Diaspora: paveiktais un vēl neizdarītie darbi
Sallija Benfelde    10.01.2023

 

 

Latvijas Radio šī gada pirmajā raidījumā „Globālais latvietis. 21. gadsimts” studijā aicināja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem – “Latviesi.com” vadītāju, valdes priekšsēdētāju Induli Bērziņu, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnālisti Salliju Benfeldi un Latvijas Televīzijas un LSM.lv autori Lielbritanijā Ilzi Kalvi – apspriestu pagājušajā gadā paveikto un aktuālos 2023. gadā risināmos jautājumus. 

 

Pagājušajā gadā tika paveikts daudz un, pirms runāt par šogad darāmo, īsi par padarīto atgādināja diasporas vēstniece Gaveles kundze: “Pagājušais gads tomēr bija labs, ražīgs un ļoti enerģisks gads, neraugoties uz to, ka mēs, tikko izkļuvuši no kovida krizes, iekritām neaprēķināmā Krievijas agresijas kaŗa gadā, kas ietekmēja mūs visus. Diaspora tomēr spēja ātri mobilizēties, un arī Latvijā mēs redzējām, cik liels bija diasporas atbalsts Ukrainai mītiņos, piketos, demonstrācijās ar Latvijas un Ukrainas karogiem un arī ar ziedojumu vākšanu. Vēlos pateikt lielu paldies diasporas organizācijām, kuŗas darbojas par spīti diviem smagajiem kovida gadiem un ir spējušas mobilizēties. Sarunas zoom un dažādās platformās varbūt pat vēl vairāk cilvēkus aktivizēja, jo nekur nevajadzēja ceļot. Vislielākais paldies jāsaka arī diasporas skolām, kuŗas turpināja strādāt, atjaunoja arī darbu klātienē. Zinu, cik piekusuši ir skolotāji, zinu par finansējumu, bet viņu pašaizliedzīgais darbs ir nenovērtējams. Ir arī paveikti projekti visās diasporas organizācijās, arī lielie projekti – Dziesmusvētki Eslingenā, Minesotā.”

 

Par to, ko aizvadītajā gadā nav izdevies paveikt visā pilnībā un par darbiem, kuŗus vajadzētu darīt jau tagad, vēstniece minēja Saeimas vēlēšanas. Bija plānots, ka 14. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 50 tūkstoši diasporas vēlētāju, bet šo plānu izdevās īstenot tikai daļēji, var teikt, ka bija liels balsotāju skaita kritums, bet  vēstniece arī piebilda, ka ne tikai mazais vēlēšanu iecirkņu skaits, bet arī nogurums no kovida, viņasprāt, ietekmējis to, ka piedalījās tik maz diasporas vēlētāju. (Apmēram 16% no balsstiesīgajiem; 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās apm. 24% - Red.) Vēlēšanu rezultātus  ietekmējis arī tas, kā ir mainījies vēlētājs, vairāk ir t.s. jaunās diasporas vēlētāju, kuŗiem varbūt nav tik ļoti izteiktas pienākuma apziņas. Vēstniece arī ievērojusi, ka ir daļa jaunās diasporas vēlētāju, kuri jau gadu desmitiem nedzīvo Latvijā un uzskata, ka viņiem, iespējams, pat nav tiesību vēlēt tādēļ, ka viņi vairs pastāvīgi nedzīvo Latvijā, lai gan juridiski tiesības vēlēt viņiem ir. Pie darāmajiem darbiem Gaveles kundze minēja arī to, ka jāpanāk, lai latviešu valodas eksāmens tiktu atzīts ārzemēs kā svešvalodas eksāmens, un jau janvārī to sāks risināt Diasporas Konsultatīvās padomes Izglītības darba grupa.

 

Kopumā vēstnieces sacītajam piekrita arī žurnālisti, gan uzsverot, ka informātīvā telpa nav īsti sakārtota jautājumos, kas skar informācijas pieejamību visiem diasporas cilvēkiem, tāpat arī ir jautājums par vēlēšanu informācijas daudzveidību un iecirkņu daudzumu, lai nobalsot diasporā varētu katrs, kuŗš to vēlas. Diasporas vēlētāji gaida, ka polītiķi tiksies ar viņiem, bet diemžēl bieži rodas sajūta, ka polītiķus diaspora neinteresē un viņiem nav svarīgi, ko domā vēlētāji aiz Latvijas robežām. Jāatceras arī, ka ar vēlēšanām saistītie likumi un noteikumi tiek rakstīti Latvijā, tādēļ varbūt bieži piemirstas, cik lieli attālumi līdz vēlēšanu iecirkņiem vēlētājiem jāpārvar vairākās valstīs, tādēļ jārisina balsošana iespējas internetā. Vairāku valstu diasporai šāda iespēja jau ir. Ir skaidrs, ka sasāpējušie jautājumi par vēlēšanām ir jārisina jau tagad.

