Labo pārmaiņu pilsēta
Juris Lorencs    27.10.2020

 

 

Laba ziņa no Liepājas - 23. oktobrī pilsētā atklāts jaunais SIA “Caljan” ražotnes korpuss, pati modernākā teleskopisko konveijeru ražotne pasaulē. “Caljan” izgatavo īpašus konveijerus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību internetā. Viens no lielākajiem “Caljan” klientiem ir kompānija “Amazon”. 

 

Šajā laikā, kad cilvēki baidās iet uz lielveikaliem, strauji aug interneta tirdzniecības apjomi un tātad arī pieprasījums pēc “Caljan” produkcijas. Paredzams, ka uzņēmums pilsētā radīs 250 jaunas darba vietas. Īpaši priecē tas, ka jaunā ražotne atrodas bijušajā “Liepājas metalurga” territorijā. Šī tēraudkausēšanas rūpnīca pilnībā bankrotēja 2016. gadā, atstājot pilsētai mantojumā 1500 bezdarbniekus un degradētu territoriju. 2019. gada nogalē daļu šīs saimniecības iegādājās Liepājas pilsēta ar mērķi izveidot modernu industriālo parku. Attīstība notiek, un “Caljan” ir tikai pirmais apliecinājums labajām pārmaiņām.

 

Patlaban Liepājā tiek meklēti visdažādāko nozaru speciālisti - inženieri, techniķi, celtnieki, grāmatveži, amatnieki un pavāri. Bet cilvēku trūkst. Viens no iemesliem- masveidīgā aizbraukšana, kas īpaši pieņēmās spēkā pēc 2008. gada saimnieciskās krizes. Ja atskatās vēl tālākā pagātnē, tad demografiskās izmaiņas var likties dramatiskas. 1989. gadā, pēc tautas skaitīšanas datiem, Liepājā bija ap 114 000 iedzīvotāju, šodien - ap 76 000. Bet ņemsim vērā, ka tolaik tikai Kaŗostas militārajā bazē vien uzturējās ap 20 000 Krievijas armijas jūrnieku, kareivju un virsnieku! Faktiski pilsēta ir atjaunojusies savā vēsturiskajā, dabiskajā demografiskajā struktūrā. Liepājā patlaban dzīvo vairāk latviešu nekā 1940. gadā. Un tomēr iebraucēji dažkārt jautā - kur palikuši cilvēki, ielās tos neredz! Vasarās vēl sarodas atpūtnieki, arī netālie kaimiņi lietuvieši, bet ziemās Liepāja tiešām izskatās tukšāka nekā tā patiesībā ir. Iemesls esot meklējams šejieniešu mentālitātē - liepājnieki nemēdzot pastaigāties bez mērķa. Vienlaikus pilsētā ir vietas, kur vienmēr valda dzīvība- kultūras un sporta centros, pludmalē, veloceliņos, tirgos, baznīcās, restorānos un kafejnīcās.

 

No 2018. un 2019. gados Liepājā atgriezušies 200 ārzemēs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji. Patiesībā viņu skaits varētu būt krietni lielāks, jo ne jau visi ir apzināti. Es sastapos ar diviem atbraucējiem, kuŗi bija atstājuši savu dzimto pilsētu, ilgus gadus pavadījuši Rīgā un ārzemēs, tomēr atgriezušies Liepājā. Viens no viņiem -  1989. gadā dzimušais Rauls Silts, kuŗš septiņus gadus strādājis restorānos Londonā un  Gērnsijas salā. Tagad atgriezies Liepājā un izveidojis savu restorānu “Roma”, pašā pilsētas centrā blakus Rožu laukumam. Lūk, viņa vērojumi: “Cilvēki neatgrieztos Liepājā, ja šeit neredzētu nākotnes perspektīvu. Pilsētā atveras jaunas ražotnes, ienāk ārvalstu uzņēmumi. Tiek atjaunotas vecās ēkas, daudzviet redzama būvniecība, attīstās uzņēmējdarbība. Liepāja ir kļuvusi sakoptāka, skaistāka un elegantāka. Šarmanta, cilvēkus piesaistoša vieta. Draudzīga uzņēmējiem, interesanta tūristiem, patīkama atpūtniekiem. Un kas ir pats svarīgākais- starp atbraucējiem ir daudz jaunu, uzņēmīgu cilvēku, krizes laika aizbraucēju. Es esmu viens no viņiem.”

