Uz skatuves uznāk “Grētas paaudze”
Juris Lorencs    10.03.2020

 

 

Marta sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Klimata likumu, kas ir daļa no Eiropas Savienības rīcības plāna cīņai ar klimata pārmaiņām. Par godu šim notikumam Briselē bija ieradusies klimata aktīviste, septiņpadsmit gadus vecā zviedru pusaudze Grēta Tūnberga.

 

Tikšanās laikā ar Briseles polītiķiem viņa asi kritizēja Eiropas centienus, lietojot tādus vārdus kā “darbības imitācija”, “kapitulācija” un “liekulība”. Tūnbergas vizīte notika brīdī, kad vienā no lielākajām Eiropas valstīm - Itālijā - koronavīrusa epidēmijas dēļ jau bija slēgtas skolas, bet Lielbritanijā no veikalu plauktiem sāka pazust makaroni, rīsi un tualetes papīrs. Turcijā pie Grieķijas robežas pulcējās vairāki desmiti tūkstoši bēgļu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, gatavi doties tālāk uz Vāciju. Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzskata, ka Eiropa atrodas “jaunas migrācijas krīzes priekšvakarā”. Bet Briseles polītiķiem citas prioritātes - klimats. Jautājums - kas notiek ar Eiropu?

 

“Vecajā kontinentā” aizvien uzstājīgāk sevi piesaka postmodernisms, kam, starp citu, raksturīgas radikālas, nereti pat teatrālas rūpes par apkārtējo vidi. Viens no spilgtākajiem piemēriem - Tūnberga. Meitene, kuŗa piektdienās negāja uz skolu un piketēja pie Zviedrijas parlamenta. Žurnāls “Time” viņu atzina par “2019. gada cilvēku”, Tūnberga uzstājās no ANO tribīnes un Davosas ekonomikas forumā. Meitenes piemēram sekoja tūkstošiem pusaudžu visā pasaulē, kuŗi pievienojās viņas iedibinātajai kustībai “Fridays for Future”. Uz polītiskās skatuves uznāk “Generation Greta” jeb “Grētas paaudze” - gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Aizvadītā gada nogalē skandālu sarīkoja Vācijas televīzijas kanāls WDR, kas bērnu koŗa izpildījumā parādīja jautru vides aizsardzības temai veltītu dziesmiņu ar piedziedājumu “Meine Oma ist eine alte Umweltsau!”. Burtiskā tulkojumā no vācu valodas - “Mana vecmāmiņa ir veca cūka, kas piesārņo apkārtējo vidi.” Lūk, daži no vecmāmiņas “grēkiem”, kas uzskaitīti dziesmiņā: “Viņa brauc pie ārsta ar automašīnu” (tā vietā, lai izmantotu sabiedrisko transportu, mītu velosipēda riteņus vai soļotu kājām!), “katru dienu cep kotletes no lētās, uz atlaidēm pirktās gaļas” (un nevis mielojas ar videi draudzīgo vegānu pārtiku!). Tas dīvainākais ir tas, ka to dzied bagātas valsts pati turīgākā, pati nodrošinātākā paaudze, kas vien jebkad dzīvojusi. Pusaudži, kuŗu labklājības vārdā smagi strādājušas iepriekšējās paaudzes, novācot kaŗā sagrauto pilsētu drupas, radot un joprojām darbinot Vācijas “ekonomiskā brīnuma” motoru. Dziesma gan ātri pazuda no WDR interneta lapas, koŗa vadītājs atvainojās. Internetā parādījās ironiski videoklipi, kas šo priekšnesumu salīdzināja ar Hitleru un Staļinu slavinošām hitlerjūgenda un pionieru organizācijas dziesmām, velkot paralēles ar iespējamo “ekofašisma” diktatūru nākotnē. Patiesi, klimata apokalipsi gaidošas sabiedrības noskaņojums kļūst aizvien radikālāks, un Grēta Tūnberga ir tikai šo pārmaiņu aisberga redzamā daļa.

 

Vēl kāda neparasta tendence - Eiropā un īpaši Skandināvijā populāritāti gūst kustības, kuŗas apvieno viens vārds - “kauns”. Kauns lidot, kauns pavadīt atvaļinājumu tālās zemēs, kauns braukt ar mašīnu, kauns ēst gaļu un nēsāt kažokādas. Šīs pagaidām marginālās idejas formulētas vien emocionālā līmenī, bez reālas likumdošanas. Tomēr pamazām tās pieņemas spēkā. Tuvākajā desmitgadē vismaz eiropiešus gaida augoši nodokļi fosilajam kurināmajam (ogles, nafta, gāze) un aviopārvadājumiem, aizvien jaunas atbalsta shēmas (saprotams, no nodokļu maksātāju kabatām) videi draudzīgākas enerģijas ražošanai, jebkādu vienreiz izmantojamu plastmasas priekšmetu aizliegšana. Nav izslēgts, ka no veikaliem pazudīs dabiskie kažoki, bet gaļa tiks aplikta ar īpašiem nodokļiem. Vienlaikus nevar nepamanīt ekoloģisko liekulību, pat dubultmorāli. Vācijas valdība un personīgi kanclere Angele Merkele spītīgi turpina aizstāvēt ekoloģiski un polītiski apšaubāmo “Nordstream 2” gāzes vada projektu Baltijas jūrā. Bet gāze ir fosilais, neatjaunojamais resurss, kas rada izmešus, turklāt šis gāzes vads padara Vāciju atkarīgu no Krievijas. ASV prezidents Donalds Tramps pamatoti jautā - ja jūs gribat, lai Amerika un NATO sargā Vāciju, tad kāpēc paši pērkat Krievijas gāzi?

 

Aptaujas liecina - ja šodien Vācijā notiktu vēlēšanas, kristīgie demokrati (kas savā programmā ir tuvi ASV republikāņu partijai) gan vēl iegūtu 26 % , bet tūlīt aiz viņiem sekotu Zaļie ar 23%. Ļoti iespējams, ka nākamo Vācijas valdību veidos Zaļie, sociāldemokrāti un Kreisā partija, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece. Pagaidām zaļās idejas gūst atsaucību pasaules attīstīto valstu iedzīvotāju, pirmām kārtām gados jaunu eiropiešu prātos. Vai tās atbalsosies arī Dienvidamerikā, Afrikā un saimnieciski strauji augošajā Āzijā? Ne tik drīz. Jo desmitiem gadu Rietumi ir vēstījuši pārējai pasaulei, ka izdevušās dzīves sinonīms ir Mercedes automašīna, Ikea mēbeles, privātmājas pagalmā uzcepts steiks un ārzemēs pavadīts atvaļinājums. Ķīnā un Indijā kopā šodien dzīvo aptuveni 2,8 miljardi cilvēku, no kuŗiem ap 500 miljoni jau pieskaitāmi šo valstu strauji augošajai vidusšķirai. Tie ir cilvēki, kuŗi gatavi čakli strādāt, pelnīt un negausīgi patērēt. Bet patērēt - tas nozīmē arī piesārņot. Darīt tieši to pašu, ko Eiropa un Amerika cītīgi piekopusi visus pēckara gadus. Bet tas ir cunami vilnis, kas gatavs iznīcināt Eiropas centienus vides jomā - pat ja tā kļūs viscaur zaļa un klimatiski neitrāla. Latvijā dzīvo tikai divi miljoni cilvēku, mūsu ekonomikas ietekme uz planētas piesārņojumu ir niecīga. Tāpat Latvija ir viena no vistīrākajām vietām pasaulē. Vai mēs jau sākam izjust globālās klimata izmaiņas?

 

Pilnīgi drošas atbildes uz to nav. Viens no trauksmes cēlāju argumentiem ir pēdējā neparasti siltā ziema Eiropā. Tomēr, kā liecina novērojumi, tādas ir bijušas jau agrāk. Bet ja notiek sliktākais un pasaules klimats tiešām būtiski mainās - kas sagaida Latviju? Nekas briesmīgs. Pagājušajā gadā grupa Cīrihes Technoloģiju institūta zinātnieku nāca klajā ar interesantu pētījumu - “Saprast klimata pārmaiņas: pilsētu analogi” (Understanding climate change from a global analysis of city analogues). Tajā prognozēta klimatiskā situācija 520 pasaules pilsētās 2050. gadā, turklāt tas izdarīts visai uzskatāmā veidā - salīdzinājumos. Izrādās, 2050. gadā Viļņā būs tikpat silts kā patlaban Balkānu pilsētā Prištinā, bet Tallinā - kā Bratislavā. Nu, bet Rīgā valdīs Austrijas galvaspilsētas Vīnes šodienas klimats - salīdzinoši maigas ziemas un karstas, sutīgas vasaras. Ja tā, tad uz pasaules fona Latvija būs visai komfortabla vieta dzīvei.

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem