“…centīsimies veidot šo pasauli labāku nekā mēs to saņēmām”
Latvijas skautu priekšnieku Jāni Iklāvu uzklausīja Inese Raubišķe    07.04.2015

 

Šogad paliek 25 gadi kopš, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām, tika nodibināta Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO). Tā faktiski atsāka 1917. gadā uzsākto skautisma darbību Latvijā, kas vēsturiski sākotnēji bija skautu pulciņu aktīva rosīšanās vairākās lielākajās pilsētās; 1921. gada 6. aprīlī tika reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija, tā paša gada maijā notika LSCO biedru sapulce, kuŗā tika ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kuŗš vēlāk kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustībai Latvijā strauji attīstoties, 1938. gadā notika skautisma 20 gadu jubilejas parāde ar 2400 skautiem. Pēc 1938. gada datiem, Latvijā darbojušās 205 skautu vienības, organizācijā kopumā bijuši 8114 dalībnieki.

 

1940. gadā, Padomju Savienībai okupējot Latviju, skautu organizāciju likvidēja, apcietināja un nošāva skautu prezidentu ģenerāli K. Gopperu un vadītāju T. Baltpurviņu. Daudzus skautus apcietināja, nogalināja vai izsūtīja.       

Sākoties Atmodai, Latvijā atdzima arī skautisma idejas, izveidojās Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdzēja latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus, savās mītnes zemēs.

 

Jānis Iklāvs LSGCO priekšnieks ir kopš pērnā gada marta.

Kā pats uzsāki skauta gaitas?

 

Es mācījos Rīgas J. Zālīša pamatskolā, un mums bija darbmācības skolotājs, kuŗš savulaik bijis skautu vadītājs. Kad beidzu 4. klasi, viņš uzaicināja mani un citus puišus aizbraukt un apskatīties, kāda ir skautu nometne. Tā bija mana pirmā pieredze par skautu kustību - 1999. gada vasarā Stirnragā, Lielupē, uz salas. Un tad arī sapratu – jā, tas ir manējais! Man vienmēr paticis atrasties pie dabas, patikuši cilvēki un, galvenais, tā brīvības sajūta, ka neviens tev nenorāda, kas jādara. Vari pats darboties un mācīties darot. Patika viss, kas notika uz ūdens - iespēja braukt gan ar parastām laivām, gan ar mazām jachtiņām; tāpat arī dažādu darbarīku apgūšana – kā pareizi turēt cirvi rokās, kā rīkoties ar nazi, iekurt ugunskuru jebkuros laika apstākļos… Turpināju savas mazskautu gaitas Rīgas 155. skautu vienībā. Vēlāk jau kļuvu par skautu, un tālāk par roveri.

 

Esi gandarīts par veikto ceļu – no mazskauta līdz pat visas organizācijas priekšnieka amatam?

 

Varbūt klusībā  esmu vēlējies un tiecies uz to, bet man nekad nav bijusi svarīga šī pakāpe, jo vienmēr darīju to, kas man patīk. Dodams mazskautu un skautu solījumu, biju satraucies, bet dodot roveru solījumu, biju lepns, ka mani uzaicina pievienoties šai brālībai. Gāju droši un pārliecinoši, jo zināju, ka esmu izvēlējies pareizo ceļu dzīvē, tas ir mans aicinājums. Un, ja esi skautu vadītājs, tev jābūt arī altruistam – mēs esam brīvprātīga organizācija un par darbu nesaņemam atalgojumu (mūsu financējums ir biedrunaudas vai personiskais financējums), pēdējos gados cenšamies piedalīties arī dažādos projektu konkursos, lai būtu iespēja rīkot nometnes, pārgājienus, piedzīvojumu spēles. Taču šie ienākumi mūsu organizācijai ir nerēgulāri, un šos konkursu un projektu ienākumus spējam prognozēt tikai aptuveni.

 

Tad rodas jautājums, kā pelni maizi?

 

Man ir pirmsskolas izglītības pedagoga izglītība un otra augstākā ir paidagoģiskā izglītība. 

 

Ogresgala bērnudārzā “Ābelīte” esmu vadītāja vietnieks izglītības jomā, strādāju arī Attīstības innovāciju mācību centrā - mācu Lego robotiku, tādējādi cenšos pilnveidot bērnu sadarbības prasmes. Vasarās kopā ar āra dzīves apmācību centru “Pelēkais vilks” radām un vadām bērnu un jauniešu vasaras nometnes. 

 

Tavs skatījums uz šodienas skautismu Latvijā?

 

Visādus laikus organizācija ir piedzīvojusi, mūs ir skārusi arī demografiskā krize. Latvijā  esam tūkstotis biedru, šogad biedru skaits iet uz augšu – skaitliskā bilance pieaug – ir piesaistīti jauni biedri un vadītāji, atvērtas jaunas vienības. Sadarbojamies arī ar skautiem un gaidām visā pasaulē, vasarā vairāki organizācijas biedri dosies vizītē uz Japānu, jūlijā  uz Baltijas skautu džamboreju Igaunijā, piedzīvojumu netrūkst, ir  interesanti. Pagājušā gadā 30 skautu delegācija ciemojās  Amerikas Savienotajās Valstīs Ņūdžersijas pavalstī, kur notika trimdas latviešu skautu un gaidu lielā nometne “Mantojums”. Liels paldies Amerikas latviešiem, kuŗi palīdzēja iejusties un arī  financiāli atbalstīja! Īpašu paldies vēlos teikt gaidu un skautu vadītājiem Maijai un Jānim Šķiņķiem, kuŗi ieguldīja ne mazums pūļu, lai šis brauciens notiktu. No savas puses arī centāmies, lai pēc iespējas lielākam skaitam skautu šis pasākums būtu pieejams. Protams, tas prasīja daudz pūļu, bet mums izdevās. 