 

Gatis Ginters dzimis (dzimis 1980. gadā), strādājis kompānijā Air Baltic un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras pārstāvniecībā Norvēģijā, kur pavadījis septiņus gadus. Atgriezies Latvijā 2017. gadā, patlaban vada Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas Biznesa attīstības un mārketinga nodaļu. Lūk, viņa teiktais: “Mums jābūt priecīgiem par katru cilvēku, kuŗš izlēmis atgriezties. Liepājas saimniecība attīstās. Speciālajā ekonomiskajā zonā paplašinās jau esošie uzņēmumi, tiem blakus rodas jaunas ražotnes, un visur vajadzīgi darbinieki. Kas nav mazsvarīgi- mūsu uzņēmumi spēj piedāvāt konkurētspējīgas algas. Viens no iemesliem, kāpēc jaunas ģimenes atgriežas Latvijā- bērniem tuvojas skolas laiks. Spēcīgs arguments tiem, kuŗi vēlas, lai bērni izaug par latviešiem. Cita atbraucēju katēgorija ir pensionāri. Parasti cilvēki pēc sešdesmit, kuŗi jau sākuši saņemt Rietumos nopelnītu pensiju un vēlas mūža nogali pavadīt mājās, blakus tuviniekiem. Nereti viņi ir pietiekami sparīgi, lai meklētu un atrastu jaunu darbu Latvijā. Mums ļoti vajadzīgi iedzīvotāji! Un labāk, ka tie ir mūsu pašu tautieši nekā emigranti no citām valstīm. 

 

Ar ko šie atbraucēji ir īpaši vērtīgi? Ar savu pieredzi, zināšanām. Darbs ārzemēs viņiem devis ne tikai jaunas prasmes, bet arī disciplīnu un atbildības izjūtu. Mums jāatzīst, ka kopumā aizbraucēji tomēr ir uzņēmīgāki par “vidējo latvieti”.”

 

Ko varu piebilst? Pats esmu novērojis vēl kādu interesantu tendenci - uz Liepāju sāk pārcelties rīdzinieki - gan darba meklētāji, gan pensionāri. Ko Liepāja viņiem var piedāvāt? Ne jau tikai darba vietas, arī izcilu dzīves kvalitāti. Liepāja ir neliela, kompakta, ērta un tomēr īsta pilsēta, turklāt dzīve te ir lētāka nekā Rīgā. Šeit ir dvēselisks, tikai šai pilsētai raksturīgs centrs ar laukumiem, parkiem, tirgiem un baznīcu torņiem. Liepājā ir viss cilvēkam vajadzīgais, turklāt sasniedzams kājām vai publisko transportu. Ideāla vieta ģimenēm ar bērniem. Lieliskas sporta bazes - Olimpiskais centrs, trīs peldbaseini, tenisa halle, basketbola laukumi, riteņbraucēju celiņi. Jauna koncertzāle- Lielais Dzintars. Naktsdzīve, kas var interesēt jaunatni, visi vajadzīgie veikali. Visapkārt ūdens - jūra, ezers, kanals. Pilsētā visos laikos bijusi aktīva garīgā dzīve. Pat padomju varas gados Liepājā bija slēgtas tikai divas baznīcas. Viena viena to tām - sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle Kaŗostā, viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā. Padomju laikos tajā atradās kinoteātris un sporta zāle. Tagad kādreiz tik greznā baznīca tiek atjaunota. Protams, arī Liepājai netrūkst savu problēmu. Taču atšķirībā no Rīgas, kas teju vai desmit gadus bija iegrimusi letarģiskā miegā, Liepāja cenšas tās risināt.

 

Un vēl kāda pavisam svaiga ziņa, gan ne no Liepājas. Pasaulslavenais, Vācijā dzimušais un uzaugušais klavieru meistars Dāvids Kļaviņš nesen pārcēlies uz Latviju un izveidojis klavieŗu darbnīcu Klavins Piano Kuldīgā. Pēdējos gados viņš dzīvoja un strādāja Ungārijas pilsētā Vācā. Turpat netālu atrodas Ventspils, tās jaunā koncertzāle „Latvija” un pasaulē lielākās (to augstums- 4, 7 metri) Dāvida Kļaviņa būvētās vertikālās klavieres. Saka jau, ka latvieši ir visur. Bet mājas mums tomēr ir tikai vienas.

  Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem