Paziņoti Lielās mūzikas balvas 2021 nominanti
Māris Binders    18.01.2022

 

 

Lielās mūzikas balvas žūrija 14. janvārī paziņoja aizvadītā gada nominantus un balvas par mūža ieguldījumu saņēmējus. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 8. martā Latvijas Nacionālajā operā. Sarīkojumu atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 Klasika. 

 

Norisināsies arī publikas simpatiju balsojums portālā "Delfi". Balsojums norisināsies no 14. februāŗa līdz 6. martam. 

 

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, to organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas koncerti".

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU 

Dziedātājs Samsons Izjumovs 

Diriģents Imants Resnis 

 

GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS 

Koklētāja Līga Griķe 

Dziedātājs Edgars Ošleja 

Flautiste Egija Sproģe

 

GADA KONCERTS 

Mūsdienu mūzikas festivāla “deciBels” tiešsaistes koncerts A-Ronne 12. martā – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš (rīkotājs – JVLMA un “Latvijas koncerti”)

Koncerts “Amao Omi / “Bezjēdzīgais karš”” 3. septembrī Rīgas Lutera baznīcā – Kaspars Znotiņš, Rīgas Saksofonu kvartets, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris un diriģents Jurģis Cābulis (rīkotājs – Rīgas Doma kora skolas jauktā kora biedrība)

Festivāla Windstream koncerts “Katedrāle un roks” 10. oktobrī Lielajā ģildē – Atis Zviedris, Atis Ieviņš, Orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns (rīkotājs – Orķestris “Rīga”)

 

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU 

Valsts kamerorķestŗa Sinfonietta Rīga ansamblis (Agnese Egliņa, Egija Sproģe, Mārtiņš Circenis, Liene Neija-Kalniņa, Ivars Brīnums, Kārlis Klotiņš) un diriģents Normunds Šnē – Žerāra Grizē Vortex Temporum festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 29. aprīlī Lielajā ģildē 

 

Dziedātājs Jānis Šipkēvics – Krista Auznieka kameropera “Tagadne” 14. un 15. augustā kultūrvietā “Hanzas Perons” (kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē)

 

Vijolnieks Georgs Sarkisjans – Arama Hačaturjana Koncerts vijolei un orķestrim 29. oktobrī Lielajā ģildē (kopā ar LNSO un diriģenti Kristīnu Posku)

 

PAR IZCILU SNIEGUMU GADA GAŖUMĀ 

Latvijas Radio bigbends un tā mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags

Liepājas Simfoniskais orķestris tiešsaistes koncertu ciklā “Simfonija Tuvāk”

Ērģelnieks Aigars Reinis par koncertiem Rīgas Domā

 

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ 

Čelliste Margarita Balanas

Pianiste Elīna Bērtiņa

Kontrabasists Jānis Rubiks

 

GADA KOMPONISTS 

Krists Auznieks

Jēkabs Jančevskis

Anna Ķirse

 

GADA UZVEDUMS 

Multimediāla monoopera “Cilvēka balss. Telefons”, režisore Sonora Vaice (rīkotājs – Operetes teātris)

Audiovizuāls koncertuzvedums “Krastā saviļņots”, mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva (rīkotājs – Saulkrastu koris “Anima”) 

Imanta Kalniņa opera “Matīss, kausu bajārs”, diriģents Ainārs Rubiķis, režisore Rēzija Kalniņa (rīkotājs – OratoriO)

 

LMB žūrijas priekšsēdētājs Andris Vecumnieks raksturoja Mūža balvas pretendentu Imantu Resni

“2022. gads Imantam Resnim ir zīmīgs. 

 

1967. Pirms 55 gadiem. Viņa darba gaitas sākās pirms 55 gadiem Latvijas Radio un Televīzijas simfoniskajā orķestrī.

 

1977. Pirms 45 gadiem. Vēl pēc 10 gadiem sākās arī Imanta Rešņa pedagoga gaitas Latvijas PSR konservātorijā, kur viņš joprojām ir mācībspēks.

 

1992. Pirms 30 gadiem. Pēc 25 nostrādātiem orķestra mūziķa gadiem Imants Resnis čellista lociņu nomaina pret diriģenta zizli, 1992. gadā pārņem Liepājas simfoniskā orķestra māksliniecisko vadību un 17 gadus galvenā diriģenta pults ir Imanta Rešņa pārziņā. Īsā laikā provinces kolektīvs pārvēršas līdz nepazīšanai un kļūst par nozīmīgu Latvijas kultūrtelpas spēlfigūru – Liepājas Simfonisko orķestri. Vēl pēc gada (1993) notiek pirmais Pianisma zvaigžņu festivāls, kas arī šobrīd Zvaigžņu festivāla veidolā ir viena no Latvijas svarīgāko mūzikālo notikumu kultūrzīmēm. Uzmirdz zvaigznes, orķestris un festivāls uzņem apgriezienus, un aktuālizējas jautājums par jaunas, modernas akustiskās koncertzāles nepieciešamību Liepājā. Un, pateicoties Imanta Rešņa iniciātīvai, tā top! Tiesa, sākumā Rēzeknē un Cēsīs un tikai tad Liepājā, bet process ir aizsācies – Latvijas reģionālās koncertzāles šobrīd ir neatņemama Latvijas kulturdzīves un kultūrpolītikas sastāvdaļa. Rīga vēl stāv rindā, gaida savu kārtu, polītisko vienošanos un vēl vienu balvu par mūža gaidīšanu.

 

Imanta Rešņa aktīvais mūža gājums nav noslēdzies – Maestro joprojām ir nerimstoši aktīvs, vitāls, sprigans, radošs, ērcīgi kašķīgs, bet prasīgs – gan pret studentiem, gan pret kolēģiem, citiem vārdiem sakot – Imants Resnis ir enerģijas un darba spara pilna neordināra PERSONĪBA, kādu arvien vairāk sāk pietrūkt Latvijas kultūrvidē. Ar nepacietību gaidīsim Imanta Rešņa atgriešanos pie sava Mūža ieguldījuma un Mūža lolojuma – Liepājas simfoniskā orķestra 2022. gada rudenī jaunu radošu projektu un pārsteigumu gaidās!”

 

 

Lielās mūzikas balvas žūrijas locekle Daina Markova raksturoja Samsona Izjumova mūža ieguldījumu.

“Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu šogad tiek piešķirta izcilajam baritonam Samsonam Izjumovam. Taču šoreiz laika mērvienības klasiskā izpratnē zaudē visām savām nozīmēm, jo Samsona Izjumova mūžs skan krāšņi vēl aizvien.

 

Joprojām - jau kopš savas mūzikālās karjeras sākuma 1978. gadā līdz pat šai dienai uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Samsons Izjumovs ar savu izcilo, spēcīgo, vīrišķīgo un vienlaikus izsmalcināto tembru lomās tikai ar sev raksturīgo jaudu un interpreta talantu allaž atklāj visdažādākos raksturus - gan valdniekus, gan slepkavas, gan apmātus mīlestības meklētājus, gan mīlošus tēvus. Vai tas būtu Nabuko, Rigoleto, Makbets, Skarpija, Jevgeņijs Oņegins, Amonasro, Žoržs Žermons, Aļeko vai Dēmons vai daudzi citi. Samsona Izjumova balss šo gadu gaŗumā izcili skanējusi arī daudzos lielas formas darbos - Mocarta, Verdi, Forē “Rekviēmos”, Brāmsa “Vācu rekviēmā”, vai Karla Orfa “Carmina Burana” iestudējumā gan Latvijā, gan Eiropā. Samsons Izjumovs koncertējis arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Holandē, Austrijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Spānijā, Anglijā, Somijā u. c. Viņa balss vēl aizvien valdzina klausītājus arī plašā solodziesmu repertuārā. Samsona Izjumova mākslinieka mūžs ir spilgts izcila vokālā snieguma piestrāvots devums Latvijas mūzikas kultūrai vairāk nekā 40 gadu gaŗumā. Joprojām aizraujošs, jo operas mīļotāji Latvijā aizvien nāk uz izrādēm “tieši ar Samsonu”.

 

Ar Lielo mūzikas balvu par ieguldījumu mūža gaŗumā sveicam vienu no visu laiku izcilākajiem Latvijas baritoniem - Samsonu Izjumovu!”

 

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciātīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuŗas dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāŗa sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem. Laureāti saņem mākslinieka Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju.