Gaidot pavasari
Inga Gedže    13.02.2018

 

 

Daugavas Vanagu viesmīlīgajā namā Londonā 3. februārī un Straumēnos 4. februārī, pēc Hosē Havjera Mansura-Garsija ieteikuma un Vitas Upenieces uzaicinājuma pie mums uz tikšanos bija ieradies žurnālists Jānis Domburs, ceļasomā līdzi atvedot 2015. gadā izveidoto dokumentālo filmu „4. maija Republika”. (Filmas scenārija autors ir Jānis Domburs, producente Antra Cilinska (Jura Podnieka studija)).

 

Paši filmas veidotāji par filmu ir teikuši tā: „Filma „4. maija Republika” vērtē Neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un taisnīgumu. Filma pēta demokratijas un kapitālisma dubultspēles kopš Neatkarības atjaunošanas Latvijā. Tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopīogo atbildību pret valsti. 

 

Filmā tiek intervēti gan Augstākās Padomes deputāti, kuŗi balsoja par Latvijas neatkarību, gan polītiskie „varoņi”, kuŗiem katram ir savi skaidrojumi par notikušo.” 

 

Jānis Domburs ir viens no retajiem žurnālistiem Latvijā, kuŗš nepārtraukti un neatlaidīgi jau 28 gadus uzdod jautājumu „ Kas notiek Latvijā?” un tikpat rūpīgi šobrīd turpina meklēt atbildes Delfi TV studijā. 

 

Pēc nelielas uzrunas un brīdinājuma apbruņoties ar pacietību (filmas ilgums ir  divas stundas), Jānis Domburs uzaicināja klātesošos to noskatīties. 

 

Lai gan dokumentālā filma atspoguļo Latvijas jaunāko laiku polītekonomisko vēsturi, laika posmā no 1990.gada 4.maija līdz pat 2015. gadam, tomēr nevar noliegt, ka tā vedina dziļāk ieskatīties šodienā. 

 

Filmas pirmizrādē kuplāko skatītāju pulku pārstāvēja pēc 1990. gada 4. maija uz Lielbritaniju emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, kā arī aktīvākie un zinātkārie trimdas tautiešu un studentu kopienu pārstāvji. Klātesošajiem bija vienreizēja iespēja nepiespiestā, draudzīgā gaisotnē pēc filmas noskatīšanās uzdot tiešus jautājumus Jānim Domburam un pašiem dalīties ar saviem piedzīvojumiem un novērojumiem par dzīvi Latvijā. Visspilgtāk atmiņā palicis bijušās ministrijas darbinieces stāsts par to, kas tad ir izplatītākā saslimšana profesionāļu vidū, ja ilgstoši tiek liegtas iespējas savas profesionālās zināšanas, kuŗas tika cildinātas, pieņemot darbā, izmantot ikdienā. Ja par vienīgo iespēju izdzīvot un nomaksāt paņemto mājokļa kredītu kļūst paklausīga acīmredzami nekompetenta vadītāja rīkojumu izpilde un klusēšana … Kad saproti, ka tavām profesionālajām spējām nav un nebūs noteicošā loma tavas karjeras attīstībā, bet gan tam, vai esi „tuvās, radniecīgās, pareizās attiecībās” ar pie varas tajā brīdī esošo koalīciju, vai arī esi viens no lielākajiem” kretīniem”, „ stipendiātiem”, kam vienkārši paveicies. 

 

Skatītāju uzdots, bet neatbildēts palika jautājums „ Ko darīt?”, jo vairāk tāpēc, ka filmas „varoņi” joprojām nav nokāpuši no skatuves, joprojām rosās aizkulisēs, pielaiko jaunos tērpus un maskas, iesilda balsis un pielabo, pārkrāso vai pilnīgi no jauna izgatavo dekorācijas jaunajam izrādes cēlienam. 

 

Būtisks jautājums, uz kuŗu filmas skatītāji sarunas laikā meklēja atbildi bija - „ kādas ir manas iespējas ietekmēt Latvijā notiekošo?” Vai tiešām tikai reizi četros gados mums lemts atmosties no Saeimas priekšvēlēšanu daudzsološās, bet trokšņainās izrādes? 

 

Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, diemžēl jāpiekrīt filmas varoņa teiktajam: ”Nekas neizmaksā dārgāk kā lēts parlaments”. 

 

Vai negribīgi, tomēr atkal aiziesim nobalsot „par mazāko ļaunumu” vai nepiedalīsimies nemaz, jo „ nav jau par ko balsot un tāpat nekas nemainīsies”?! 

 

Pēc filmas noskatīšanās pārņem sajūta, ka filmas „4.maija Republika” „varoņiem” un tās veidotājiem ir izdevies uzcelt pieminekli mūsu kopējai bezatbildībai un savtīgumam, zemajai pašcieņai un klusēšanai, mūsu vienaldzībai un pārprastajai tolerancei. 

 

Filmas „varoņi” , manuprāt, pārliecinoši nodemonstrē praksē, kas un kā notiek (iespējams, vēl tagad), ja par vienīgo ceļvedi Latvijas valsts publiskajā pārvaldē ilgus gadus kļūst bijušā premjēra par „rokasgrāmatu” reiz nodēvētais Pāvila Rozīša romāns „Ceplis”.

 

Tiem tautiešiem, kuŗi lasa ziņas vieglajā valodā un kuŗus vēsture mazāk interesē, filma „ 4.maija Republika” ir dokumentāla rokasgrāmata par Latvijā no 1990. gada 4. maija līdz 2015. gadam lietošanā esošiem „grābekļiem un to uzturēšanas noteikumiem”.

 

Gatavojoties Latvijas Simtgades pavasara Lielajai talkai, iesaku rūpīgāk pārdomāt vai pērno lapu dzenāšanai pa pagalmiem un sētmalēm, ilgi lietoto grābekli nevajadzētu vismaz salabot, bet varbūt ir laiks beidzot iegādāties jaunu. 

 

Iespējams, uz to mūs mudina arī viens no filmas varoņiem sacīdams: „ 20...gadi...., ja godīgi ...es domāju ir laiks jaunajiem nākt...” 

 

Ja kaut reizi šodien, pēdējā mēneša, gada laikā, vai pēdējo 20 gadu laikā esi uzdevis jautājumu „Kas notiek Latvijā?”,  ja ir apnicis lasīt ziņas par kārtējo „māju-kuģi”, par to kā mūsu pašu tautieši ar dāsnu valsts budžeta atbalstu pārkausē vienu no mūsu identitātes simboliem lētā amerikāņu uzkodā, vienlaicīgi latviešu valodu ieslaukot pagaldē… Ja pēc tavām domām esi izdarījis visu, bet tomēr nevari atkauties no ikdienā ievazātās „valsts nozagšanas”, ja no iknedēļas krāsaino žurnālu lapām tā arī nevari saprast, cik grūta un sūra darba pilna ir polītiķu ikdiena, ja pavasari gaidot, klusībā sev esi atzinies -”Mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti”, manuprāt, ir īstais laiks noskatīties dokumentālo filmu „4. maija Republika”. 

 

Paldies visiem labajiem ļaudīm Londonā un Straumēnos, īpašs paldies žurnālistam Jānim Domburam un Juŗa Podnieka studijai !