 

Ļoti svarīgs jautājums, kas diasporā jau izraisījis neizpratni un pat pretestību, ir iecerētais valsts aizsardzības dienests, jo trūkst informācijas vai arī tā ir pretrunīga. Līdz šim diaspora vēl nav saņēmusi atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem par šo dienestu, un neziņa ir kļuvusi par lielu problēmu diasporā. Ja ar ārpus Latvijas mītošajiem pavalstniekiem šis jautājums netiks apspriests un atbilžu nebūs, piemēram, uz jautājumiem par darbu, par noīrētu mājokli ģimenei, par to, ka jaunietis, kuŗam jābrauc uz Latviju dienēt, ir vienīgais savas ģimenes apgādnieks, tad cilvēki diasporā pat var atteikties no pilsonības. 

 

Neapšaubāmi, internets un tā piedāvātās iespējas ir svarīgas, tās jāizmanto, gan neaizmirstot arī drukāto vārdu un mediju kvalitātes jautājumus, Vēstniece uz šīm bažām atbildēja, ka likums par valsts aizsardzības dienestu būs viņas un Konsultatīvās padomes redzes lokā līdz brīdim, kad tas tiks pieņemts, jau janvārī par to būs sarunas ar Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani. Vēstniece arī atgādina, ka tā nav un nebūs mobilizācijas, ka būs arī alternatīvais dienests.

 

Diasporas mediji, arī grupas sociālajos tīklos dara daudz, lai informētu par diasporā notiekošo gan savas mītnes zemes tautiešus, gan citās valstīs mītošos, tāpat arī cenšas informēt par svarīgāko, kas notiek Latvijā. Daudzi no autoriem to dara no sava pamatdarba brīvajā laikā, ne visiem ir zināšanas žurnālistikā, tādēļ nereti rodas jautājums par informācijas kvalitāti. Protams, 21. gs. jāizmanto visas interneta iespējas, lai cilvēkus informētu par svarīgāko, tomēr nevajadzētu arī aizmirst drukāto vārdu. Un ļoti svarīgas ir zināšanas žurnālistikā, tekstu kvalitāte, tādēļ būtu nepieciešami kursi. Apstākļos, kad Krievijas propaganda veikli iekļūst visās valstīs, to cilvēku zināšanas un izpratne par žurnālistikas pamatjautājumiem, kas veido medijus, sociālo tīklu grupas utt., ir ļoti svarīgas. Protams, arī valsts finansējums medijiem ir būtisks, tādēļ konkursi, ko rīko Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un tā izpratne par mediju kvalitāti ir svarīga.

 

Raidījumā tika pārrunāti arī vēl citi jautājumi – piemēram, par Latvijas personas identifikācijas karti, par tās iegūšanu, par šī gada lielajiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, kas arī no diasporas prasa lielu darbu un pašaizliedzību.

 

 

Piezīmes pēc raidījuma

Priecē, ka raidījumā tika izjautāta ne tikai diasporas vēstniece, bet savu skatījumu uz notiekošo un jautāt par svarīgāko varēja arī žurnālisti.

 

Neapšaubāmi viens no visaktuālākajiem jautājumiem ir topošais valsts aizsardzības dienesta likums. Manuprāt, ļoti vērtīgi būtu, ja minētās Saeimas komisijas priekšsēdētājs varētu tikties ar tautiešiem, piemēram, Lielbritanijā, kur ir ļoti liela arī t.s. jaunā diaspora. Šo tikšanos varētu organizēt kā interneta tiešraidi, līdzīgi kā notika vairākas tiešraides pirms Saeimas vēlēšanām. Iespējams, arī šajā tiešraidē varētu piedalīties Latvijas sabiedriskās televīzijas pārstāvji (LTV) un televīzijas korespondente Ilze Kalve, kuŗa dzīvo Lielbritanijā. Protams, par to, visticamāk, var lemt Konsultātīvā padome, kuŗa pēc tam var aicināt Saeimas komisijas vadītāju, savukārt par tādas tikšanās technisko pusi tad var lemt LTV. Jebkuŗā gadījumā tāda tikšanās gaisinātu negātīvo attieksmi pret valsts aizsardzības dienestu un noteikti arī kliedētu bažas par to, ka polītiķus maz interesē diasporas domas un vajadzības.

