Saistošs sarīkojums latviešiem Londonā
Zigrīda Daškevica    02.02.2016

 

Latviešu Nacionālās padomes Lielbritanijā (LNPL) un DVF Londonas nodaļas izkārtojumā 23. janvārī DVF namā, Draudzīgā aicinājuma zīmē, notika veltījums barikāžu 25. gadskārtai, kam sekoja rakstnieces Gunas Rozes sniegtā liecība par noklusēto vēstures posmu padomju Latvijā.

 

Ievadā LNPL priekšsēde Lilija Zobens īsumā pastāstīja par Draudzīgā aicinājuma tradicijas vēsturi un barikāžu dienām Rīgā pirms 25 gadiem,  pieminot arī latviešu trimdinieku rīkotās demonstrācijas un aktīvitātes informācijas izplatīšanā par notiekošo Rīgā. 

 

Sekoja Kārļa Budiņa sagatavotā LTV pārraide par barikāžu 25. gadskārtas atzīmēšanas norisi Rīgā. Gandrīz stundu gaŗajā raidījumā bija redzami atjaunotie protesta uzraksti, dzirdamas patriotiskas dziesmas, atmiņu stāsti, ievainoto un nonāvēto pieminēšana, kā arī jaunās paaudzes izrādītās intereses. Jāatzīmē, ka aptuveni 30 000 1991. gada barikāžu dalībnieku valdība ir piešķīrusi piemiņas zīmes, kuŗu vidū ir arī Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Lielbritanijā. 

 

Lielu uzmanību piesaistīja rakstnieces Gunas Rozes stāstījums par savu romānu ”101 kilometrs: padomju kauna zona”. ’Stāstījumā noskaidrojās, ko nozīmē 101. kilometrs. 

 

Lai gan mums jau bija zināms, ka Padomju Savienībā tika kultivēta apziņa, ka tajā nebija ne invalidu, ne slaistu, ne pļēguru, taču tika noklusēts, ka tā sauktajiem „nevēlamiem elementiem”,  starp tiem arī disidentiem un represētiem, nebija atļauts dzīvot lielpilsētām tuvāk par 100 kilometriem. Vairākos gadījumos tas nozīmēja izsūtīšanu uz pilsētas nomalēm un personu izvietošanu barakās. Viena no izsūtījuma apmešanās vietām bija pagasts netālu no Limbažiem, kur savu bērnību un jaunību pavadīja Gunas Rozes vīrs, krievu gūstekņa dēls, kas 1943. gadā tika ievests un pamests Latvijā. Turpat, atgriežoties no izsūtījuma, bija apmetušies arī rakstnieces vecvecāki. Romānā rakstniece apraksta notikumus, balstītus uz faktiem, 30 gadu garumā, kas, šķiet,  reizēm pārspēj pat visbagātāko fantaziju. Nav brīnums, ka rakstnieces līdzpaņemtās grāmatas „izķēra” lielā ātrumā. Kā redzams, dokumentālā liecība, balstīta uz faktiem, gūst lielāku interesi, ja tā ir izteikta romānā. To pierādīja arī Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti”.  

 

Atelpu deva Londonas koŗa uzstāšanās, lai arī mazākā sastāvā un tikai ar divām dziesmām. Pēc oficiālās daļas, apmeklētāji varēja aplūkot fotografiju klāstu, kas bija saglabāts no barikāžu dienām Rīgā, kā arī aplūkot, ko piedāvā bibliotēkas vadītājas Solvitas Jaunkampes grāmatu galds. 

 

Sarīkojumā no Latvijas vēstniecības Londonā bija ieradies vēstnieks Andris Teikmanis ar kundzi Ingunu un pirmo sekretāri Valdu Pastori. 

 

Sarīkojuma norisi un interviju ar Liliju Zobens un Lesliju Īstu svētdien, 24. janvārī, pārraidīja LTV Dienas ziņās. LNPL priekšsēde savā stāstījumā liecināja, ka latviešu trimdas sabiedrība nestāvēja dīkā, bet domās un darbos dzīvoja līdzi drāmatiskajiem notikumiem Rīgā,  aprakstot plašās demonstrācijas Trafalgara laukumā Londonā. Lesliju Īstu savukārt iztaujāja par gaidāmo vizīti Bakinghamas pilī - saņemt Lielbritanijas karalienes apbalvojumu (skat. BL nr. 1).