Tās balsis, tās balsis!
Armands Birkens, independent, neatkarīgs pilsonis    10.11.2020

 

 

Ta lielā, ilgi gaidītā diena pienāca, pagāja... Diena, kuŗu amerikāņi nevarēja vien sagaidīt, -  4. novembris, kad varēja balsot par ASV prezidentu. 

 

Pilsoņi balsoja pagājušajā trešdienā. Prese pasludināja, ka uzvarējis demokratu kandidāts Baidens. Šo ziņu saņēmuši, Trampa nīdēji krita nevaldāmā eiforijā, bet viņa atbalstītāji - nopietnā izmisumā. Dažas dienas bija vajadzīgas, lai saskaitītu balsis. Vēl tagad visas nav saskaitītas, bet Baidena uzvaru pasludināja, jo likās, ka par viņu atdoto balsu vairākums paliks spēkā. Tramps sācis vairākas tiesas prāvas, lūdzot, lai tiesa spriež par it kā balsu skaita neprecīzitātēm. Paies vēl laiks, līdz saņemsim apstiprinājumus - vienādi vai otrādi. 

 

Demokrati nevar saprast, kā Tramps vispār saņēma tik daudz balsu. Viņi sagaidīja, ka viņu uzvara būs liela un pārliecinoša. Izrādas, nav gan. Katrs var secināt no tā, ko grib, bet Trampam ir savi atbalstītāji, un tiem nenoliedzami ir savas tiesības. 

 

Šādos gadījumos interesanti ir tas, ka tie, kuŗi, kā liekas, uzvarēja, apgalvo, ka ar balsošanu viss bijis labi. Tie, kuŗi, liekas, zaudēs, sūdzas. Abas partijas tā ir darījušas arīcitās vēlēšanās. Tā tas ir vienmēr bijis. Tā ir dabīga, saprotama parādība, atskaitot, ja balsu vairākums ir ļoti liels.   

 

Pirms “iebrienu“ dziļāk, gribu pateikt, ka esmu independent - ne demokrats, ne republikānis. Man interesē kandidāta nostāja, raksturs utt., un esmu balsojis par dažādiem kandidātiem no abām partijām. Es to gribu pieminēt, jo šobrīd Amerika ir ļoti, ļoti sadalīta. Šie laiki atgādina Amerikas traģisko Civil War, kuŗš te plosījās no 1861. līdz 1865. gadam Šī kaŗa laikā ģimenes sašķēlās un draugi sagāja naidā, tieši tāpat kā tagad -  ja tu atbalsti „opozīcīju“, tu neesi pilnvērtīgs cilvēks! Tu esi nožēlojams, nepieņemams deģenerāts! Valoda, kādā cilvēki cits citam raida apzīmējumus, ir satriecoša un traģiska. Liekas, ka palielai pilsoņu grupai vairs nav iespējams sarunāties mierīgi, normāli. Vajag tikai palasīt to, kas rakstīts sociālā tīklā Facebook.  Bet - patīk vai nepatīk, katram kandidātam ir savi atbalstītāji. Laiks, kā parasti, rādīs, kas un kā būs. Amerika ir pārdzīvojusi visādas krizes un prezidentus, daudzi no viņiem uzvedušies apšaubāmi un pat prasti, ir melojuši tautai, dažādu iemeslu dēļ. Ir polītikas analītiķi, kuŗi apgalvo, ka Tramps kļuva par prezidentu, pateicoties šiem meliem. Vienai tautas daļai apnika klausīties politiķos, kuŗi melo. Rezultātā ievēlēja Trampu, „nepolītiķi“, kuŗam „normālos“ apstākļos nekad nevajadzēja vispār kļūt par kādas partijas kandidātu. Viņš pieveica padsmit republikāņu polītiķus, kā arī, protams, Hilariju Klintoni, kuŗa daudziem šķita visnepatīkamākā sieviete ASV polītikā. Nevar noliegt, ka Tramps zināja, ko teikt un kā iegūt tādu atbalstu, kas ļāva viņam iekļūt Baltajā namā. 

 

Un nu par vēlēšanām. Runājoties ar draugiem un paziņām, likās, ka neviens ļoti nejūsmoja par Baidenu. Viņu balss bija pret Trampu. Ir arī tādi, kas balsoja tieši pretēji - balss par Trampu bija balss pret Baidenu. Sajūsmas trūka par abiem kandidātiem. Bija pat izteiciens; „Anyone but Trump!“ - “Jebkuŗš, tikai ne Trumps!“ Tā nu mēs nonācām pie šīs izvēles- divi kungi gados ar visdažādākiem uzskatiem un pieredzi. Daudzi atcerējās lietas, ko Baidens savos 47 ASV polītikā pavadītajos gados ir teicis un darījis. Trampa rīcība ir “svaigāka“ un pēdējos četros gados labi redzama. Abiem kungiem ir plusi un mīnusi. 

