Latvietes pieredze praksē ASV – gods reprezentēt Latviju
Anna Ūdre, speciāli laikrakstam Laiks    22.08.2017

 

 

Zane Kalniņa Latvijas Universitātē (LU) studē starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju. Šā gada septembrī jauniete uzsāks beidzamo, ceturto studiju gadu, pēc kuŗa būs jāpieņem lēmums par darba izvēli. Satikāmies Vašingtonā populārā grāmatu veikala kafejnīcā Prose and Politics, lai runātu par Zanes pieredzi, divus mēnešus strādājot kongresmeņa Džona Šimkusa birojā, par Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) attiecībām, kā arī par kultūras pieredzi ASV. 

 

„Nekad nesaki nekad”  –  Zanes ceļš uz diplomātiju

Zane  dzimusi un augusi Latvijas ziemeļaustrumos,  – Gulbenē, arī kur pabeidza ģimnaziju. “Tā ir mana pilsēta, ļoti mīļa,” intervijas sākumā saka Zane. Mācoties ģimnazijā, meitene cītīgi gatavojās bioloģijas eksāmenam. Viens no Zanes sapņiem bijis nodarboties ar reitterapiju, bet, tā kā Latvijā šādas studijas nepiedāvā, izvēle bija starp medicīnu un fizioterapiju. “Tagad ir izkristalizējies, ko vēlos, bet pēc ģimnazijas lēmumu bija pieņemt ļoti grūti,” atceras jauniete.

 

Zanes mamma meitai norādījusi, ka “vajag plānu B, ja nu netiek ārstos. Meitene apsvērusi dažādas iespējas, sākot no mūzikas un kultūras studijām un beidzot ar polītikas zinātni un ekonomiku. “Izlēmu, ka plāns B būs starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija, jo tas aptver praktisko, ekonomisko skatupunktu, kur racionāli spried, kāpēc cilvēki pieņem konkrētas izvēles. Otra ir diplomātijas puse. Jau vidusskolā daudz piedalījos dažādos apmaiņas projektos. Biju iepazinusi ārzemes, nevis ceļojot pa viesnīcām, bet caur dažādu tautu cilvēkiem,” saka Zane, piebilstot, ka “varam daudz mācīties no citām kultūrām un arī dot viņiem”. 

 

Kad meitene uzzināja, ka pieņemta abās izvēlētajās mācību programmās, bija jāpieņem, kā pati Zane saka, “grūtākais lēmums dzīvē”. Pēc ilgām pārdomām un nākotnes scenāriju iztēlošanās, viņa tomēr nolēma par labu ekonomikai un diplomātijai. Viens no impulsiem pieņemt šādu lēmumu bija vizīte slimnīcā. “Esmu pārāk emocionāla, lai strādātu tādā vidē,” saka Zane. Lai arī jauniete nav atmetusi sapni kādreiz nodarboties ar reitterapiju, pašlaik visa enerģija tiek veltīta studijām un praksei.

 

 

Piecgadu plāns studijām ārzemēs 

Parallēli studijām universitātē Zane mācījusies apmaiņas programmā Erasmus Spānijā, kā arī vasaras skolās Grieķijā un Kembridžā. “Caur tām es sapratu, ka man patīk būt starptautiskā vidē, patīk reprezentēt Latviju,” stāsta Zane. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija došanās uz ASV. Sākumā jaunā latviete studēja Sandjego (San Diego) apmaiņas studijās, bet vasarā tika pieņemta praksē kongresmeņa Džona Šimkusa birojā Vašingtonā.

 

“Amerikāņus biju satikusi Spānijā, jo daudzi brauc uz turieni apmaiņas studijās. Daudziem pirmā svešvaloda ir spāņu valoda,” atceras Zane. „Jau tolaik jutu, ka viņi ir ļoti atvērti un draudzīgi. Visi aicināja pie sevis. Kad teicu, ka tiešām atbraukšu, liekas, ka viņi īsti  nenoticēja,” smejas Zane. Esot ASV, meitene paspējusi satikt draugus Ņujorkā un Vašingtonā, ar kuŗiem iepazinās Spānijā. 

 

“Man patīk, ka amerikāņu studenti ir zinātkāri, runātīgi. Grib visu izprast, visur iesaistīties. Sadraudzēties ar amerikāņiem un saprasties ar viņiem  neesot bijis grūti, jo Zane pati ir zinātkāra un labprāt visur iesaistās. “Latvijā dažreiz ir grūti starp pasīviem cilvēkiem. Negribas nosodīt, bet mums patīk visu izdarīt tik, cik ir prasīts, bet ne vairāk. Un vēl ‒ Latvijā „izcēlos” ar to, ka esmu smaidīga, kas Amerikā ir gluži parasti,” smejoties saka Zane un piebilst, ka ASV dažreiz esot grūti “turēt līdzi” tik lielai atvērtībai. 

 

„Amerikā sāku plānot dzīvi piecu gadu termiņā. Nevar jau visu izplānot, jo pasaule ir tik mainīga, bet šiem projektiem jāpiesakās vismaz pusgadu, gadu iepriekš,” skaidro studente. Lai arī ASV Zane uztvēra kā iespēju zemi, meitene atzīst, ka nākotni tomēr saista ar Latviju.

 

“ASV iemāca dinamiku, ātrāku dzīves tempu,” spriež Zane. Studējot Kalifornijā, meitene izbaudīja Rietumkrasta kultūru, kur cilvēki “tiecas izbaudīt visu, ko sniedz tā vieta – ūdenssports, kalni, ļoti aktīvs dzīvesveids”, savukārt Vašingtonā meitene izbaudījusi amerikāņu darba stilu – vērstu uz maksimālu produktivitāti. “Šeit, Amerikā, visi tiecas uz to, lai būtu labākie. Tas dod motīvāciju,” saka jauniete.

 

Viens no galvenajiem mērķiem, iegūstot studiju un prakses iespējas ASV, Zanei bijis izprast amerikāņu skatupunktu uz polītiku pasaulē. “ASV ir viena no pasaules lielvarām. Loģiski, ka viņiem ir citādāks skatījums nekā mums – eiropiešiem un latviešiem,” skaidro Zane. 

 

 

Iejusties Amerikā un sastapt latviešus 

Zane atzīst, ka nebija pārliecināta, vai “patiks amerikāņu kultūra, vai varēšu iejusties”, tomēr pēc vairāk nekā sešiem pavadītiem mēnešiem šajā okeana pusē meitene saka, ka ir pozitīvi pārsteigta. “Šeit cilvēki jūtas brīvi. Viņiem daudz nerūp, ko citi padomās. Katram ir spēcīga nostāja, viedoklis, ikviens spēj argumentēti diskutēt par jebkādu temu,” stāsta latviete. 

 

Šo atšķirību ar Latvijā dzīvojošajiem, kuŗi bieži vien ir nedaudz kūtrāki, Zane skaidro ar to, ka Amerika jau vairāk nekā 200 gadus ir bijusi brīva zeme, kur cilvēki paši bijuši saimnieki. Jauniete apgāž stereotipu par to, ka amerikāņu atvērtība ir uzspēlēta, sakot, ka “latvieši vienkārši pie tā nav pieraduši”.

 

“Katru reizi, kad atbrauc uz jaunu vietu, jāsaprot, kas tu esi, jo, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, tev sevi jādefinē. Piemēram, vai tu esi par klimata pārmaiņām, vai esi feministe. Tie nav vienkārši jautājumi kā, piemēram, kur tu Rīgā dzīvo vai strādā. Katru reizi jāsaprot, kas esmu, kam ticu un kādi ir mani mērķi dzīvē,” saka Zane. 

