikals Ņujorkā visas 8. marta dienas gaŗumā sievietēm piedāvāja izvēlēties vienu no sešām dažāda vīna pudelēm un par to maksāt tikai vienu centu. Ar roku uzrakstītais teksts vēsta: „Vīns par vienu centu. Visām mikrorajona dāmām. Paldies, ka esat tādas, kā esat!" Veikala īpašnieks žurnālistiem stāstīja, ka viņš labprāt būtu piedāvājis vīnu par velti, taču pašvaldības likums to nepieļauj... Tāpēc tas viens cents.

 

Tās svinēšanas tradicija sākās Ņujorkā 1909. gadā. Pirmais sarīkojums gan togad nenotika 8. martā, bet gan 28. februārī, un to rīkoja Amerikas Sociālistu partija. Atsevišķi vēsturnieki uzskata, ka idejas pamatā bijis sieviešu protests Ņujorkas apģērbu ražošanas industrijā pēc baisa ugunsgrēka kādā apģērbu fabrikā 19. gadsimta vidū, bet lielākoties tas tiek uzskatīts par mītu. Skaidri zināms ir vien tas, ka 1910. gadā, pirms otras Sociālistu internacionāles Dānijā, tika sarīkota starptautiska sociālistiski noskaņotu sieviešu konference, kuŗā, pēc Amerikas piemēra, sievietes nāca klajā ar domu, ka katru gadu vajadzētu rīkot sieviešu dienu, tiesa gan, tobrīd vēl nepiedāvājot konkrētu datumu. 

 

1911. gadā Sieviešu diena tika sarīkota 19. martā, un Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē tās svinēšanā piedalījās apmēram miljons daiļā dzimuma pārstāvju, cita starpā, pieprasot vēlēšanu un ievēlēšanas tiesības, kas tolaik vēl bija liels retums. Attiecībā uz Šveici – šai valstī sievietes pie vēlēšanu tiesībām tika tikai 1971. gadā pēc referenduma (1959. gadā Šveices vīrieši domu bija noraidījuši). Savukārt iemesls tam, kāpēc laika gaitā Sieviešu dienas datums nostiprinājās tieši 8. martā, ir tāds, ka tieši šai dienā 1914. gadā sarīkojums Vācijā, jo tā bija svētdiena, tātad brīvdiena. „Fokuss” arī šajā gadījumā bija uz vēlēšanu tiesībām, ko vācietes ieguva tikai pēc Pirmā pasaules kaŗa – 1918. gadā.

 

Krievijas impērijā gan pavisam noteikti tieši sievietes no apģērbu ražošanas industrijas pirmās izgāja ielās 1917. gada 8. martā, pieprasot "darbu un maizi" un tā būtībā uzsākot Februāŗa revolūciju. Ļeņins vēlāk rakstīja: "8. marts bija Starptautiskā sieviešu diena, un bija paredzētas sapulces un rīcība, taču mēs nekad neiedomājamies, ka šī sieviešu diena uzsāks revolūciju. Bija paredzēta revolucionāra rīcība, taču datums tās sākumam vēl nebija noteikts. Tajā rītā, par spīti pavēlēm, šuvējas aizgāja no darba vairākās fabrikās un sūtīja delegātus, kuŗi aicināja citus atbalstīt streiku. Tas noveda pie masu streikošanas, un visi strādnieki izgāja ielās." Nedēļu pēc šī notikuma cars Nikolajs II atkāpās no troņa, un jaunā pagaidu valdība sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības. Tā kā boļševiki bija nostiprinājuši varu, Sieviešu diena kļuva par oficiālu ikgadēju svinamo dienu, savukārt 1965. gadā valdība to noteica par brīvdienu, "lai atzīmētu padomju sieviešu izcilo sniegumu komūnisma celšanā…" (Daudzpunkte tāpēc, ka skaidrojums par sieviešu sasniegumiem šai jomā bija daudz gaŗāks, un šajā komentārā tam nav vietas.)

 

Mūsdienu Latvijā Sieviešu dienas galvenais elements ir ziedu dāvināšana dāmām. Šogad, piemēram, divi braši puiši ar ziedu klēpi devās uz tuvējo autobusu pieturu un dāvāja pa puķei katrai sievietei, kuŗa bija izkāpusi no transportlīdzekļa. Kad ierados RīgaTV24, lai ierakstītu savu kārtējo raidījumu (tas bija veltīts Sieviešu dienai, kā nu ne?), uz galdiem bija vāzes, pilnas ar ziediem. Man vienmēr ir licies, ka diez vai visas sievietes par ziedu veltēm šai dienā ir īpaši sajūsminātas... 

 

Latvijā sievietes pie vēlēšanu tiesībām nosacīti tika jau 1905. gadā, kad valsts bija sadalīta trīs Krievijas impērijas guberņās. Runa bija tikai par pašvaldību vēlēšanām 1905. gada revolūcijas laikā, kad tiesības piedalīties bija visiem iedzīvotājiem no 20 gadu vecuma, un neskatoties uz tautību vai dzimumu. Pirmā valsts pasaulē, kuŗā sievietēm piešķirtas universālas tiesības, bija Somija, un tas notika 1906. gadā. Tāpēc ir iemesls domāt, ka patiesībā mūsu valsts to izdarīja ātrāk. Kad izveidojās neatkarīga Latvijas valsts, jautājumu par sieviešu vēlēšanu tiesībām vairs nebija. Satversmes sapulcē ievēlētas sešas sievietes, tajā skaitā arī Aspazija. Tiesa gan, pirmās brīvvalsts laikā bija tikai viena sieviete – Saeimas deputāte, Berta Pīpiņa. Viņa bija deputāte 4. Saeimā – tajā pašā, kuŗu Kārlis Ulmanis atlaida, lai izveidotu savu … nu, zinu, ka daudziem lasītājiem nepatīk vārds "diktatūra," bet kā lai citādi to nosauc?

 

Šogad sievietes Sieviešu dienā varēja justies sevišķi lepnas, jo pērnajās, 13. Saeimas vēlēšanās ievēlēts rekordliels daiļā dzimuma pārstāvju skaits – 31. Salīdzinājumam – iepriekšējais labākais rezultāts bija 11. Saeimā – tad bija 21. Vismazāk sieviešu bija 6. Saeimā, ko ievēlēja 1995. gadā. Simt deputātu vidū bija tikai astoņas sievietes, lai gan viena no viņām, politoloģe prof. Ilga Kreituse kļuva par parlamenta priekšsēdētāju. Atjaunotās valsts laikā kopumā ir bijuši deviņi Saeimas spīkeri, un četri no viņiem – sievietes, arī, kā zināms, pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kuŗa bija spīkere arī iepriekšējā sasaukumā. 

 

Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā četri no 13 ministru portfeļiem ir sieviešu rokās, tostarp labklājības ministre Ramona Petraviča, kuŗa kādā intervijā  jau paguvusi pasūdzēties, ka pret viņu cilvēki izturas vissliktāk tāpēc, ka ... viņa ir sieviete. Nebūs viss taisnība! Savukārt patlaban Saeimas prezidijā ir četras sievietes un tikai viens vīrietis. Runājot par sievietēm parlamentā, pieminēsim Jūliju Stepaņenko, kuŗa iepriekšējā Saeimas sasaukumā kļuva pazīstama kā galvenā bīdītāja likumam, kuŗā paģērēta "tikumība" valsts izglītības sistēmā. 13. Saeimā viņa ievēlēta no Saskaņas saraksta, taču jau pirmajā dienā paziņoja, ka viņa būs neatkarīga deputāte. 

 

Kā zināms, Latvijā bijusi arī sieviete – Valsts prezidente, Vaira Vīķe-Freiberga (pēc manām domām, pati labākā prezidente, kāda mūsu valstij ir bijusi), kā arī viena sieviete premjerministre – Laimdota Straujuma. Kopumā ņemot, sieviešu statuss mūsu valstī neatšķiras no statusa citur pasaulē. Arī Latvijā sievietes joprojām pelna krietni mazāk naudas nekā vīrieši, it īpaši tā dēvētajās "sieviešu" profesijās (skolotāja, medmāsa). Seksisms arī nav retums. Sieviešu diena lai būtu atgādinājums, ka tā nedrīkst būt. Sievietes ir tikpat spējīgas kā "stiprā dzimuma" pārstāvji, reizēm pat spējīgākas. Pieminēšu, ka gan Laika izdevēja, gan arī galvenā redaktore ir sievietes.