 

Nākamās nedēļās noskaidros visu. Es uzticos likumam un liktenim, kas visu sakārtos tā, kā vajag. Tikai un vienīgi laiks arī rādīs, kāda būs Amerika nākamajos četros gados. Ja Tramps nespēs tiesā pieradīt, ka balsu vairākums tomēr pienākas viņam, tad Baidens būs nākamais prezidents, un pēc gadiem varēsim spriest, kā viņam veicies. Jāpiemin, ka viegli neies, jo republikāņi ir paturējuši vairākumu Senātā (Senate), un viņi valda lielā skaitā štatu. Vēl noskaidrosies, cik katrai partijai būs pārstāvji House of Representatives. Analītiķi spriež, ka visi republikāņi, liekas, nebalsoja par Trampu, bet viņi balsoja par citiem republikāņiem. 

 

Man bija tas gods pagājušā nedeļā, nākamajā rītā pēc vēlēšanām, piedalīties Latvijas TV24 kanāla rīta programmā, speciālizlaidumā par ASV vēlēšanām. Piedalījās divi ministri, Saeimas deputāts un daži polītikas analītiķi. No ASV dzīvojošiem bijām divi- Jānis Bolis, Latvijas Goda konsuls Rodailendā un es! Man patika tas, ko teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Piekrītu, ka pēdējie četri gadi av bijuši tikai slikti, turklāt  Tramps ir vienīgais no pēdējo laiku prezidentiem, kuŗš neiesaistīja Ameriku kādā kaŗā. Viņa laikā Krievīja neiebruka nevienā valstī ar kaŗaspēju, kā to izdarīja iepriekšējā prezidenta laikā. Pēdējie četri gadi vispār bijuši visumā mierīgi. Baidena uzvaras gadījumā, cerēsim, ka tas tā turpināsies. Neviens jau nenovēl nevienam neko sliktu, ļaunu. 

 

Redzu, ka netrūkst tautiešu, kuŗi apgalvo - negaidiet, ka Baidens un viceprezidente Harris izpalīdzēs Latvijai, ja tas būtu militāri vajadzīgs! Lai nu šī pārbaude nekad nepienāk! Baidens septiņdesmitajos gados saņēma medaļu no PSRS ārlietu ministra Andreja Gromiko, par to, ka ir draugs PSRS. Kā jau teicu, tikai laiks rādīs, kas un kā būs...

 

Komentētāji aizrāda, ka prezidentam Baidenam ies ļoti grūti un lai viņa atbalstītāji pārāk nejūsmo, jo bez demokratu vairākuma senātā viņa rokas būs lielā mērā sasaistītas, līdzīgi, kā tas bija Baraka Obamas laikā.

 

Man ir žēl, ka sarunas starp pretiniekiem nevar būt mierīgākas, pieklājīgākas. Domāju, ka citas valstis, it īpaši Krievija un Ķīna jūsmo un smejas par mūsu iekšējo Civil War. Amerikai sen  ir sen trūcis prezidenta, kuŗš spēj uzrunāt ne tikai savus atbalstītājus, bet arī neatbalstītājus. Vai patiešām nav iespējams nekad atrast kopīgu valodu? Daudzi ir noilgojušies pēc tādiem vadoņiem, kādi bija John Kennedy un Ronald Reagan. Ja Trampa valoda un uzvešanās būtu bijusi citāda, viņš droši vien būtu pārliecinoši uzvarējis. Ja Baidens būtu bijis efektīvāks senaātors un viceprezidents, viņš būtu iezēģelējis Baltajā namā bez īpašām grūtībām. Nepalīdzēja, ka Baidens izvēlējās par  savu partneri, visradikālāko senātori - Harris. Īstenībā abi kungi būs paši atbildīgi par savu uzvaru vai sakāvi.

 

Ko novēlēsim uzvarētājam, ko novēlēsim Amerikai? No savas puses es novēlu nākamajam prezidentam būt gudram un meklēt mierīgus risinājumus problēmām ar sadarbību sasniegt nepieciešamos mērķus. Lai vēlēšanās zaudējusīpartija arī pirmā vietā liek valsts vajadzības.

 

Ļoti žēl, ka Amerika ir tik dziļi un asi sadalīta. Vidusceļš nav saredzams. Žēl, ka mūsu izvēle bija starp šiem diviem kungiem. 

 

Piederu pie tiem, kuri aicina novērtēt prezidentu ne tikai pēc runas spējām un ārējā tēla, kas arī, protams, ir svarīgi, bet vērtēt vadoņus pēc darbiem, reāliem panākumiem. Lai runā darbi! Arī tie, kas attiecas uz Baltijas valstu drošību.  Lai liktenis ir mums visiem labvēlīgs! Mums ļoti vajag brīvu, neatkarīgu, stipru Ameriku un Latviju!