redakcija 11.03.2014
2009. gada septembrī Andreja Eglīša Latviešu nacionālais fonds Zviedrijā saņēma vēstuli no Latvijas:
Labdien, cienījamā Andreja Eglīša fonda vadība!
Esmu dzirdējusi par Jūsu fonda nesavtīgo palīdzību daudzām ģimenēm, par atbalstu bērniem, tāpēc nolēmu sazināties ar Jums. Lai gan dzīvoju Rīgā, man ir netieša saikne ar Andreja Eglīša dzimto vietu Ļaudonu, tur man dzīvo radinieki. Mana krustmāte rēgulāri piedalās visos A.Eglītim veltītajos sarīkojumos, jo dzied Ļaudonas pagasta jauktajā korī ,,Lai top. Viņa pavadīja dzejnieku pēdējā gaitā Ļaudonas kapos un piedalījās pieminekļa atklāšanas brīdī.
Nesūrošos par grūtiem laikiem un smago dzīvi, jo kam gan šodien ir viegli. Gribu uzticēt Jums savas ģimenes stāstu un raizes par sava vecākā dēla turpmākajām gaitām viņa sirdslietā - hokejā.
Pirms septiņiem gadiem, kad Kristeram bija 10 gadu, viņš sāka trenēties Aizkraukles sporta klubā ,,Lavīna hokeja nodaļā. Treneris jau no sākuma viņā saskatīja topošo vārtsargu. Tolaik mēs dzīvojām Skrīveŗos, un tajos laikos nokļūt uz treniņiem problēmu nebija. Kad pēc trīs gadiem kluba darbība izbeidzās, treneris ieteica neatmest sasniegto un turpināt treniņus Rīgas hokeja klubā ,,Pārdaugava. Apsveŗot, pārdomājot un ņemot vērā to, ka Kristeram iestājās pusaudža vecums, un to, kas varētu notikt ar zēnu, kuŗš zaudētu iespēju nodarboties ar savu sirdij tuvo sporta veidu, nolēmām mainīt dzīvesvietu, iegādājāmies uz kredita dzīvokli, lai zēns varētu turpināt treniņus. Tā nu 2005./2006. gada sezonā Kristers atsāka treniņus un jau tika iedalīts hokeja klubā Rīga/LB. Tā kā vārtsargiem ir speciāls apģērbs un pārējais aprīkojums, ko gandrīz nav iespējams pārvadāt ar sabiedrisko transportu, bijām spiesti pat automašīnu iegādāties tādu, lai varētu palīdzēt zēnam nokļūt gan uz treniņiem, gan līdz sacensību vietām, jo diemžēl tas jādara pašiem. Sākās Kristera sasniegumu laiks. Ģimenē piedzima otrs dēliņš, abiem ar vīru mums bija darbs, un tad...notika tas, ko sauc par krizi. Darbu zaudēja vīrs, automašīnu paņēma banka, par dzīvokli krājas parādi, sporta klubā jāmaksā dalības maksa, arī braucieni uz sacensībām jāfinancē pašiem, jo sports arī ir nežēlīgs, bet tik ļoti , tik ļoti sirds bērnam ir šajā sportā. Arī atsauksmes no Rīgas/LB treneŗa Ginta Bisenieka un Latvijas U-20 izlases galvenā treneŗa Andreja Maticina ir ļoti pozitīvas. Kristeram jau ir daudz vērā ņemamu sasniegumu.
Es - mamma ļoti esmu noraizējusies par to, ka manam lielajam dēlam būtu jāpamet sports, kas tik ļoti viņam patīk, būtu patiesi un no sirds pateicīga, ja Jūs varētu kaut nedaudz palīdzēt un atbalstīt šo mana zēna lielo sirdsprieku - hokeju.
Kristers ļoti vēlējas nosūtīt Jums dažas sev nozīmīgāko spēļu fotografijas.
Ar cieņu Kristera mamma Dace.
Kristers Gudļevskis Latvijas hokeja izlases vārtsargs
Nākamā vēstule ar sirsnīgiem pateicības vārdiem sekoja jau nākamajā gadā, kad Fonds bija sniedzis palīdzīgu roku.
Vēl pēc gada ziņa no Kristera mammas, ka jauneklis savas ieceres jau īsteno Amerikā. Un nu mēs visi lepojamies ar izcilu latviešu jaunekli hokeja vārtsargu Kristeru Gudļevski.
Fonda atbalsts godam nopelnīts.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
