Derbijas DVF nodaļai - 60
Laimonis Ceriņš    14.10.2014

 

Vairākums latviešu bēgļu no Vācijas iebrauca Anglijā 1947.gadā kā pārvietotās personas (DP). Brauca pēc britu valdības aicinājuma strādāt lauksaimniecībā, ogļraktuvēs, slimnīcās, parakstot darba līgumus par līdztiesībām ar vietējiem strādniekiem algas, dzīvokļu un sociālās aprūpes ziņā. Latvieši bija izkaisīti pa visu plašo Angliju un galvenokārt dzīvoja kopmītnēs. 

 

Mūsu izcilo stāvokli atgādina kāda tiesas lieta. Netālu no Jorkas pilsētas atradās liela latviešu laukstrādnieku nometne ar 360 strādniekiem. Kādu sestdienas vakaru pilsētā, krodziņā, daži nokavēja autobusu atceļā uz 14 jūdžu tālo nometni. Četri ar možu garu apveltīti zēni ņem kājas pār pleciem un iet uz nometni. Netālu no nometnes atradās Melbourne sādža, kuŗā dzīvoja latviešu ģimene, un jāiet tai gaŗām. Vienam no viņiem šī ģimene bija labi pazīstama. Zēni nolemj apciemot ģimeni un nostājas pie mājas, ciema kukuļa vietā  uzsāk dziedāt, jo tā esot sena tradicija. Laiks jau pulksten viens, tātad pāri pusnaktij. Troksnis satrauc sādžiniekus, un tie izsauc policiju. Izskaidrošanās. Vainīgos sauc pie tiesas Poklintonas pilsētā. Tiesnesis prasa, kāpēc trokšņojuši, tā ir bargi sodāma rīcība. Viņam paskaidro, ka tā ir latviešu tradicija, - ciemojoties pie draugiem, vispirms pie loga ārpusē nodzied dziesmu. Tiesas vīri apspriedās, un tad tiesnesis paziņoja lēmumu: „Tā kā jūs esat karaļa viesi, tad šoreiz jūs nesodīsim, bet turpmāk ievērojiet šīs zemes likumus.” 

 

Derbijas pilsētā jau strādāja prāvs skaits jauniešu, bet daudzi arī ārpus šīs pilsētas - dažādā attālumā. Kad sākās tautas „staigāšana”, kad valdība atcēla iepriekš noteikto prasību strādāt tikai norādītā darbā, Derbijas latviešu saimi  palielināja jaunpienākušie, pat no Dienvidanglijas, meklējot labāku izpeļņu, savus paziņas, patīkamākus dzīves apstākļus un sabiedrisko dzīvi. Daugavas Vanagu nodaļas tad bija daudzās vietās kopš 1948. gada. 

 

Ierosinājums dibināt DVF nodaļu nāca no DVF Notinghamas nodaļas - no Jāņa Frišvalda, kuŗam Derbijā bija daudz senu paziņu. Ieinteresēto sanāksme notika zobārstes Ozolas un kapteiņa Ozola viesmīlīgajā un ērtajā viesistabā viņu īpašumā 1954. gada 4. oktobrī. Uz vietas pierakstījās 17 biedri, un par kopas pilnvaroto ievēlēja Laimoni Ceriņu ar palīgu Elmāru Pumpaini. Revīzijā Mārtiņš Ozols.  

 

Ar E. Pumpaiņa neatlaidību, pazīšanos un aicinājumiem biedru skaits sasniedza 38, un viņi varēja darboties kā nodaļa 1954. gada 5. decembrī. Par valdes priekšsēdi ievēlēja M. Ozolu, sekretāru N. Bisenieku, valdes priekšsēža vietnieku L. Ceriņu, kasieri E. Pumpaini un biedrzini H. Kunci. Par nodaļas pamatprincipiem pieņēma palīdzības sniegšanu aizlauztiem vanagiem, kaŗa invalidiem, kaŗavīru atraitnēm, darba nespējīgiem, galvenokārt Vācijā dzīvojošiem. 

 

Nodaļas ziedu laikos tās darbība izpaudās saistībā ar valsts svētkiem, atceres dienām, solistu un dubultkvartetu un koŗu koncertiem, tautasdeju kopu viesošanos, teātŗa izrādēm, garīgiem un laicīgiem referātiem. Arī kopīgos izbraucienos uz Dziesmu svētkiem, Almeliju un citām nozīmīgām vietām. Sevišķi rosīga bija sporta kopa šautriņu mešanā un šaušanas sporta sacensības. Rīkota arī baltiešu polītiska demonstrācija ar uzrunu britu ļaudīm un tautisko tērpu un rokdarbu izstāde. 

 

Nodaļas Vanadžu darbību gadskārtējā rotācijas kārtā vadījušas Maija Biseniece, Valija Indrasis, Ērika Pumpaine un Anita Debrika. Par nodaļas valdes priekšsēžiem darbojušies M. Ozols - no 1955. līdz 1959. gadam (5 gadi), N. Bisenieks – no 1960. līdz 1965. gadam (6 g.), L. Ceriņš – no 1966. līdz  1968. gadam (3 g.) un E. Pumpainis – no 1969. līdz 2009. gadam (41 g.). Pašreiz valdes priekšsēde ir Una Torstere  kopš 2010. gada.

 

Nodaļa izdeva savu apkārtrakstu no 1955. gada 1. decembŗa līdz 1963. gada 1. decembrim, t.i., astoņus gadus resp. astoņus laidienus, tad pievienojās mūsdienu sešu nodaļu kopējam izdevumam Mūsu Balss. Pirmos piecus numurus sastādīja, stensilēja, novilka un izsūtīja N. Bisenieks, pārējos piecus – L.Ceriņš. Britu biedrību sanāksmēs par latviešu nacionālpolītiskiem jautājumiem referēja N. Bisenieks, K. Lauciņš un Kļavas kundze. Vajadzības gadījumos, kad kaut kur satikās lielvalstu polītiķi pasaules jautājumos, izdalījām attiecīgas skrejlapas vietējo mājās vai arī ar labām sekmēm vācām viņu parakstus, lai atbalsta mūsu brīvības atgūšanu. Par lasītāju vēstuļu sagatavošanu un nosūtīšanu vietējam laikrakstam rūpējās N. Bisenieks. L. Ceriņš un A. Banders.

 

Sevišķi jāpiemin nelaiķis N.Bisenieks, kas visu savu dzīvi veltīja Latvijas valsts un tautas labā, veicis smagākos nodaļas darbus. Viņa sabiedriskais darbs Derbijā sākās pirms DVF nodaļas dibināšanas, kad no 1949. līdz 1954. gadam viņš bija Latviešu biedrības Lielbritanijā Derbijas nodaļas darbinieks. Vēlāk veicis arī DV CV un LNPL darbus. 

 

Pašreiz nodaļā ir 21 biedrs, resp., deviņas Vanadzes un 12 Vanagi. Mūža biedru skaits – astoņi. Lielākais biedru skaits sasniedzis 65, bet laika gājumā vairāki izceļoja un citi aizgājuši mūžībā. 

 

Sasniedzot brieduma gadus, lai pateicība visiem nodaļas valdes darbiniekiem, minētiem un neminētiem, Derbijas latviešu saimei par ilgo, sekmīgo un pašaizliedzīgo darbu un atbalstu. Esam sekojuši sirdsapziņas devīzei –

 

Mans gods ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods.