Teātŗa diena Stokholmā
Anita Dzilnava    13.10.2015

 

Atkal, atkal ir debesis pušu… atkal ir Teātra diena Stokholmā 2. oktobrī, ko organizē Zviedrijas latviešu apvienības (ZLA) Stokholmas nodaļa.

 

Šogad tā sakrīt ar festivāla “Patriarha rudens “ dienām Rīgā, kuŗa vērtē jaunas aktīvitātes teātŗa un dejas mākslā.

 

Arī mums dota iespēja tikties ar jaunu aktieŗu grupu izrādē “ 3 stāsti” pēc igauņu rakstnieka A. Kivirehka stāstu motīviem.

 

Ka tiks uzņemti nedzirdēti, neredzēti vārdi un varbūt ne tik pazīstama autora darbs mūsu auditorijā? Vai ir risks aicināt? Gan jā, gan nē.

 

Ja gribam uzzināt, kādi jauni spēki sāk iekarot latviešu teātŗa skatuves, ja gribam iepazīt kaimiņvalstī Igaunijā slavena rakstnieka daiļradi, tad esam tikai ieguvēji.

 

A. Kivirehks mūsu lasītājiem līdz šim bijis pazīstamāks kā bērnu iemīļotas Lotes autors, bet nu radusies iespēja uzzināt viņa stāstnieka spējas pieaugušo auditorijā.

 

Varbūt varam viņu mazliet pielīdzināt mūsu novelistam J. Ezeriņam, bet katrā ziņā A. Kivirehkam ir savs oriģināls, ironijas, paradoksiem bagāts rokraksts.

 

Uzvedums “3 stāsti” no krājuma “Skaistais dzīvnieks” režisora V. Pinka vadībā tapis kā Latvijas Kultūras akadēmijas Drāmatiskā teātŗa aktieŗmākslas studentu skatuves runas eksāmens, bet izdevies tik veiksmīgs, ka turpina savu ceļu uz Latvijas skatuvēm, pabūts Lietuvā un nu arī Stokholmā. Igauņu namā  tiek sagaidīti četri aktieri - A. Strazda, R. Boters, A. Matezovics un K. Mellis. Pie skaņu pults - M. Budovskis.

 

Izrāde sākas ar notikumu pēc stāsta “Skaistais dzīvnieks” motīviem. Stāsta galvenais varonis Tarmo, peldēdams reibumā, nokļūst jūras dzīlēs, ”Jūras skolā”, ko pārvalda kaķi. Daudziem taču nav svešs šis māneklīgais teiciens, ka mazus kaķēnus sūta uz Jūras skolu, iemetot ūdenī, lai tiktu vaļā no lielas kaķu saimes. It kā saprotami, bet tomēr nežēlīgi, nodarot pāri mazai, bezspēcīgai dzīvai radībai. Ja nu, citiem pāri darīdami, nokļūstam apgrieztā situācijā, ka stāsta varonis? Ja daba var mums atspēlēties.

 

Otrais stāsts ”Vista un bērns” aizved mūs uz parastu koka dzīvojamo māju, kuŗas iemītniekiem katram sava ierasta dzīve, bet pēkšņi tšs iedzīvotājus satrauc jaunie kaimiņi, noslēgtā vecmāmiņa Kuljus kundze un viņas mazdēls nerunīgais Peters. Vaike, viena no kaimiņienēm, dara visu iespējamo un pat neiespējamo, lai piespiestu mazo zēnu runāt. Pazīstams ”kaimiņienes” viszinātājas tēls mums daudziem…

 

Par izrādes kulmināciju kļūst trešais stāsts ”Svētais Grāls”. Reizēm nākas dzirdēt par Svēto Grālu, noslēpumainu kausu, kuru apvij dažādas leģendas. Viena no tām vēstī, ka Svētais Grāls bija kauss, no kuŗa Jēzus dzēra Svētā vakarēdiena laikā. Ņemot vērā Svētā Grāla dievišķo izcelsmi, tam piemītot fantastiskas īpašības, tas ir bijis kā ”pārpilnības kauss”, radījis sāta sajūtu, it kā cilvēks būtu baudījis kādu dievišķu mielastu.

 

Kā stāsta varoņus skar svētais dzēriens? Vienkārša ģimenīte, kuŗiem iespēja doties uz izstādi, baudīt mākslu, bet… pa ceļam ir lielais tirdzniecības centrs Stockman, kuŗam viņi nespēj paiet garam, iepirkšanās rati piepildās ar lietām. Situācija liek padomāt, kam mēs kalpojam?

 

Mirkļa vājībai? Vai mēs valdām pār lietām jeb tas valda pār mums? Ģimenes tēva Ota dižākais pirkums ir kondensētais piens, kas, ledusskapī ieguldīts, neļauj viņam nakti aizmigt. Nekas cits neatliek kā doties uz virtuvi un iztukšot to. Lūk, tas ir viņa svētais kauss, svētais dzēriens, pēc kuŗa notiek visādas pārvērtības. Jā, nemanot pagājis laiks, iedzīvojoties A. Kivirehka asprātīgi veidotajos notikumos.

 

Pēc izrādes seko neliela pauze ar uzkodām no Latvijas, bet pēc tam turpinām sarunu ar teātra grupu, kuru vada ZLA priekšsēdis J. Rozītis.

 

Skatītāju jautājumi pārliecina, ka izvēle nav bijusi veltīga. Uzzinām skatītāju viedokļus, uzzinām par aktieŗu darbu pie šī ne tik vienkāršā materiāla.

 

Ceram, ka nākotnē jaunie aktieri mūs pārsteigs ne ar vienu vien interesantu lomu.

 

Paldies visiem palīgiem sarīkojuma organizēšanas un vakara gaitā, paldies Tallink, kas palīdzēja uzaicināt teātŗa grupu uz Stokholmu.