Par pensijām, atgriežoties Latvijā
Māra Libeka (LA)    03.03.2020

 

 

“Ja Saeima grozīs likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tā, ka Latvijas rezidentiem, kas pensiju nopelnījuši ārvalstīs, un tiem, kas to nopelnījuši Latvijā, tiek piemērots atšķirīgs ar nodokli neapliekamo ienākumu apmērs, tad Finanču ministrijas ieskatā pastāv risks. Var tikt atzīts, ka likumprojekta normas pārkāpj Satversmes 91. pantu, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā,” tā uzskata finanču ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kuŗa vadītajai ministrijai valdība bija uzticējusi sagatavot minētos likuma grozījumus.

 

Taču šim likumprojektam ir jāatbilst jau pieņemtā Diasporas likuma pārejas noteikumiem, ka “remigrējošajam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī”.

 

Likumprojekts ir nodots parlamentam un patlaban tiek gatavots otrajam lasījumam. Par šī dokumenta projektu atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanču komisijā nav vienprātības. Samērošanai ar Diasporas likuma pārejas noteikumiem nepiekrīt ne tikai Vienotība, bet, kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, arī Attīstībai/Par.

 

“Uzskatām, ka visiem pilsoņiem ir jābūt vienādām tiesībām,” sacīja Bondars. Arī komisijas pārstāve Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka likumam jābūt taisnīgam ne tikai pret tiem pensionāriem, kas brauc atpakaļ uz dzimteni, bet arī pret tiem, kas šeit dzīvo.

 

Ministrs J. Reirs Saeimas komisijai ir norādījis, ka, “vērtējot Latvijas rezidentu Latvijas vecuma pensijas saņēmēju un Latvijas rezidentu ārvalsts pensijas saņēmēju situāciju, var konstatēt, ka viņi dzīvo vienā valstī ar vienādu ekonomiskās attīstības, patēriņa cenu u. tml. līmeni, var izmantot Latvijas infrastruktūru, veselības aprūpes sistēmu, valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus…

 

Tomēr likumprojekts paredz, ka viņu gūtais vecuma pensijas ienākums atkarībā no izmaksas avota (Latvijas vai ārvalstu vecuma pensija) tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot atšķirīgu neapliekamo ienākumu apmēru”.

 

Tātad, ja pensionārs savu pensiju ir nopelnījis ārpus Latvijas kādā no Eiropas valstīm, tad Latvijā viņam tiktu piemērots tāds neapliekamais minimums, kāds tiek piemērots ārvalstīs nopelnītajai pensijai, un lielākajā daļā valstu tas ir lielāks nekā Latvijā.

 

Piemēram, Lielbritanijā, kur peļņā devušies daudzi Latvijas iedzīvotāji, 2019. gadā ar nodokļiem neapliekamais minimums bija 1145 eiro mēnesī, kamēr Latvijā – 270 eiro (šogad – 300 eiro). Savukārt Spānijā neapliekamais minimums pieaug līdz ar cilvēka vecumu. Sasniedzot pensijas vecumu, tas ir 458 eiro mēnesī, taču personām, kas ir vecākas par 65 gadiem, ar nodokļiem neapliek 558 eiro mēnesī, bet cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem – 675 eiro mēnesī.

 

 

Celiet minimumu arī vietējiem pensionāriem!

 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte paziņojusi, ka apvienība ir pret ārvalstīs nopelnīto pensiju aplikšanu ar “dubultu nodokli”, par kādu, viņasprāt, var uzskatīt šo pensijas apmēra samazināšanu, ja tai piemērotu Latvijā noteikto neapliekamo minimumu. 

 

“Vairākkārt Saeimas deputātiem esam norādījuši, ka tādā gadījumā ir jāceļ Latvijas pensiju ar nodokli neapliekamais minimums. Runa ir par to, ka tas būtu godprātīgi. Neesmu kautrējusies paust šo viedokli jau tad, kad tika izstrādāts Diasporas likums,” sacīja PBLA priekšsēdētāja.

 

Finanču ministrija (FM) informē, ka mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pensijas vispār ir atbrīvotas no nodokļa, tāpat kā Bulgārijā, Ungārijā un Slovakijā.

 

Tāpat FM informē, ka Eiropas Savienībā nav nevienas dalībvalsts, kuŗas rezidentiem piemērotu citas valsts ar nodokli neapliekamo minimumu. Ārvalstu izcelsmes pensijas un vietējās pensijas tiek apliktas ar nodokli saskaņā ar vienādiem noteikumiem.

 

 

Cer, ka veicinās atgriezties

 

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Richards Kols (Nacionālā apvienība), kuŗš strādā arī Budžeta un nodokļu komisijā, aizstāv potenciālajiem remigrantiem izdevīgos grozījumus. Deputāts min piemēru, ka vēl nesenā pagātnē – 2013. gadā – Latvijas noslēdza divpusējo līgumu ar Krieviju, un tur nopelnītās pensijas mūsu valstī netiek apliktas ar nodokli.

 

Tāda pati situācija ir arī ar ASV, Kanadu un vēl citām valstīm. “Tad jau tiem polītiķiem, kas iebilst pret ārvalstu pensijām piemērojamo neapliekamo minimumu, vajadzēja vērsties attiecīgajās iestādēs ar sūdzību jau tad, kad tika noslēgti šie līgumi. Tie cilvēki, kuŗi plāno atgriezties Latvijā, lai šeit pavadītu vecumdienas, tērējot citās valstīs nopelnīto pensiju, maksās pievienotās vērtības, akcīzes un citus nodokļus, tādējādi sniedzot pienesumu valsts tautsaimniecībai. Tāpēc uzskatu, ka to pensionāru, kas dzīvojuši ārzemēs, un pašmāju pensionāru pretnostatīšana ir diezgan neveselīga un neveicinās šo cilvēku atgriešanos Latvijā,” saka R. Kols.

 

 

Neatbildētie jautājumi

Tomēr saistībā ar apspriestajiem grozījumiem vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, kas Saeimas komisijai būs jānoskaidro. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča: “Piemēram, kā tiks rēķināts neapliekamais minimums, ja daļa pensijas ir nopelnīta Latvijā, bet daļa – kādā citā valstī. Vai šādā gadījumā abas pensijas jāskaita kopā? Vēl ne tik sen bija gadījums, ka vīrietis, kuŗš nopelnījis palielu pensiju ārzemēs, atgriezās Latvijā un ar lielu gandarījumu gaidīja, ka viņam to izmaksās, bet vīlās, saņemot tolaik Latvijā noteikto minimālo algu 430 eiro. Izrādās, ka vīrietis nebija maksājis saviem bērniem uzturlīdzekļus, tāpēc visus šos gadus, kamēr viņš pelnīja lielo pensiju, to viņa vietā darīja valsts. Tāpēc tagad lielākā daļa no pensijas tiek ieskaitīta Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Arī tā gadās un nevienam vien.”

 

 

Saņems, ja izpildīs noteikumus

Kaut gan finanču ministrs ir norādījis uz iespējamu likumprojekta neatbilstību Satversmei, tomēr Finanču ministrijas izstrādātajā likumprojekta variantā ir noteikts, kādā gadījumā ārvalstīs saņemtajai pensijai piemēros ārvalstī noteikto neapliekamo minimumu.

Uzziņai

“Pārrobežu piedziņas lietu īpatsvars ir 20%. Pārsvarā figurē Vācija, Īrija, Lielbritanija,” stāsta UGF Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne. “Vidēji mēnesī no uzturlīdzekļu parādniekiem tiek piedzīts miljons, taču arī parāda summa aug, tas ir 320 miljoni. Bet bērniem ir jānodrošina uzturlīdzekļi, un parādam nav noilguma”. (No IR nr.8, 2020)