 

Tā kā stipendiju praksei Vašingtonā meitene ieguva no profesora Juŗa Vīksniņa fonda, Viņai bija iespēja satikties ar profesora ģimeni un citiem Amerikas latviešiem. “Viņi bija ļoti viesmīlīgi, nozīmīgi palīdzēja kopš pirmās dienas,” atceras Zane. Ar Vīksniņu ģimeni meitene svinēja kopā gan Jāņus, gan devās uz latviešu dziesmu un deju svētkiem Baltimorā. “Tur biju patiesi pārsteigta, cik mūsu kopiena ir liela un spēcīga. Un visi ir lepni par savu latvisko identitāti,” saka Zane. 

 

 

Atbildība būt latvietei

Sandjego, kur Zane pavadīja sešus mēnešus, mērķis bija caur studijām izprast ASV lomu pasaules ekonomikā un starptautiskajās attiecībās, savukārt Vašingtonā divu mēnešu ilgajā praksē jauniete galvenokārt vēlējās saprast, vai spēj strādāt starptautiskā vidē. Sākumā Zane bažījās par savu lomu, jo salīdzinoši maz zināja par ASV pārvaldību. „Džons Šimkuss,  pie kuŗa strādāju, ir arī līdzpriekšsēdis Baltijas valstu atbalsta grupai,” piemetina Zane. “Viens no maniem mērķiem bija redzēt, kā kongresmeņi ASV veido dialogu ar Baltijas valstīm, un iesaistīties tajā. Pieredze noteikti pārspēja manas gaidas. Protams, sākumā tas bija liels izaicinājums. Atceros, pirms iegāju  kongresmeņa birojā, es apstājos, ievilku elpu, aizskaitīju līdz desmit. Nebija tā, ka man gribētos kāpties atpakaļ, bet apzinājos to, cik liela ir atbildība, ieejot te ne tikai kā Zanei Kalniņai, bet kā studentei no Latvijas, Latvijas pārstāvei.” 

 

Praksē Vašingtonā Zanei lielākoties bija jāatbild uz tālruņa zvaniem un jāvada tūres pa Kapitoliju. “ Tas bija liels izaicinājums – pielāgoties ātrajam darba ritmam un sniegt to kvalitāti, ko birojs un vēlētāji no tevis sagaida,” atceras Zane. 

 

Džona Šimkusa birojs ieguva The Fund fo American Studies balvu kā labākais prakses devējs. “Domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka savai koordinātorei visu laiku stāstīju, cik birojs ir pretimnākošs, ka nav bijis problēmu iejusties un ka tiek doti interesanti uzdevumi,” skaidro studente. 

 

Prakses laikā Zanei bija iespēja doties uz dažādām konferencēm, brīfingiem un sarīkojumiem, kur papildināt zināšanas un iegūt vērtīgus kontaktus. 

 

Lai arī Amerikas un Latvijas polītiskā sistēma un pārvaldība atšķiras, Zane atzīst, ka ir laba pieredze, ko aizņemties no amerikāņiem. “Un ja man izdosies nākotnē būt Latvijas valdības pārstāvei kādos starptautisko jautājumos saistībā ar Ameriku, zināšu, kā komūnicēt, jo šeit esmu bijusi. Tas mazina barjēru.” 

 

Tagad, kad Zane jau ir atpakaļ Latvijā un gatava uzsākt jaunu gadu universitātē, viņa lūkojas nākotnē ar pozitīvu skatu. Lai gan ir daudz  problēmu Latvijas valsts pārvaldē, technoloģiju attīstība Baltijas valstīs izceļas pasaulē. “Cilvēkiem vajag tikai uzņemties iniciātīvu un nebaidīties īstenot savas idejas. Mēs esam Eiropas Savienībā, un ir tik daudz tirgus iespēju, arvien vairāk tiek strādāts pie starptautiskās tirgus liberālizācijas, sevišķi informācijas technoloģiju ziņā. Ir iespējas eksportēt mūsu produktus un pakalpojumus uz dažādām pasaules valstīm. Neredzu nekādus šķēršļus ekonomikas attīstībai Latvijā,” pārliecināta ir Zane.