12. Saeimas vēlēšanas ārzemēs: Latvijas polītiskās dzīves imitācija vai reāla līdzdalība?
Vaira Paegle    23.09.2014

 

Tuvojoties 12. Saemas vēlēšanām 4. oktobrī, arvien biežāk dzird uzsaukumu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem aktīvi piedalīties vēlēšanās, nododot savu balsi par Rīgas sarakstiem un tā apliecinot savu piederību Latvijai un izpildot savus pilsoņa pienākumus. Tāpēc ir svarīgi konstatēt reālo situāciju Rīgas vēlēšanu apgabalā un ārzemēs dzīvojošo latviešu ietekmi tajā.

 

No Rīgas ievēlēto deputātu skaits LR Saeimā ir lielākais Latvijā – repektīvi 30 deputātu. Iepriekšējās – 11. Saeimas vēlēšanās 282 337 vēlētaji nodeva savas balsis Rīgā, no tām 14 095- mazāk nekā 5% - bija no ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem. Vēlēšanās tika iesniegti 14 saraksti, no kuŗiem tikai piecas partijas pārsniedza 5% barjēru. Pārējo, Saeimā neiekļuvušo partiju balsis tika proporcionāli sadalītas starp uzvarējošo partiju nodotām balsīm, SC iegūstot procentuāli lielāko skaitu, un 13 deputātu mandātus Rīgā.

 

Šie dati liecina, ka balsis, kas tiek nodotas par partijām, kuŗas nepārsniedz 5% barjēru, ir zemē nomestas balsis. Nepatīkamā ziņa ir arī tā, ka ārzemjus latviešu balsīm nav būtiskas ietekmes uz vēlēšanu rezultātiem.

 

Šķiet, arī tāpēc bijušajiem trimdiniekiem ir ļoti kritiska attieksme pret vēlēšanu sistēmu Latvijā, kas ir sastopama divdesmit vienā no 28 Eiropas Savienības valstīm un tiek pasaulē atzīta par vairāk atbilstošu demokratiskas pārstāvniecības principiem. Ši sistēma piedāvā plašāku polītisko reprezentāciju un sāk iegūt piekritējus ASV un Apvienotajā Karalistē, kur pašvaldības lēnam pārņem šo praksi. Taču jāsaprot, ka proporcionalā vēlēšanu  sistēmā viena bals neizšķiŗ vēlēšanu rezultātus.

 

Jautājums par vēlētaju polītisko atbildību ir aktuāls Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem, kuŗiem joprojām ir tieksme balsot par spožām personībām un populistiskiem solījumiem, nevis par padarītajiem darbiem. Uz 12. Saeimas vēlēšanām, partijas ir iesniegušas 13 sarakstus, no kuŗiem, četrām, iespējams, piecām partijām ir izredzes nonākt Saeimā. Pieaugot partiju reklāmas intensitātei, sāk parādīties vēlētāju āža kāja ar vienmēr tik neizprotamo reitinga kāpumu Aivaram Lenbergam un Nilam Ušakovam kā populārākajiem no ministra prezidenta amata kandidātiem. Lai arī noslēpusi odiozu līgumu ar Putina partiju, Saskaņa nekaunīgi min uz Vienotības papēžiem populāritātes ziņā, un izskatās, ka Ingunas Sudrabas partija No sirds Latvijai ar prasmīgu reklamu, kas tiek financēta no nezināmiem avotiem un ir saistīta ar Latvijai naidīgām personām, varētu izrauties virs 5% barjēras. Vēsture liecina, ka brīnumus var sagādāt arī tie 30% vēlētāju, kuŗi savu izvēli vēl nav izdarījuši.

 

Visi šie fakti satrauc, jo draudi Latvijas valsts un tautas drošībai pieaug proporcionāli Putina varaskārei un Rietumu valstu mazdūšībai.  Latvijas ļaudīm nekas nav tik svarīgs kā atņemt uzvaru Saskņai, un nodrošināt tādu valdību, kas cīnīsies par latviskas Valsts brīvības nodrosināšanu un tautas izaugsmi.

 

Vēlēšanas Rīgā nepārprotami, izšķirs Latvijā dzīvojošie pilsoņi, kuŗi, cerams, nedosies uz mežu sēņot, bet no latviskajiem novadiem – uz Rīgu, lai nodotu savas balsis par pašreizējās koalicijas partijām – Vienotību, Nacionālo apvienību un Zaļo un Zemnieku savienību.

 

Nebalsot par sīkpartijām ir pašsaprotami. Tomēr Valsts prezidentam, Latvijas inteliģences pārstāvjiem un arī sabiedrībai uzticamām personām vajadzētu aicināt tās nacionāli noskaņotās partijas, kuŗām nav cerību iekļūt Saeimā, pirms vēlēšanām mudināt savus albalstītājus balsot par kādu no koalicijas partijām. Pārvarot savas antipatijas, ambīcijas un iegribas, šīs partijas ar savu rīcību, paceltu Latvijas polītiskās kultūras latiņu augstāk.

 

Tīmeklī ir iespejams izlasīt apjomīgus pētījumus par valstu  tendenci piesķirt dubultpilsonību un vēlēšanu tiesības ārzemēs dzīvojosiem pilsoņiem. 

 

Taču domas dalās – ko darīt ar tiem pielsoņiem, kuŗi ir uz palikšanu ārzemēs un nedomā atgriezties mājās, jo varas leģitimitāte balstās uz pilsoņu spēju uzņemties atbildību par ievēlētiem tautas pārstāvjiem. Katrā ziņā šī ir tema, par kuŗu Latvijā un tās diasporā ir nepieciešamas plašākas debates un pētījumi.

 

Manuprāt, izmantot vai neizmantot vēlēšanu tiesības ārzemēs ir morāla rakstura nostādne, kas liek katram no mums uzdot sev vairākus jautājumus. Vai mēs adekvāti izprotam polītiskos procesus Latvijā, lai racionāli un pamatoti izdarītu savu izvēli 12. Saeimas vēlēšanās? Vai tikai mēs nebalsojam aiz emocionālas inerces?

 

Neizjūtot pirmsvēlēšanu gaistoni, ko raksturo reklāmas, debates un tikšanās ar deputāta amata kandidātiem, kādas ir mūsu iespējās dienu dienā, darba gaitā vai draugu lokā apspriest kampaņu līkločus? Un kā uzņemsimies atbildību par ievēlēto deputātu un valdības darbu? Viens ir uzturēties ārzemēs vēlēšanu dienā darba komandējuma, mācību vai tūrisma nolūkos, bet kaut kas pavisam cits ir būt svešas valsts pastāvīgam iedzīvotājam, kuŗa saskarsme ar Latvijas polītiskajiem procesiem notiek vienreiz četros gados.

 

Ir vērts padomāt, vai tagad, kad kaŗš ir atgriezies Eiropā un Latvija stāv daudzu draudu un izaicinājumu priekša, ārzemēs dzivojošo latviešu intensīva polītiskā aktīvitāte mītenes zemju sabiedrībā nenesīs lielākus augļus Latvijas interesēm nekā Latvijas polītiskās dzīves imitācija 12. Saeimas vēlēšanās. Būsim atbildīgi vēlētāji.