Terēze Bogdanova 26.07.2016
Lielbritanijas vizītes laikā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis līdzās oficiālām pieņemšanām pie karalienes un valsts amatpersonām par vienlīdz svarīgu uzvedumu bija izvirzījis arī tuvāku iepazīšanos ar šejienes diasporas sabiedrību. Prezidents viesojās mūsu namā 72 Queensborough Terrace, gandrīz pusotru stundu garajā tikšanās laikā ar latviešu kopienas pārstāvjiem, uzklausīja viņu komentārus un sniedza atbildes uz jautājumiem.
Prezidents nepilnu stundu veltīja nama apskatei, izstaigājot bāru, bibliotēku, zāli un iepazīstoties ar DVF valdes pārstāvjiem, Londonas nodaļas biedriem, nama darbiniekiem un aktīvistiem, uzklausot, kā nams vēsturiski ir kalpojis un kalpo Londonas latviešu sabiedrībai.
Pēc šī apmeklējuma Raimonds Vējonis ar kundzi devās uz tikšanos ar latviešu kopienas pārstāvjiem, kur varēja piedalīties ikviens interesents. Sanākušo bija nepilni divi simti, dažādu paaudžu ļaudis.
Klātesošos vispirms uzrunāja vēstnieks Andris Teikmanis, uzsverot, ka prezidents pats personīgi bija izvirzījis šo vizītes prioritāti – tikšanos ar tautiešiem.
Savā uzrunā prezidents pauda prieku par tikšanos un to, ka Lielbritanijas latviešu diasporas sabiedrība aktīvi strādā savas latviskās identitātes un mantojuma kopšanā un uzturēšanā un ka tās dažādās paaudzes sadzīvo ļoti draudzīgi. Runas noslēgumā viņš dāvināja lielu grāmatu, kuŗā ierakstīt visus Lielbritanijā plānotos Latvijas simtgadei veltītos pasākumus, un citēja fragmentu no Jāņa Jaunsudrabiņa “Piemini Latviju”, kas saviļņoja sanākušos un arī viņu pašu, jo citāta noslēgumā spēcīgo emociju dēļ prezidentam aizlūza balss. Grāmatu glabāšanā saņēma Latviešu nacionālā padomes Lielbritanijā padomes priekšsēde Lilija Zobena. Savukārt LNPL un Daugavas Vanagu fonds prezidentam dāvāja grāmata “Latvieši Lielbritanijā” un pauda cerību, ka uz valsts simtgades svētkiem iznāks grāmatas nākamie trīs sējumi.
Klātesošie bija aicināti prezidentam uzdot jautājumus. Tēmu loks bija plašs. Tika jautāts gan par Brexit un to, kā tas atsauksies uz Lielbritanijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, par to kā Latvijas uzņēmējiem iegūt plašāku atpazīstamību pasaules tirgos, par reemigrācijas polītiku, kā arī par kultūras nozīmi diasporā un reemigrācijas polītikā, Latvijā pastāvošajiem ierobežojumiem cilvēkiem, kuŗi ir saistīti attiecībās ar sava dzimuma pārstāvjiem. Prezidents norādīja, ka situācijā, kad tiks veiktas Lielbritanijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības, Latvija stingri raudzīsies attiecībās uz savu tautiešu tiesībām dzīvot un strādāt šajā valstī.
Runājot par uzņēmējiem, Vējonis norādīja, ka daudzi Latvijas uzņēmumi, piemēram, Latvijas Finieris un Laima jau ir sasnieguši pasaules līmeni produkcijas kvalitātes ziņā un piebilda, ka tautsaimniecības attītībai ir jābūt pamatnosacījumam, lai radītu vidi, kuŗā aicinātu atgriezties ārvalstīs dzīvojošos tautiešus. Jautāts par kultūras nozīmi reemigrācijas polītikā, prezidents nevarēja nepiekrist jautātājas paustajiem piemēriem, kad līdz ar piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos tautieši ir guvuši iedvesmu atgriezties dzimetnē. Prezidents uzklausīja arī laba vēlējumus un klātesošo pateicību par šādas tikšanās noorganizēšanu. Viņš savukārt personīgi pateicās vēstniekam Andrim Teikmanim, kuŗam šis bija pēdējais sabiedriskais pasākums Lielbritanijā pirms došanās pildīt vēstnieka pienākumus ASV. Oficiālās daļas izskaņā uz skatuves kāpa septiņgadīgais Rendijs, lai pasniegtu prezidentam paša gatavoto apsveikuma kartīti un pateiktu kaut ko svarīgu... To prezidents atkārtoja arī klātesošajiem, norādot, ka mēs visi varam mācīties no šiem vārdiem: Es mīlu Latviju.
Pēcāk visi bija aicināti uz neformālo daļu, un ikviens varēja izmantot iespēju nofotografēties ar prezidentu un viņa kundzi Ivetu.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