 

Jāpiekrīt, ka vēlēšanas ir viens no lielajiem jautājumiem, kuŗš netiks līdz galam atrisināts, ja tā risināšanā netiks iesaistīta diaspora. Protams, finanses vienmēr būs viens no galvenajiem jautājumiem, un droši vien to tā īsti nepietiks arī nākamajās vēlēšanās, bet ir vērts nopietni apdomāt, vai tiešām vēlēšanu iecirkņa atvēršanai ir vajadzīgi 36 paraksti? Tāpat noteikti ir jārod iespēja izveidot attālināto jeb balsošanu internetā. Neapšaubāmi, iecirkņi vienmēr būs svarīgi, jo vēlēšanu dienā satiekas daudzi tautieši, gaisotne un vēlēšanu komisiju labvēlīgā attieksme tuvina cilvēkus, ļauj sajust sevi kā daļu no Latvijas.

 

Tāpat arī apspriežams ir jautājums par to, vai diasporai ir jāveido atsevišķs vēlēšanu apgabals. Grūti pateikt, vai tas var ietekmēt balsotāju aktīvitāti, bet ļoti iespējams, ka tas liks vairāk sarosīties polītiķiem un viņi dosies pie diasporas vēlētājiem vai arī organizēs tikšanās tiešsaistē. To, kā balsojuši diasporas vēlētāji katrā valstī un katrā iecirknī, protams, var redzēt, apskatot vēlēšanu rezultātus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK)  mājaslapā. Tomēr atsevišķs vēlēšanu apgabals šos rezultātus padarīs labi pamanāmus un tos vairāk ievēros arī Latvijas vēlētāji. Tādēļ ir vērts papētīt citu valstu pieredzi šajā jautājumā.

 

Par mediju un citu informatīvajos pasākumos iesaistīto diasporas pārstāvju zināšanām žurnālistikā, manuprāt, ir jādomā ļoti nopietni, jo kvalitatīvs saturs piesaista lasītājus un skatītājus. Vajadzības gadījumā finansējumu kursiem varētu atrast, sacīja vēstniece, bet par to diasporā jābūt interesei. Jāpiebilst, ka diasporas mediju grupā mainās vadība, tādēļ, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tā apvienotu plašu mediju darbā iesaistīto cilvēku loku un to vadītu cilvēki ar zināšanām un pieredzi žurnālistikā. Līdz šim darbu medijos un dažādās grupās, platformās un portālos daudzi ir darījuši ar lielu pienākuma apziņu, nereti tas ir patiešām pašaizliedzīgs darbs. Daudziem ir pavisam cits pamatdarbs un daudz citu pienākumu. Tādēļ profesionālās zināšanas ir ļoti vajadzīgas. 

 

Patiešām nevajadzētu aizmirst arī drukātos medijus. Pēdējo simt gadu laikā drukātajam vārdam jau vairākas reizes ir pareģotas beigas, jo visu vajadzīgo informāciju un izklaidi varot nodrošināt aizvien jaunas technoloģijas, tomēr tā nav noticis, un diez vai kaut cik pārredzamā nākotnē notiks. Arī diasporā ir cilvēki, kuŗi labprātāk lasa drukātus laikrakstus vai biļetenus, un ar to ir jārēķinās.

 

Pieminēju tikai dažus svarīgākos jautājumus, jo arī veselības aprūpes iespējas un kārtība diasporai Latvijā, darba, mājokļa, bērnudārza un skolas jautājumu risināšana tiem, kuŗi vēlas atgriezties, ir nopietnas un svarīgas lietas. Tādēļ diasporas organizāciju, Saeimas, valdības un diasporas mediju sadarbība un spēja uzklausīt citam citu nopietni ietekmēs gan Latviju, gan ārpus tās dzīvojošos pilsoņus.