70 dziesmoti gadi
Aira Miķelsone    20.10.2015

 

“Rīga dimd, Rīga dimd, kas to Rīgu dimdināja?” – ar šo spēka un prieka pilno un skanīgo tautasdziesmu latviešu koŗa 70 gadu pastāvēšanas jubilejas koncertu 10. oktobŗa vakarā Stokholmā ieskandināja Stokholmas Latviešu koris. Koris, kuŗu savulaik pēc ierašanās bēgļu gaitās Zviedrijā Otrā pasaules kaŗa beigās dibināja latviešu koŗmūzikas lielmeistars Teodors Reiters, kopš dibināšanas darbojies nepārtraukti jau 70 gadus. Nozīmīgajai jubilejai veltītais koncerts un saviesīgais sarīkojums Alvīkas kultūras namā Stokholmā nedēļas nogalē pulcēja teju 150 dalībniekus, tuvus un tālus sveicējus. Par jautru un omulīgu noskaņu jubilejas reizē rūpējās koŗa jubilejas rīcības komiteja un mūziķi no Latvijas – grupa “Pilnmēness”. Pateicoties Latvijas vēstniecības Zviedrijā gādībai, jubilejas rīkošanai tika saņemts arī financiāls atbalsts no Latvijas.

 

Stokholmas koŗa jubilejas koncertā Teodora Reitera koŗa tradiciju mantinieki – Stokholmas Latviešu koris - atskatījās uz koŗa pastāvēšanas 70 gadu ilgo vēsturi Zviedrijā, aicinot klausītājus dziesmotā ceļojumā no koŗa dibināšanas laika T. Reitera vadībā, ar tai sekojošu mutuļojošu koncertdzīvi trimdas gados, līdz pat koŗa dalībai Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos Rīgā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un koŗa dalībai dziesmotajos diasporas sarīkojumos Kanadā un Vācijā pērn, kā arī Eiropas latviešu kultūras svētkos Briselē šovasar. Kā viens no koŗa nesenākā laika mūzikāli augstvērtīgākajiem sniegumiem koncertā tika pieminēts Andreja Eglīša simtgadei un Lūcijas Garūtas simtdesmitgadei veltītais kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Gustaf Vasa baznīcā, Stokholmā 2012. gada rudenī.

 

Jubilejas koncertā Alvīkā, koŗa ilggadējās mākslinieciskās vadītājas un diriģentes Gaidas Rulles vadībā uz skatuves kāpa 56 dziedātāji – sievas, saposušās dažnedažādu Latvijas novadu greznajos tautastērpos, un vīri svinīgos, melnos uzvalkos, greznojušies tumši sārtām kaklasaitēm. Koncerta programmā izskanēja tādas koŗa un klausītāju iemīļotas tautasdziesmas kā “Rīga dimd”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Mazs bij’ tēva novadiņis”, “Kurš putniņis dzied tik koši”, arī skaistā latgaliešu tautasdziesma “Aiz azara augsti kolni”. Trimdas gadu skaudro noskaņu un ticības spēku atspoguļoja Emīla Melngaiļa “Svešai zemē” un Imanta Kalniņa “Lūgšana”. Neizpalika arī Dziesmu svētku repertuāra klasika “Gaismas pils”, “Manai dzimtenei”, “Saule, Pērkons, Daugava” un mūsdienīgā tautasdziesmas apdare “Saule brida rudzu lauku” un “Ik rudeni valodiņa”. Koncertu vainagoja koŗa un klausītāju kopīgi dziedāta tautas dvēseles dziesma “Pūt vējiņi!”. Koncertā Monikas Oslundas (Monica Åslund) dziesmu "Kom" diriģēja un arī vairāku skaņdarbu skanīgu klavieŗpavadījumu atskaņoja koŗa dalībniece un mūzikas pedagoģe ikdienā - Sandra Leja Bojsten.

