Latviešu ārsti ārzemēs
Elīna Pinto    21.02.2017

 

Pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latviešu ārstu un zobārstu asociācijas (LĀZA) iniciatīvas 17. februārī Latvijas vēstniecībā Zviedrijā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Zviedrijas Latviešu apvienību notika pirmais tīklošanās vakars Ziemeļeiropā strādājošajiem mediķiem no Latvijas. Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu medicīnā veido ārpus Latvijas, un apzināt potenciālu Latvijas izaugsmei, ko varētu dot šo cilvēku zinātības piesaiste. 

 

LĀZA valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis uzsvēra: “Eiropā dzīvo un strādā simtiem Latvijas mediķu. Mums ir svarīgi sanākt kopā un apsvērt, ko mēs kopīgi varam izdarīt Latvijas labā un vai esam izdarījuši visu, ko varējām? Tas nozīmē aktīvāk izteikt ieteikumus Latvijas veselības aprūpes un augstākās izglītības sistēmas pilnveidojumiem, vairāk un biežāk pieredzes apmaiņā aicināt jaunos kollēģus no Latvijas un veidot diskusijas par un ar pacientiem par slimībām, ētikas jautājumiem, industrijas ietekmi uz ārstiem.”

 

Tikšanās pulcēja divus desmitus Latvijā un ārpus tās izglītību un pieredzi guvušu ārstu, zobārstu, medicīnas māsu un pētnieku no Zviedrijas. Viesi dalījās sadarbības pieredzē ar kolēģiem Latvijā – no tulkošanas un kontaktu veidošanas, kas palīdzējusi piesaistīt Zviedrijas atbalstu bērnu diabēta pacientu nometnes rīkošanai Latvijā, līdz vieslekcijām Latvijas studentiem un kolēģiem, tostarp Latvijā maz pētītās specializācijas jomās, kā arī atbalstam jauno rezidentu pieredzes ieguvei ārvalstīs. Diskusijās tika pausta kritika par veselības aprūpes finansējuma nepārskatāmību un neizpratne par Eiropas Savienības ietvaros iegūtas starptautiskas izglītības un kvalifikācijas pilnveides neatzīšanu praktizēšanai Latvijā. Dalībnieki dalījās arī ierosmēs e-veselības, darba kultūras un pārvaldības pilnveidojumiem Latvijas medicīnas iestādēs, tostarp starptautiskās pieredzes gaismā. 

 

Kā liecina ELA un LU Filozofijas un socioloģijas institūta 2016.gada pētījums, gandrīz 50% Eiropā dzīvojošo latviešu kā lielāko draudu Latvijai norādījuši tieši veselības aprūpes un sociālās sistēmas nesakārtotību. Tas ir augstāks rādītājs salīdzinot ar bažām par ekonomikas stagnāciju un bezdarbu, un ģeopolītiskiem valsts drošības apdraudējumiem. 

 

Nākamā reģionālā diasporas mediķu tikšanās Eiropā ir iecerēta 17.jūnijā Vācijā, Eslingenas dziesmu dienu laikā.