Atskatoties uz priekšvēlēšanu diskusijām Lielbritānijā
Sallija Benfelde    25.09.2018

 

 

Atsevišķu partiju polītiķi Lielbritanijā jau bija viesojušies jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Arī šogad pirms 13. Saeimas vēlēšanām interesenti jau bija tikušies ar dažu partiju pārstāvjiem, tomēr tik nopietnas un plašas Eiropas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritanijā, Daugavas Vanagu fonda ar portāla Anglo Baltic News (ABN) un laikraksta Brīvā Latvija informātīvo atbalstu rīkotās diskusijas Londonā un Straumēnos notika pirmo reizi. Pirmo reizi notika arī Latvijas televīzijas (LTV) tiešraide no priekšvēlēšanu diskusijas ārpus Latvijas – no  Straumēniem, un tās vadītāji bija Jānis Geste un LTV korespondente Briselē Ilze Nagla. Jāpiebilst, ka diskusija Londonā, kuŗa notika Rūdolfa Šteinera namā Beikerstrītā, pulcēja 130 interesentus, klāt bija arī Latvijas vēstniecības Lielbritanijā pārstāvji, bet tiešraidē Facebook sekoja 16 tūkstoši skatītāju. Diskusijā Londonā piedalījās desmit, bet Straumēnos – divpadsmit partiju pārstāvji. Arī skatītāju un klausītāju pulciņš Straumēnos” bija gana kupls. Vēl jāpiebilst, ka Londonā uzturēt kārtību diskusijas laikā bija solījušies pāris brīvprātīgo, bet Straumēnos par kārtību gādāja nolīgta britu apsardzes firma.

 

Londonā diskusijā piedalījās Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, partijas Progresīvie, No sirds Latvijai, Saskaņas, Attīstībai/Par!, Latvijas Reģionu apvienības, Jaunās Vienotības, KPV LV un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Straumēnos partiju loku vēl papildināja LSDSP/KDS/GKL un Latviešu Nacionālisti. 

 

 

Partijas jautā arī viena otrai

 

Londonā diskusijas vadītājas bija ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto un ABN un laikraksta Brīvā Latvija žurnāliste Sallija Benfelde. Diskusija notika trīs daļās. Pirmajā daļā tās vadītājas uzdeva katra divus jautājumus:

- Kāpēc diasporai jābalso par jūsu partiju? Nosauciet 3 iemeslus!

- Kādi ir jūsu partijas piedāvātie risinājumi, lai stiprinātu bērnu aizsardzību un ģimenisku, drošu vidi, kā arī mazinātu bērnu grimšanu nabadzībā?

- Solītās pārmaiņas ‒ gan pensiju, gan minimālās algas vai neapliekamā minimuma celšana vai nodokļu mazināšana vai atcelšana un dažām partijām arī valsts pārvaldes reorganizācija radīs papildu izdevumus. Kur atradīsiet naudu, jo nākamajā gadā Latvijas budžeta deficīts jāsamazina par 300 miljoniem?

- Kā jūsu partija piedāvā uzlabot darba ņēmēju sociālo aizsardzību? Vai atbalstāt darba algas diapazona atklātību darba sludinājumos? Kā plānojat mazināt naida noziegumu skaitu Latvijā un vairot iecietību skolās?  

 

Pirmajam jautājumam atbildei tika dotas divas minūtes, pārējiem trīs – minūte. Pēc tam partijas varēja komentēt konkurentu sacīto 30 sekunžu replikās.

 

Otrajā diskusijas daļā notika partiju duelis – katra partija uzdeva vienu jautājumu kādai no savām konkurentēm. Kuŗai partijai jautāt, tika izlozēts jau partiju pārstāvjiem ierodoties uz diskusiju – katrs pārstāvis izvilka savu „lozi” no kastītes. Arī šajā diskusijas daļā atbildes laiks bija viena minūte, pēc tam partijas 30 sekundes varēja komentēt dzirdēto.

 

Trešajā diskusijas daļā jautājumus uzdeva klātesošie vēlētāji un atbilžu laiks bija viena minūte. Kā bieži tas notiek, ejot diskusijas laikam, polītiķi sāka iekarst. Jāteic, ka partijas gan vairāk vai mazāk centās ievērot atbildei paredzēto laiku, vienīgais izņēmums bija partijas KPV LV priekšsēdis Artuss Kaimiņš, kurš paziņoja, ka diskusijas vadītājas mikrofonu nevar izslēgt, tādēļ viņš turpinās runāt, un tā arī darīja, atbildē  uz katru jautājumu pārsniedzot laiku vismaz pusotras reizes. Jāpiebilst, ka A.Kaimiņš katru atbildi sāka ar citu partiju un polītiķu kritiku un apsūdzēšanu, tādēļ atbildei uz konkrēto jautājumu laika vienmēr pietrūka.

 

 

Kā vēlētāji vērtē diskusijas un tajās dzirdēto?

 

Lilija Zobens-East, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritanijā (LNPL) valdes priekšsēde:

Diskusijas bija vērts rīkot. Mums ļoti trūkst informācijas par polītiskajām partijām, tagad, kad iepazīstas ar partiju pārstāvjiem aci pret aci, uzreiz var sajust, kas tie par cilvēkiem, vai viņi varēs strādāt manās interesēs. Protams, laiks ir ierobežots un sarunas gribētos ilgākas, bet tas nav iespējams. Bija ļoti interesanti vērot, kā partiju pārstāvji var un grib ievērot to laiku, kas viņiem dots atbildēm, vai viņi prot izteikties īsi un kodolīgi, vai viņi uz jautājumiem atbild tieši. Piemēram, Londonā, kad vaicājāt, kāpēc diasporai būtu jābalso par konkrēto partiju, un lūdzāt minēt trīs iemeslus, lai vēlētāji to darītu, tikai daži atbildēja, bet pārējie „izplūda”. Diskusijas manas domas par dažām partijām mainīja uz labo pusi, bet par dažām partijām tieši otrādi – ļoti negatīvi.

 

Vēlēšanās tas man noteikti palīdzēs izdarīt savu izvēli. Domāju, ka tādas diskusijas ir vajadzīgas arī nākotnē, bet, protams, rīkotājiem ir vajadzīgs atbalsts. Manuprāt, latvieši Lielbritanijā kādreiz jutās aizmirsti. Tas, ka diskusijās polītiskās partijas bija plaši pārstāvētas, ir solis pareizā virzienā, kas ļauj sajusties kā daļai no polītiskā procesa Latvijā, par spīti tam, ka nedzīvojam Latvijā. Vēl gribu teikt – es vēlētos redzēt, ka partijas sadarbojas, ka ir gatavas polītiskām debatēm, nevis šķeļas un šķeļas, veidojot aizvien jaunas un mazas partijas. Jā, Lielbritanijā arī ir vairākas partijas, tomēr lielākās un nopietnākās ir divas: konservatīvie un leiboristi. Jā, arī šajās partijās ir dažādi uzskati un strīdi, bet galvenais ir tas, ka partijas ir gatavas uzklausīt viena otru, dzird viena otru un ir gatavas aizstāvēt savus uzskatus, nevis tikai skaļi bļaut un apgalvot, ka citi ir nepareizi. Diskusijas ļoti labi parādīja reālo situāciju, kāda ir Latvijas partijās.

 

 

Aivars Sinka, Daugavas Vanagu fonda (DVF) Lielbritanijā priekšsēdis:

Tik liela un nopietna diskusija, tiešraide uz Latviju Straumēnos notiek pirmo reizi. Ja vaicājat, vai saņēmu atbildes uz tiem jautājumiem, kas tirda ne tikai mani, bet arī citus latviešus, domāju, ka daudz atbilžu nesaņēmu, bet, ja ir tik daudz partiju pārstāvju, tad tas laikam ir visai grūti. Priekš manis diskusiju vērtība bija redzēt šos cilvēkus aci pret aci, redzēt, kādas attiecības ir viņu vidū, kā viņi reaģē uz jautājumiem, es daudz ieguvu, tā man bija laba mācība. Atbildes uz jautājumiem, kā jau teicu, es ieguvu tikai daļēji, bet manu izvēli, par ko balsot, diskusija ietekmēja, savas domas esmu mainījis. Pēc vēlēšanām, kad būs zināmi deputāti, būs izveidotas Saeimas frakcijas, ļoti noderētu vēl kāda tikšanās, kuŗām partijām varētu atgādināt viņu solījumus un jautāt, kad un kā viņi tos pildīs. Labprāt redzētu tādu tikšanos jeb diskusiju „Straumēnos” vēlreiz. Protams, to varētu izdarīt, tas būtu fantastiski, tikai tam būtu vajadzīgs arī atbalsts.