 

Sumināt Stokholmas kori jubilejā bija ieradies arī prāvs sveicēju pulks. Svētku koncertu ar uzstāšanos kuplināja Stokholmas koŗa vokālais ansamblis Kristera Vikmarka (Christer Wikmark) vadībā, kas atskaņoja četras garīgās dziesmas. Uzrunas un sirsnīgus vārdus teica gan trimdas latviešu organizāciju pārstāvji, gan individuāli apsveicēji. Tostarp, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis ar ģimeni, Stokholmas tautas deju kopas “Zibenītis” pārstāvji Iveta Gaile un Uģis Lācis, kas koŗa karogam dāvināja Latvijā darinātu, austu jostu ar Stokholmas Latviešu koŗa simboliku. Uzrunu teica arī Andreja Eglīša nacionālā fonda pārstāves Māra Strautmane un Ieva Graufelde,  kuŗa sveica koŗi arī Zviedrijas Latviešu ev. lut. draudzes vārdā. Siltus vārdus Stokholmas koŗim veltīja arī Latviešu pensionāru apvienības pārstāve Diāna Krūmiņš Engstedt, Latviešu Akadēmiskās organizācijas pārstāvis Jānis Alsiņš no Upsalas, Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Austra Krēsliņa, kā arī visgarāko ceļu mērojušās sveicējas no Latvijas - Laima Leite un Andra Karlēna (Andra Carlèn), kuŗas kori un klātesošos sveica ar brīnišķīgu dzeju, tautasdziesmām un siltiem vārdiem no koŗa draugiem Bauskā un Iecavā, kā arī pasniedza piemiņas veltes no Bauskas un Iecavas pašvaldībām – novada tūrismam un sadarbības iespējām veltītas grāmatas. Sirsnīgu apsveikumu jubilejā koris saņēma arī no Ilzes Šakares un draudzīgās Gēteborgas latviešu koŗa saimes.

 

Koncerta izskaņā koris ar ziediem īpaši pateicās gan savai diriģentei Gaidai Rullei, koŗa valdei, koŗa prezidentei Ingrīdai Leimanei un vokālā ansambļa vadītājam Kristeram Vikmark. Tika suminātas arī koŗa ilggadējās dziedātājas - soprāni Viktorija Apenīte, Izabella Cielēna, Zigrīda Siliņa un Vija Valtere, īpaši uzsverot visu četru dziedātāju ieguldījumu koŗa tradicijas uzturēšanā Stokholmas koŗī un pieminot unikālo faktu, ka Viktorija Apenīte sākusi koŗa gaitas vēl Teodora Reitera laikā, spilgti atceras mēģinājumus un koncertus Reitera vadībā un turpina dziedāt korī līdz pat šai dienai. 

 

Pēc koncerta jubilejas viesi un dalībnieki varēja nobaudīt Rīgas šampanieti un pīrāgus, kā arī Andreja Leimaņa un palīgu sarūpēto gardo mielastu. Vakara turpinājumā sarīkojuma  vadītāja – koŗa dalībniece, skaņais soprāns un sarīkojuma  dvēsele Daiga Kivleniece vadīja sirsnīgu sadziedāšanos, savukārt koŗa dziedātājas un dejotājas ar draugiem no TDK “Zibenītis” iepriecināja klātesošos ar dejas priekšnesumu “Puķīte pa dambi”, neizpalika arī loterija ar koŗa dziedātāju pašu sarūpētām balvām un jautri danči kopā ar mūziķiem – grupu “Pilnmēness” no Latvijas. 

 

Īpaši koŗa jubilejas reizei gaismā tika celtas arī senas un jaunas privāto archīvu fotografijas, kuŗās iemūžināta koŗa vēsture, uzstāšanās un mēģinājumi, kā arī daudzi likteņi, dzīves un mīlas stāsti. Vēsturiskās fotografijas, pateicoties Intas Meieres un Raita Freimaņa mākslinieciskajām prasmēm, tika iemūžinātas digitālā video stāstā ar Reitera koŗa ierakstu mūzikālu pavadījumu, kas jubilejas vakarā bija skatāma uz lielā ekrāna, bet turpmāk glabāsies un interesentiem būs pieejama interneta videoarchīvā Youtube, https://www.youtube.com/watch?v=sdC52veE0W4 .

 

Stokholmas latviešu koŗa jubileja ir izskanējusi, bet koris un diriģente Gaida Rulle jau kaļ jaunus plānus koncertiem plašākam klausītāju lokam un gatavojas 2018. gada Dziesmu svētkiem Rīgā. Koris un tā valde sirsnīgi pateicas visiem koŗa 70 gadu jubilejas dalībniekiem un rīkotājiem, koŗa bijušajiem un esošajiem dziedātājiem, brīvprātīgajiem palīgiem, atbalstītājiem un sveicējiem, kā arī Latvijas vēstniecības darbiniekiem Stokholmā un personīgi Latvijas vēstniekam Gintam Jegermanim, par atbalstu koŗa jubilejas tapšanā. 

 

Koŗa draugiem un klausītājiem sakām uz tikšanos sarīkojumos ar Stokholmas Latviešu koŗa piedalīšanos!