08.10.2019
No 2. līdz 4. oktobrim Rīgā notika gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēde, uz kuŗu sabrauc latviešu centrālo organizāciju vadītāji un valdes locekļi no ASV, Kanadas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Krievijas.
Sēdes svinīgo atklāšanu 2. oktobrī Mazajā ģildē ar savu klātbūtni un uzrunām ārvalstu latviešu sabiedrības pārstāvjiem pagodināja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kultūras ministrs Nauris Puntulis un citas valsts amatpersonas. Svētbrīdi vadīja un svinīgu uzrunu teica prāv. emeritus Dr. Juris Cālītis. Atklāšanas runā PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte teica:
Pasaules Brīvo latviešu apvienība arī šajā, 63. savas darbības gadā turpina būt uzticīga mūsu nemainīgām vērtībām un prioritātēm, un tās ir: latvietības saglabāšana un uzturēšana ārzemēs; latviskās izglītības un kultūras veicināšana un uzturēšana ārpus Latvijas; atbalsts Latvijas valsts drošības stiprināšanai; un sadarbība ar Latviju, lai veicinātu tās attīstību.
Vēlos izmantot šo iespēju pateikties visiem mūsu sadarbības partneriem par atsaucību, pretimnākšanu un ievērojamo atbalstu mūsu ārzemēs dzīvojošo tautiešu aktuālajām vajadzībām. Saņemtais atbalsts no Latvijas valsts ļauj uzturēt un saglabāt latviešu valodu un kultūru ārzemēs, un vienlaikus tas ir arī ieguldījums Latvijas drošībā.
Viena no galvenajām PBLA prioritātēm ir latviskās izglītības nodrošināšana mūsu bērniem visā pasaulē. Šai jomā tiek īstenotas vairākas labas iniciatīvas, vienlaikus domājot arī par remigrējušo bērnu vieglāku un sekmīgāku iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.
Turpināsim līdz šim sekmīgi īstenoto atbalstu latviešu jaunatnei ārzemēs - joprojām ASV, Kanadas un Austrālijas latviešu un latviskās izcelsmes bērni tiek iesaistīti divu nedēļu Latvijas apceļošanas programmā Sveika, Latvija! un Heritage Latvia. Sekmīgi turpinās Amerikas Latviešu apvienības aizsāktā iniciatīva studentiem Pavadi vasaru Latvijā. Priecāsimies, ka šīm veiksmīgi izstrādātajām iniciātīvām pievienosies arī tautieši no Eiropas valstīm.
PBLA prioritāte ir arī Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana.
Šī gada maijā Amerikas Savienotajās Valstīs, Denverā, norisinājās jau otrā konference Spotlight Latvia, kuŗas mērķis bija iepazīstināt Amerikas uzņēmēju auditoriju ar biznesa sadarbības iespējām ar Latviju.
Šoruden, 21. novembrī, jau atkārtoti Valmierā, Latvijas uzņēmējdarbības galvaspilsētā, notiks Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums (PFEIF), kas būs ārzemju latviešu un Latvijas uzņēmēju sekmīgas kopdarbības rezultāts.
Nesen Cēsīs PBLA rīkotajā Pasaules latviešu kultūras konferencē diskutējām par latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai, tur izskanēja arī aicinājums stiprināt mūsu latvisko nacionālo identitāti, veidojot īpašu valsts polītiku šai jomā.
Novēlu visai PBLA komandai sekmīgu un raženu nākamo darba cēlienu! Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums ir jāuzņemas arī personīga atbildība par latvietības saglabāšanu, par mūsu Latviju, jāspēj vienoties un strādāt kopā. Tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kuŗieni cilvēki ne vien atgriezīsies, bet no kuŗas nekad nevēlēsies doties projām.
Dievs, svētī Latviju!
Ministru prezidents savā apsveikumā ierakstījis:
Ir pienācis laiks spert nākamo soli un īstenot visaptverošas pārmaiņas, sekojot stingram attīstības kursam šodienas dinamiskajā pasaulē. tikai tā ir iespējams ceļš uz izaugsmi, ceļš uz Latviju kā stipru, pārtikušu Ziemeļvalsti, kur cilvēki dzīvo drošībā par nākotni un ir lepni par savu zemi.
Esmu patiesi gandarīts, ka pēc pamatīga darba ir tapusi Nacionālā attīstības plāna 2021. ‒ 2027. gadam pirmā redakcija, kas pēc spraigām diskusijām un gala redakcijas apstiprināšanas valdībā un Saeimā kalpos kā ceļa karte uz paradigmas maiņu gan mūsu domāšanā, gan rīcībā. Aicinu jūs aktīvi iesaistīties Nacionālā attīstības plāna tapšanā un īstenošanā, jo mūsu kopīgi izstrādātā vīzija un rīcības plāns tās sasniegšanai ir veiksmes atslēga saliedējošas , drošas un labklājīgas nākotnes veidošanā.
Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece teica:
Pasaules brīvo latviešu apvienība ir izcils piemērs tam, kā trimdas organizācija, kuŗas dibināšanas mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu, valsts neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšanu un palīdzību visā pasaulē izkaisītiem latviešiem, arī pēc 63 gadiem spēj dot milzīgu ieguldījumu nu jau atjaunotās neatkarīgās Latvijas labā gan tautas un valsts, gan valodas un kultūras labā.
Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā uzsvēra:
Trimda ir latviešu nācijas kultūrvēsturiska daļa, kas zināmu laiku polītisku iemeslu dēļ bija spiesta dzīvot ārpus Latvijas. Šajā laikā, kad Latvija nebija pati ar saviem valsts orgāniem darboties spējīga, trimda bija tā, kas uzturēja Latvijas valsts brīvības gribu, brīvības garu un ar savu polītisko darbību spieda negribīgās Rietumvalstis (jo nebija tā, ka Rietumvalstis ārkārtīgi atbalstītu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu) uzturēt spēkā Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas polītiku. Patiešām ir apbrīnojami, kā skaitliski samērā neliels skaits latviešu varēja tik mērķtiecīgi un efektīvi darboties, lai dotu savu pienesumu pasaulvēsturiskajos notikumos, un tādā veidā arī uzturēja Latvijas valsts de facto pastāvēšanu.
Svarīgs elements bija, starp citu, arī Latvijas pases, ko izdeva mūs sūtniecības Vašingtonā un Londonā. Mūsu diplomāti, kuŗi turpināja darboties, iztulkoja Latvijas Satversmi un Latvijas likumu pretrunā ar toreizējo burtu, bet saskaņā ar garu. Tiem, kuŗi tuvāk vēlas to noskaidrot, ir 2010. gada 13. maija Satversmes tiesas spriedums, kur ir uzrādīta šī diplomātiskā dienesta pareizā rīcība okupācijas apstākļos, uzturot Latvijas valsti pēc būtības. Arī es gribētu izmantot izdevību pateikties visiem, kuŗiem toreiz bija izņemtas šīs Latvijas pases.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība kā trimdas jumta organizācija ir unikāla arī citos plašākos aspektos. Līdzīgi tas bija arī lietuviešiem un igauņiem, bet, ja mēs apskatām citas tautas, tur nebija tik ļoti organizētas šīs trimdas sabiedrības, un noteikti nebija vienota, atzīta centrālā organizācija, kā tas bija latviešiem jau no paša sākuma.
Mēdz teikt, ka latvieši ir vienpatņi un grūti organizējas, bet, ja patiešām vajag, tad tas arī notiek, un PBLA ir labs piemērs.
Runājot par Latvijas valstspiederīgajiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, Valsts prezidents teica:
Latvijas fenomens ir tas, ka mēs tomēr kā skaitliski neliela nācija (bet tikai skaitliski neliela, nevis savā garā un idejās neliela) vēlamies saglabāt šo cilvēku, kuŗi dzīvo ārpus tās, piederību Latvijas valstij un latviešu nācijai.
Es apzināti dalu Latvijas valsti un latviešu nāciju. Latvijas valstij ir robežas, un tās mēs varam redzēt kartē. 64 000 kvadrātkilometru ir Latvijas territorija iekšpus šīm robežām. Savukārt latviešu nācijai nav robežu. Latviešu nācija dzīvo visā pasaulē, un visur ir latviešu nācijas daļas, kaut vai viens cilvēks. (..)
Tas ir ļoti svarīgi, ka nācija ir globāla un valsts ir territoriāla, taču šī sasaiste starp nāciju un valsti ir ļoti būtiska, jo valsts balstās uz nāciju, un tas ir arī expressis verbis noteikts mūsu Satversmes ievadā Latvija ir latviešu nācijas mājvieta un centrs. (..)
Pasaules Brīvo latviešu apvienība ir jaunu izaicinājumu priekšā, kādā veidā tā sasaista kopā vai dod savu pienesumu šo saišu uzturēšanai, jo latviešu nācija ir transformējusies, un līdz ar to arī PBLA, kas sākotnēji bija domāta kā trimdas organizācija, jātransformējas par diasporas centrālo organizāciju. (..) Es domāju, ka tas ir labi un pareizi, ka mums pastāv šāda veida centrālā organizācija, kas pārstāv cilvēkus, to latviešu nācijas daļu, ko kādreiz sauc par piekto novadu tie, kuŗi atrodas ārpus Latvijas valsts territorijas. (..)
Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas diasporas organizācijas ir svarīgas Latvijai, lai Latvijas valsts paturētu savu latvisko saturu, savu latvisko identitāti, jo Latvijas valstij pēc būtības ir jēga tikai kā latviskai valstij. Es domāju, ka latviešu nācijas daļai, kas dzīvo ārpus Latvijas, kuŗi saasinātākā veidā uztver un pārdomā identitātes jautājumu, šie jautājumi ir svarīgi vai kļūst svarīgāki arī Latvijā, jo piederība savai nācijai nav gluži pašsaprotama, kā tas bija varbūt pirms simt gadiem.
Vienlaikus lielākā daļa no diasporas latviešiem dzīvo augsti attīstītās, industriālās valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē. Tur, protams, ir interesanta polītiskā un ekonomiskā pieredze un tas, kā funkcionē demokrātija. Latvija katrā ziņā ir pilnvērtīga, demokrātiska un tiesiska valsts, taču Latvijas demokratijā ir arī zināmi deficīti. Es domāju, ka, esot kaut kur citur demokrātiskā valstī, šie cilvēki, kuri novēro savu tiešo vidi un salīdzina Latviju, var mērķtiecīgāk redzēt šos deficītus un dot savu pienesumu to novēršanā.
Latvijas valstij un latviešu nācijai ir svarīgi, ka mēs paturam šo un varbūt vēl plašāku, jaunāku un spēcīgāku diasporu, nekā tā bija trimdas laikā. Tur tā bija zināma veida alternatīva, kur uzturēja Latvijas valsts neatkarības garu. Juristi to sauc par darbību bez uzdevuma, kas ir Civillikumā īpaša nodaļa. Darbība bez uzdevuma nozīmē, ka mēs darbojamies kāda cita interesēs tāpēc, ka viņš nav spējīgs pats darboties. Tas nozīmē, ka trimda uzņēmās šo polītisko līderību, tādēļ, ka Latvijā tas nebija iespējams okupācijas un represiju dēļ. Daži to varētu saukt par slogu vai nastu, citi par, teiksim, katēgorisko imperatīvu, proti, mums tas bija jādara, un, ja mēs to nedarītu trimdā, tad vispār šī valsts neizskanētu pasaulē. Tagad šāds uzdevums diasporas latviešiem vairs nav, taču diasporas latviešiem ir citi uzdevumi latviešu nācijas kontekstā. Es jau minēju šos identitātes jautājumus, Latvijas atbalsta jautājumus, arī drošības polītikas kontekstā ļoti svarīgi, ka latvieši savās mītnes zemēs izdara zināmu polītisku spiedienu viņu zemes valdībām, lai tomēr veicinātu Latvijas valsts drošību, ekonomiku u. tml. (..)
Es pateicos jums Latvijas valsts vārdā par šo ilgstošo darbību pirms Latvijas valsts atjaunošanas un par jūsu darbību tagad un nākotnē. Visi kopā mēs veidojam latviešu nāciju un Latvijas valsti.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
