Dzīve ārkārtas situācijā II
Kārlis Streips    24.03.2020

 

 

Tekstu šim komentāram rakstu svētdien, 22. martā, kad Latvijā reģistrētas 139 koronavīrusa COVID-19 infekcijas. Esmu visai domīgs, jo nupat piezvanīja kundze no Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra un paziņoja – tāds un tāds cilvēks ar jums 18. martā kontaktējās, viņam ir diagnosticēts vīruss, un tāpēc jums tagad uz 14 dienām ir jāizolējas. Zinu, kas tas par cilvēku. Viņš manā dzīvoklī bija īsu brīdi, zinājām rokas nespiest un turējāmies krietnā atstatumā viens no otra. Manā dzīvoklī dzīvo otrs cilvēks, bet viņš jau pirms nedēļas un vairāk paziņoja, ka uzņēmums, kuŗā viņš strādā, ir licis visiem strādāt attālināti un viņš ir nolēmis, ka Cēsīs, kur dzīvo viņa mamma būs drošāk nekā Rīgā. Līdz ar to īpaši par iespēju, ka es būtu inficēts, nebaidos. Cītīgi mazgāju rokas, turklāt daudz biežāk, nekā tā darīju pirms šī situācija sākās. Televīzijā, kur strādāju, esam strikti sadalīti – ētera personības pirmajā stāvā, producenti un techniķi otrajā stāvā. Protams, ja jutīšos slikti, obligāti došos uz pārbaudi, bet vismaz pagaidām jūtos pavisam vesels. Drusku neomulīgi jau ir, ka manā dzīvoklī bijis cilvēks, kuŗš, izrādās, ir saslimis ar vīrusu, taču, kā teicu, nekādu tuvu kontaktu mūsu starpā nebija, un tas bija tikai uz pāris minūtēm.

 

Laikā kopš pagājušās nedēļas komentāra Latvijas valdība ir spriedusi (un Saeima ir apstiprinājusi) likumu par soļiem, kādus spert, lai pārvarētu apdraudējumu un tā sekas. Ministru kabinetam uzdots noteikt tās nozares, kuŗās COVID-19 izplatība nopietni kaitējusi finanču situācijai, lai zinātu, kā piedāvāt īpašus atbalsta mechānismus. Cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu vai atrodas dīkstāvē, valsts kompensēs algu 75 procentu apmērā no vidējās atlīdzības iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Šīs summas netiks apliktas ar ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Atcelts akcīzes nodoklis spirtam, kas lietots dezinfekcijas līdzekļu ražošanai. Cilvēkiem būs iespēja atlikt nodokļu maksāšanu. Daudz kas tiek darīts.

 

Brīvdienās uzzinājām, ka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir saslimis ar COVID-19 vīrusu. 15. un 16. martā viņš piedalījās Saeimas plenārsēdē, un pagājušajā piektdienā Saeimai bija plenārsēde. Kaimiņa kungs tur nebija, bet tas rada jautājumu visiem pārējiem deputātiem, vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka viņu ir 100, un patlaban valstī ir aizliegts pulcēties vairāk nekā 50 cilvēkiem. Slimību profilakses centrs jau organizē visu deputātu un Saeimas darbinieku veselības pārbaudi. Nākamā Saeimas plenārsēde paredzēta 16. aprīlī, taču, kā redzams, vajadzība ir deputātus spiedusi tikties arī starplaikā. Kaimiņa kunga saslimšanas dēļ arī Ministru kabinets ir devies pašizolācijā un darbu turpmāk veiks attālināti. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Tviterī rakstīja: “Mums visiem ir jāmaina ieradumi un jāpakārto darbs veselības aizsardzības noteikumiem. Saglabāsim mieru, turpināsim darbu. Kopā mēs varam!”

 

Vēl pagājušajā nedēļā Latvijas valdībai nācās domāt par Latvijas valstspiederīgajiem, kuŗi atradās ārpus mūsu valsts. No datiem, kādi iesniegti Latvijas konsulārajiem dienestiem ārvalstīs Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļa zināja stāstīt, ka kopumā bijis 4273 valstspiederīgo, kuŗi tobrīd bija ceļā uz Latviju vai jau bija ieradušies. Viena konkrēta situācija bija Vācijā, kur vairāku dienu garumā ievērojams skaits cilvēku bija spiesti savās mašīnās dirnēt gaŗā un nekustīgā rindā, jo Polija bija slēgusi savu robežu un tāpēc pa zemes ceļu šie ļaudis pārvietoties nevarēja. Viņiem Latvija pakaļ aizsūtīja prāmi Romantika, kas parasti tiek lietots reisos starp Rīgu un Stokholmu un ir uzskatāms par tādu svinību kuģi ar ēdieniem, dzērieniem, priekšnesumiem, dejošanu un visu pārējo. Kuģis Rīgā ieradās pagājušajā piektdienā, vēlu vakarā, ar 472 pasažieriem un 152 personīgiem automobiļiem. Izkāpjot no kuģa, visiem pasažieriem bija jāparaksta solījums sešu stundu laikā būt mājās un pēc tam 14 dienas pašizolēties. Pasažieri no Lietuvas un Igaunijas policijas eskorta pavadībā tika aizvesti līdz attiecīgo valstu robežām. Ir iemesls domāt, ka fakts par pēdējo dienu laikā inficēto skaitu, kas ir pieaudzis par padsmit cilvēkiem, ir vismaz daļēji saistāms ar šiem cilvēkiem, kuŗi ir atgriezušies no ārzemēm. 

