“Briseles pastkartes” devušās pie lasītājiem
Sarmīte Rone (Zemgale)    04.02.2022

 

29. janvārī Vecauces pilī savus domubiedrus, radošās ieceres atbalstītājus un līdzīstenotājus bija aicinājis aucenieks, Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas preses padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS, lai kopīgi apzīmogotu savu grāmatu “Briseles pastkartes”. 

 

Jau no pirmajām sarīkojuma minūtēm kļuva skaidrs, ka viesi nonākuši mājīgā un sirsnīgā gaisotnē, ko cilvēkiem, kuŗi bijuši iesaistīti kopīgā radošā procesā, ar mājastēva gādību nodrošināja pastkaršu lasījumi Latvijas Radio un TV “balss” Aigara Rozenberga sniegumā un augsti profesionālu mūziķu, arī aucenieku – pianista Raimonda Petrauska un saksofonista Oskara Petrauska – filigrānā mūzicēšana. Kopā ar “Briseles pastkaršu” tapšanas procesā iesaistīto un Ģirta Salmgrieža atbalstītāju sacītajiem atzinīgajiem vārdiem un stāstījumu par grāmatas autora radošo izaugsmi pasākums izvērtās omulīgā pēcpusdienā.

 

Apgāda “Laika grāmata” vadītāja Ligita Kovtuna veltīja pateicības vārdus cilvēkiem, kuri vistiešāk saistīti ar grāmatas saturu: “Man ir ārkārtīgi žēl, ka ir beidzies viens skaists, radoši pacilājošs periods mūsu izdevniecības dzīvē. Pateicoties autoram, mēs piedzīvojām garīgas dzīves. Kad mēs saņēmām grāmatas priekšvārda autores Žanetas Vegneres tekstu, citādi ļoti kritiskā  kollēga, redaktore Gundega Saulīte teica: tādas kvalitātes teksti pie mums sen nebija redzēti... Paldies fotografam Edvardam Vārdaunim, kuŗa fotogrāfijas grāmatā ir vienkārši izcilas: tās dzīvo savu dzīvi.”

 

Savukārt Ģirtam Salmgriezim bija jāapsola, ka viņš apgādā “Laika grāmata” atgriezīsies ar savu nākamo grāmatu.“Manā izdevējas pieredzē nav bijis gadījuma, ka tik radoši, aktīvi, ieinteresēti un draudzīgi viens autors iesaistītos grāmatas tapšanā, tās izvešanā cilvēkos,” bilda Ligita Kovtuna.

 

Pastkaršu žanrs Ģirta Salmgrieža radošajā darbībā parādījies krietni sen – 2005. gada rudenī, kad kā vēstules no Eiropas tika publicētas “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”. Šiem radošajiem eksperimentiem tolaik piekrita avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte: “Ģirts nāca pie manis ar ideju, ka viņš kā Eiropas patriots varētu rakstīt par saviem ceļojumiem, piedzīvojumiem, apceļojot Eiropu. Protams, piekritu, jo tajā brīdī tas bija kaut kas gluži oriģināls. Lasot šīs vēstules, es kā redaktore atļāvos kaut ko arī rediģēt, bet par to, ko es redzu laikā, kad Ģirts sāka rakstīt Briseles pastkartes, jāatzīst, ka viņa tekstus raksturo izcila izziņas bagātība un ārkārtīgi skaista latviešu valoda. \ Ir liels prieks par šo izaugsmi.”

 

Grāmatas ievada autore, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska kabineta vadītāja vietniece Žaneta Vegnere: “Tas bija liels pārdzīvojums un piedzīvojums – sadarboties ar Ģirtu un viņa vadībā. Domāju, ka tā nav grāmata par Briseli, bet tā ir grāmata par mirkļa burvību, par spēju dzīvot šeit un tagad. Ja jūs spējat to izdarīt, jums paveras cita pasaule, mirkļa svētlaime. To arī sauc par tām daudzajām mazajām laimītēm, kā Ziedonis to dēvēja. Manuprāt, šī grāmata pierāda, ka šajā „PowerPoint”, prezentāciju un īsformāta laikmetā arvien nav nekā labāka par īstu stāstu. Es domāju, ka šī ir izcila stāstu grāmata.”

 

Fotografs Edvards Vārdaunis, kura uzdevums bija vizualizēt autora tekstus: “Izjutu milzīgu atbildību, strādājot pie šī darba, jo šķita, ka iejaucos personīgā telpā, par ko Ģirts raksta. Paldies par uzticēšanos man, par pacietību brīžos, kad negāja tik viegli!. Ceru, ka, lasot šos stāstus un raugoties bildēs, lasītājs sajutīs klātesamības momentu.”

 

Grāmatas māksliniece Daiga Brinkmane: “Paldies, Ģirt, par tik brīnišķīgu un radošu darbu! Paldies, ka ļāvi man tā izplosīties, un paldies izdevējai, kuŗa man ļauj pilnu vaļu. Tas ir liels retums. Teksti ir brīnišķīgi, un gribas uz Briseli aizbraukt, lai uz to TĀ paskatītos.”

 

Ilgāku laiku Ģirta Salmgrieža “pastkartes” rēgulāri, katru sestdienu tika publicētas vietnē Facebook, un lasītāji pie tām jau bija pieradināti, atzina grāmatas autora kolēģis Eiropas Parlamentā Arnolds Eizenšmits. “Kopš pandēmijas sākuma “sejas grāmatā” šīs pastkartes tapa, laiku pa laikam satikāmies ar Ģirtu, un bija brīnišķīgi redzēt, kā tas pamazām kļuva arvien nopietnāk. Un nu mums ir šī interesantā grāmata, kas, domāju, ir vērtīga gan tiem, kuri Briseli zina pavisam mazliet, gan tiem, kuŗi Briselē dzīvo pastāvīgi. Ģirts kuŗi Briseles izzinātājs un dara nopietnu darbu Eiropas Parlamentā Paldies arī par šo skaisto pasākumu, kas savedis kopā cilvēkus gan no Auces, gan Rīgas un dažādām Latvijas vietām, gan no Briseles.”

 

Viesu vidū bija arī grāmatas literārā redaktore Gundega Saulīte, konsultants architektūras jomā Mārtiņš Mūrnieks, žurnālists Kārlis Streips, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis u. c. Sarīkojumu pagodināja Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis: “Sadarbība ar Ģirtu Salmgriezi man sākās jau sen, kad es kā jauns polītiķis sniedzu interviju jaunam “Radio SWH” žurnālistam. Ciešāka sadarbība sākās 2005. gadā, kad Ģirts pievienojās Eiropas Tautas partijas grupai, lai strādātu ar komunikācijas jautājumiem. Sadarbība ir turpinājusies visus šos gadus, un Ģirts tiešām spēj šos sarežģītos, kompleksos, reizēm garlaicīgos Eiropas jautājumus nest plašākai sabiedrībai saprotamā, interesantā veidā, - citējot Streipa kungu, tā, lai būtu skaidrs, kas tantei Bauskā no tā... Ģirta talants un darbs ir arī atzīts, 2006. gadā piešķirot viņam Eiropas gada cilvēka Latvijā vārdu. Šī grāmata ir citāda, jo tā nestāsta par Briseli kā Eiropas galvaspilsētu, bet par Briseli kā pilsētu. Caur šo grāmatu mēs varam iepazīt autoru nevis kā eiropieti, bet kā cilvēku.”

 

“Briseles pastkaršu” pēcvārda autore ir Ģirta Salmgrieža latviešu valodas un literātūras skolotāja Auces vidusskolā Anna Fleišmane, kuŗa atminējās grāmatas autora radošās darbības pašus pirmsākumus skolā un viņa apņēmību labi apgūt latviešu valodu un žurnālistiku. “Skaista grāmata. Tā atradīs savus lasītājus. Ceļavārdiem Ģirtam neko jaunu nepateikšu, kā vien to, ko es jums skandināju katru gadu: lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir grūti, smagi, zvērīgi jāstrādā. Es tev novēlu strādāt melnu muti, tulznainām rokām un slapju muguru... Uz priekšu, Ģirt!”, bilda skolotāja.

 

Sarīkojuma izskaņā Ģirts Salmgriezis “Briseles pastkartes” pasniedza arī savai mammai, kura to ļoti, ar lielu nepacietību bija gaidījusi.