 

Mūsu tautiešiem svešumā ir raksturīgs  tas, kā, manuprāt, mums Latvijā ļoti pietrūkst. Viņiem dzimtenes mīlestība ir svētāka par visu. Patriotiskās jūtas viņiem ir krietni augstākā līmenī nekā mums, šeit dzimtenē. Ieejot trimdas latviešu mājās, noteikti ieraudzīsim dziesmu svētku plakātus, latviešu grāmatas, latviešu mūzikas plates u. c. Un latviskumu un dzimtenes mīlestību viņi māca arī saviem bērniem, mazbērniem. 

 

Nometnē bija trimdas latvieši no ASV, Kanadas un Austrālijas, viņi reizi četros gados sabrauc kopā un nometņo. Mums lielā nometne būs 2017. gadā, kad latviešu skautismam paliek simt gadi, un es aicinu  latviešu skautus un gaidas no visas pasaules atbraukt,  lai mēs visi kopā  sarīkotu grandiozu, neaizmirstamu nometni. Šī būs laba iespēja parādīt, kāds milzīgs un vienots spēks mēs esam!

 

 

Nometne kopā skautiem un gaidām no Lielbritanijas 

 

Kāda ir šodienas skautu kustības filozofija?

 

Mūsu skautu pirmais un vienīgais prezidents  ģenerālis Kārlis Goppers ir teicis, ka skauts ir nevis kaŗa izlūks, bet miera izlūks. 10. skautu likums vēsta, ka skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos un, ja mēs visi tā domātu un rīkotos, tad pasaule badu un kaŗus nepazītu. Šodienas skautu globālais moto ir - centīsimies veidot šo pasauli labāku nekā mēs to saņēmām. Skautisms ir dzīvesveids. Izklaide tā ir tikai kādu brīdi - mazskautiem un guntiņām. Tas ir nopietns un bezgala atbildīgs darbs, ko veic mūsu vadītāji. Vēlamies  jaunajiem cilvēkiem  palīdzēt iegūt praktisku pieredzi un zināšanas, lai kļūtu par  aktīviem savas valsts pilsoņiem, radošiem, brīviem, veseliem, tādiem, uz kuŗiem var paļauties.

 

Kas finansē Latvijas skautu un gaidu kustību?

 

Mēs ceram, ka jo drīzi valsts beidzot atbalstīs arī mūsu organizāciju. 

 

Galvenais  mūsu finanču avots, kā jau iepriekš minēju, ir piedalīšanās dažādos pašvaldību projektos. Piemēram, pašvaldība izsludina projektu konkursu, lai nodarbinātu bērnus. Mēs savukārt piedāvājam bērniem nometnes. Šopavasar Rīgas 1. Skautu vienība organizē nometni Līgatnē. Katrai nometnei ir savs nosaukums un leģenda. Piemēram, pēdējā lielā nometne notika Cesvainē, iepazinām apkārtni,vakaru tradicionāli kopā pavadījām pie ugunskura. Trīs dienu gaŗumā risinājās tāda kā teātŗa izrāde par citplanētiešu tēmu, taču katrs izvēlējās sev kādu tuvu nodarbi, kas saistīta ar botāniku, ķīmiju, fiziku, sportu, mūziku… Neatņemams elements nometnēs ir Svētbrīdis, kad pievēršam uzmanību tikumiskām vērtībām. Tas parasti visiem asociējas ar baznīcu, bet tas var būt arī emocionāls pamācošs stāsts, kuŗu, izstāstot, liec domāt par to, kas dzīvē ir vērtīgākais.

 

Vadītāji pašaizliedzīgi velta savu darbu gan bērniem, gan bērnu vecākiem (kuŗiem dažreiz tas pat ir vairāk nepieciešams!). 

 

Rīkojam  arī seminārus. Piemēram, tuvākajā laikā pie mums viesosies pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un stāstīs par civīlo aizsardzību, par to, kā rīkoties krizes situācijā, - par glābšanas darbiem. Klausīsimies lekciju par personīgo pieredzi cilvēku meklēšanā, ko nolasīs Gusts un Āris - cilvēki, kuŗi izveidoja un koordinēja meklēšanas darbus šā gada sākumā pazudušā kaitbordista meklēšanā pie Rojas. 

 

Vai jūtaties nenovērtēti no valsts  puses?

 

Skautisms ir sevi pierādījis kā izdzīvotāju un ilgdzīvotāju. Administrācijas mainās, un domājams kādai mainīsies arī attieksme, jo izpratīs skautisma kustības nozīmību; kustības, kuŗas pamatā ir plānots un organizēts darbs ar mērķi - individa pilsoniskās apziņas veidošana, sociālā integrācija un orientācija uz demokratiskas sabiedrības vērtībām. Process, kas balstās uz „mācīties darot” (learning by doing).