 

Pa to laiku dzīve Rīgā daudz nav mainījusies. Kā zināms, slēgtas visas skolas, arīdzan dažādas kultūras iestādes, bet veikali darbojas, mana vietējā Latvijas pasta nodaļa darbojas, vairāki restorāni darbojas. Tiesa, uzmanīgi. Pirms pāris dienām pasūtināju pusdienas no kāda restorāna uzņēmuma Wolt kontekstā (tas ir uzņēmums, kas organizē ēdienu piegādi mājās). Sarunājām bezkontakta piegādi. Cilvēks, kuŗš atnesa ēdienu, piezvanīja pie durvīm un maisiņu nolika uz grīdas. Kad atvēru durvis, padomāju, vai pa kāpņu telpu uz leju kliegt "paldies!", bet nolēmu, ka tas būtu nepieklājīgi. Manā vietējā veikalā, kur pērku ikdienas preces, tajā skaitā vīna pudeli baudai vakarā, uz grīdas ir izlīmētas dzeltenas lentes ar melnām svītrām, lai uzrādītu attālumu, kādā pircējiem citam no cita jāturas. Jāsaka, ne visi to ievēro. Latviešiem ir tendence rindās drūzmēties. Amerikā, kur dzīvs ir jēdziens "personīgā telpa," tā tas nav, bet Latvijā tā tas ir gan. Lielākoties es dzīvi tāpat pavadu mājās. Televīzijas raidījuma tekstu rakstu mājās, ar tulkojumiem nodarbojos mājās, studentu iesūtītos tekstus pārbaudu un vērtēju mājās. Dienas laikā no mājām izeju vienu, varbūt divas reizes, uz televīziju ierakstīt raidījumu un iepirkties. Lielā mērā līdz ar to arī es esmu izolēts.

 

Ticu, ka Latvija ar šo krizi tiks galā. Ministru kabinets ir lietas kursā un uzdevumu augstumos. Diemžēl to pašu nevar teikt par manu dzimteni, un piedodiet, Laika lasītāji, kuŗiem tas raisīs vēdergraizes, bet tas ir gandrīz tikai un vienīgi, “pateicoties” pašreizējā Amerikas prezidenta un viņa administrācijas nekompetencei. Katru dienu prezidents uzslejas pakaļkājās, lai apgalvotu, ka Amerikā ir visas nepieciešamās veselības pārbaudes iekārtas un visi nepieciešamie aizsargtērpi medicīnas personālam. Tikmēr cilvēki slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs izmisīgi ziņo, ka trūkst sejas masku, trūkst aizsargtērpu, trūkst testēšanas sistēmu, pat trūkst uztriepjamo, ar ko no cilvēka rīkles un deguna paņemt paraugus. Pagājušajā nedēļā Amerikas prezidents arī paziņoja, ka ir atradušās jaunas un brīnumainas zāles, kuŗas COVID-19 vīrusu ārstēs momentā. Kolīdz prezidents tā bija pateicis, Amerikas Nacionālās Alerģiju un infekciju slimību centra direktors Antonijs Fauči pienāca pie mikrofona, lai pateiktu – nē, šīs zāles nav pārbaudītas, un, neuzmanīgi tās lietojot, tās var būt letālas! Lieki teikt, ka cilvēks, kuŗš nav ārsts, nedrīkst nākt klajā ar nepārbaudītiem apgalvojumiem medicīnas laukā. Reakcija uz pieaugošo krizi tiek risināta štatu un pašvaldību līmenī. Daudzviet Amerikā pašvaldības pērk vai īrē viesnīcas, kuŗās izmitināt pacientus, kam nav vajadzīga hospitalizācija. Atsevišķos gadījumos tās triecientempā būvē jaunas slimnīcas. Tas viss notiek bez federālās valdības vadlīnijām un vadības, un tas, diemžēl, ir vairāk nekā bīstami. Ceru, ka visi Laika un Brīvās Latvijas lasītāji sevi uzmanīgi sargā. Tāpat kā visas krizes, ar laiku pāries arī šī. Bet pagaidām esmu ļoti pateicīgs, ka dzīvoju Latvijā, kur valdība ir sakarīga un nav haotiska.