 

 

Anna Kārkliņa, Lielbritanijā dzīvo jau gadus desmit:

Šī diskusija Londonā bija ļoti noderīga, uzzināju vairāk, nekā biju cerējusi. Kopumā polītiķi,  manuprāt,  atbildēja uz jautājumiem, man patika, kā diskusija tika vadīta. Bija gan arī dažas „uzkarsētas” debates atsevišķos jautājumos, daži deputātu kandidāti „izcēlās”, bet acīmredzot tāda ir Latvijas polītiskā vide. Pirms diskusijas vēl nezināju, par ko balsot, pat domāju, ka nav par ko vēlēt. Tagad saprotu, ka ir vairākas,  manuprāt,  labas partijas un laikam nu jau zinu, par ko balsošu. 

 

 

Dāvis Viļums, Lielbritanijā dzīvo sešus gadus:

Lielākā daļa politiķu, manuprāt, uz jautājumiem atbildēja. Protams, daži runāja mazliet „miglainos” tekstos un izvairījās no konkrētas atbildes. Tomēr kopumā, izņemot dažus polītiķus, sapratu, ko viņi grib pateikt. Piemēram, brīžiem nesapratu, ko tad īsti domā Inguna Sudraba un Artuss Kaimiņš, jo viņi īsti neatbildēja uz jautājumiem, bet runāja par citām lietām. Diskusijā redzētais un dzirdētais mainīja manas domas – par vienu partiju manas domas uzlabojās. Tiesa gan, jau ilgu laiku esmu vienas partijas atbalstītājs, tajā ir cilvēki, kuŗus pazīstu un kuŗiem uzticos, tādēļ zinu, par ko balsošu. Diskusijas ir vajadzīgas,  un, ja cilvēki atbrauc pie mums, ir sajūta, ka viņi sarunājas ar mums. Man būtu gribējies, lai zāle Londonā ir pavisam pilna, bet acīmredzot interese par polītiku nav tik liela. 

 

 

Monta, Lielbritanijā dzīvo sešus gadus:

Polītiķi bija sagatavojuši savus tekstus, kuŗus droši vien runā arī Latvijā, bet varēja just, ka viņi bieži vien „aizslīd” no jautājuma un neatbild. Vispārējais iespaids par populārākajām partijām jau bija izveidojies pirms diskusijas, bet bija partijas, par kuŗām neko nezināju. Diskusijas laikā dzirdēju, ko viņi domā, vai tas sakrīt ar maniem uzskatiem vai nesakrīt. Man tas bija noderīgi, prieks, ka atnācu. Pirms tikšanās ar polītiķiem biju domājusi par vienu partiju, tagad ir vēl viena, par kuŗu varētu balsot. Būs vēl jāpalasa programmas un jāizlemj. Tādas diskusijas ir ļoti vajadzīgas. Nezinu, kādēļ, bet šoreiz Saeimas vēlēšanas liekas svarīgākas nekā iepriekšējā reizē, kad paklausījos, par ko balso citi, un nodomāju, ka arī tā balsošu. Tagad gribu zināt un saprast pati.

 

 

Ojārs, Lielbritanijā dzīvo piecus gadus:

Jebkuŗa diskusija sniedz jaunu informāciju, es uzzināju daudz jauna. Tas bija noderīgi. Man ir favorīti, par kuŗiem gribētu balsot, bet vēl neesmu izvēlējies. Varu teikt, ka polītiķu runātais vismaz šobrīd nav mainījis manas domas par partijām, bet, protams, es vēl pārdomāšu visu, ko uzzināju. Tādas tikšanās ar polītiķiem vajadzētu biežāk, es labprāt tajās piedalītos un viņus uzklausītu. Cilvēciskais kontakts, klātbūtne parāda daudz vairāk, nekā tikai lasot kādus materiālus presē vai skatoties video internetā.