18.04.2013
1947. gada 26. oktobrī Vircburgā nodibinājās pati pirmā DV nodaļa visā organizācijas pastāvēšanas laikā. Šī diena uzskatāma arī par DV darbības iesākšanu Vācijā un citu nodaļu un zemes valdes izveidošanā.
Apmēram trīs gadus vēlāk bēgļu aprūpe pārgāja vācu saimniecībā, organizācija tika reģistrēta un tās statūtos ierakstīts, ka organizācijā uzņem abu dzimumu biedrus. 2012. gada decembŗa sanāksmē Vircburgā nodaļas priekšsēdis dažos teikumos pieminēja šo dienu, norādot uz dzīves apstākļu un vides pārmaiņām gadu desmitu gājumā. Apsveikuma izskaņas vārdos priekšsēdis pateicās jaunajiem darbiniekiem par padarīto un novēlēja sekmīgu roku nākotnes darbā un nedēļas nogales bērnu skoliņas veidošanā. Jau kopš pirmajiem gadiem vācu Deutschhaus draudze ar latviešu ev. lut. draudzi un DV nodaļu sadarbojas, atveŗot savas baznīcas un draudzes telpas latviešiem.
Dažas pārdomas par pagātnes notikumiem un nākotnes mērķiem un darbību. Lielākā daļa Otrā pasaules kaŗa Latvijas bēgļu ieradās Vācijā. Sagrautās pilsētas nemudināja uz palikšanu. Tāpēc tautieši izceļoja un izklīda plašajā pasaulē. Vācijā palika galvenokārt slimie, invalidi, vecāki cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem. Toreiz neviens nevarēja iedomāties, ka Vācija reiz kļūs par vienu no bagātākām valstīm pasaulē.
No Vācijas izbraucot, latvieši paņēma līdzi DV pašpalīdzības domu un mērķi kopīgai sadarbībai: Kas mums palīdzēs, ja ne mēs paši! Šis mērķis bija reāls tik ilgi, cik ilgi pastāvēja kopības izjūta un daudzi ar mazu devumu to atbalstīja. Pienākumi un tiesības veidoja organizācijas spējas dot un ņemt. DV palīdzēja tautiešiem iekārtoties jaunā dzīvesvietā ar naudas aizdevumiem kuŗi nu jau sen atmaksāti - un ar neatmaksājamu sēklas naudu.
Viens no ietekmīgākiem latviešu sabiedrības tautiešiem Vācijā bija pulkvedis V. Janums. Viņš savu roku pielika, piemēram, DV organizācijas izveidošanā Vācijā - DV Centrālās valdes dibināšanaā, vadīšanā un veidošanā, kā arī Latviešu ģimnazijas jautājumos. Visu laiku aktīvi darbojies arī latviešu centrālās organizācijās - LCP, LCK, LAKEC un BPLA, pulkvedis Janums saprata, ka ikvienai organizācijai ir savs darbalauks, jo viena tā dažādu iemeslu pēc nevar visu vajadzīgo un vēlamo paveikt.
Lielākais traucējums organizācijas attīstībā bija dažu biedru un darbinieku paustā nepamatotā doma, ka DV organizācija ir kaŗavīru organizācija. Pēc šīs loģikas katrs uzņēmums vai biedrība, ko reiz dibinājuši kaŗadienestā iesauktie, saucami par kaŗavīru uzņēmumiem vai organizācijām. Taču DV organizāciju dibināja latviešu jaunieši, kuŗi iepriekš bija vairāk vai mazāk brīvprātīgi iesaukti militārā dienestā. Par kaŗavīru vai militāru organizāciju ne vārds nav atrodams ne organizācijas statūtos, ne mērķos. Ar savu neapdomāto un nepamatoto runāšanu šie cilvēki tikai panāca, ka pirms gadiem organizācija uz īsu laiku iekļuva valsts satversmes aizsardzības dienesta radikālo labā spārna organizāciju sarakstā. DVV uzdevums nav meklēt sadarbību ar militārām organizācijām, ne izpatikt kādām polītiskām partijām. Tomēr katra organizācijas biedra pienākums ir aizstāvēt Latviju un latviešu tautu.
Organizācijas un tautiešus pēckaŗa gados vienoja sākumā cerība atgūt Latvijas brīvību un neatkarību. Šī cerība gadu desmitu gājumā daudziem kļuva par sapni. Kad šis kopīgais mērķis un sapnis necerēti piepildījās, organizāciju darbība sāka apsīkt, jo visas cerības tika liktas uz iespēju jo drīzāk atgriezties sakārtotā valstī - Latvijā. Šā gadsimta sākumā arī DVV rindās pamazām nostiprinājās doma, ka iecerētais tik drīz nepiepildīsies. DVV pamazām pievērsās iesāktā darba turpināšanai un Bērzaines īpašuma saimnieciskai nodrošināšanai. Ar viena mantojuma palīdzību Bērzaines īpašumā uzcēla četru dzīvokļu īres namu, kas nodrošināja katru mēnesi jūtamu kārtējo ienākumu paaugstināšanu.
Iecerētā kustība - uz Latviju pagriezās pretējā virzienā un turpinājās divus gadu desmitus. Pēc pieejamiem datiem varam spriest, ka apmēram 15% latviešu tautas meklē vai ir atraduši sev dzīvesvietu ārpus Latvijas, citās zemēs. Tātad DVV kā latviešu sabiedrības daļas uzdevums un pienākums ir arī turpmāk šo kustību atbalstīt, veidot un atrast pareizo ceļu sadarbībā ar savu senču dzimteni. Kopējā saite sadarbībai ir bijusi, ir un būs arī nākotnē latviešu valoda. Vēsturiskie notikumi uzliek DV Vācijā īpašu atbildību un pienākumus. Veicot šos pienākumus, DVV uzaicina savus biedrus un tautiešus pārrunās par kopīgu darbību un kopīgiem nākotnes mērķiem, un šīs pārrunas jau ir ievadītas.
Daugavas vanagi, sasauksimies!
Mārtiņš Bērziņš,
DVV Vircburgas nodaļas priekšsēdis un DV V zemes valdes loceklis
Atpakaļ
.jpg)
