02.10.2018
Harijs Valdmanis dzimis 1923. gada 4. oktobrī Valkas apriņķa Lugažu pagastā. Skolas gaitas sācis Valkā. Kad tēvs, dzelzceļu ierēdnis, 1936. gadā nomira, ģimene pārceļas uz Rīgu. 1937. gadā Harijs iestājas Rīgas Valsts technikuma mechanikas nodaļā, to absolvē 1942. gadā. 1943. gadā iesaukts leģionā, 15. divīzijas sanitārā auto rotā. 1945. gada 2. maijā nonācis amerikāņu armijas gūstā pie Šverinas, Ziemeļvācijā, vēlāk gūstā Putlosā. No 1945. gada decembŗa līdz 1951. gada novembrim ir UNRRA un IRO dienestā Hanoverā. Pēc tam latviešu transporta rotā (7566 LS Engineer Dump Truck Company) pie amerikāņu armijas Etlingenā. 1953. gada augustā kopā ar sievu Veltu un piecus gadu veco dēlu Kārli ieceļo Norvēģijā, kur sāk strādāt rezerves daļu noliktavā Volkswagen auto darbnīcā. No 1963. gada līdz aiziešanai pensijā 1990. gadā ir noliktavas vadītājs. 1967. gadā apbalvots ar Volkswagen Zelta vairodziņu, 1982. gadā ar briljanta Goda adatu.
Harijs Valdmanis visu mūžu līdzdarbojies latviešu saimē Norvēģijā: darbojies Latviešu biedrības valdē, būdams valdes loceklis, sekretārs un kasieris. Bijis arī Norvēģijas latviešu ev. lut. draudzes vadītājs (no 1960. līdz 2002. gadam). Kopš 1966. gada līdz 2016. gadam Latviešu Nacionālā fonda padomes loceklis un pārstāvis Norvēģijā. No 1994. līdz 2003. gadam padomes priekšsēdis. 2004. gadā saņēmis ārlietu ministres Sandras Kalnietes Atzinības rakstu.
Daudzus gadus rakstījis laikrakstam Brīvā Latvija ziņas par latviešu notikumiem Norvēģijā, kā arī rakstus par plašākām temām, par valodu, par patriotismu un citām latviešiem nozīmīgām temām. Kad jau cienījamos gados Harijs iegādājās datoru un atklāja tīmekļa iespējas, viņa raksti nonāca arī Austrālijas un Kanadas latviešu avīzēs.
Harijs Valdmanis cītīgi piedalījies latviešu sarīkojumos ārpus Norvēģijas, piemēram, 1968. gada Hanoveras dziesmu svētkos un 1979. gada Visbijas Dziesmu dienās Gotlandes salā.
Harijs Valdmanis vairākkārt apciemojis Austrālijas latviešu kultūras dienas dažādās Austrālijas pilsētās, pēdējo reizi 2014. gadā Sidnejā.
Mums ar Hariju ir vēl kāda sirsnīga saikne abi nākam no viena Latvijas novada, abi esam staigājuši Pedeles upes krastos, gan katrs savos jaunos gados. Bet šādas saiknes allaž rosina uz kopīgām, ciešākām sarunām, uz vēlēšanos satikties gluži kā ar cienījamu tuvinieku. Varbūt arī Harijs izjūt kaut ko līdzīgu, jo ikreiz, būdams Rīgā, atrod iespēju iegriezties redakcijā.
Harijs ir īsts un patiess redakcijas draugs, tas, kas saka savu sakāmo tieši un atklāti. Bet, kad avīzes pastāvēšanai radušies financiāli draudi, metas aizstāvēt, drosmīgi aicinot piedalīties arī trimdas organizācijas. Paldies, Harij! Atbalsts redakcijai ir vajadzīgs varbūt pat vairāk nekā jebkad.
Mīļi sveicam un no sirds novēlam, lai turas veselība un darba spars, lai sirdī mājo prieks, lai veicas!
Cieņā Tava Brīvās Latvijas un Laika redakcija un novadniece Ligita Kovtuna
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
