17.05.2013
2013. gada 9. maijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls tika atklāta vērienīga izstāde Latviešu māksla trimdā.
Septiņdesmit gadus ārpus Latvijas tapusi paralēla latviešu radīta māksla. Rīgā, Madonā, Limbažos, Talsos, Ventspilī, Cēsīs un citās Latvijas pilsētās aizgājušajos gados biedrības Pasaules latviešu mākslas savienība (PLMS) izkārtojumā bija skatāma izstāde Tēvu zemei Latvijai. Pasaules latviešu māksla. Tomēr informācija joprojām bija fragmentāra. Vērienīgā izstāde Latviešu māksla trimdā ir nozīmīgs solis ārzemju latviešu mākslinieku darbu iekļaušanai Latvijas vispārējā kultūras apritē. Kā atklāšanas runā norādīja LNMM direktore Māra Lāce Trimdas māksla ir ar tik lielu un bagātīgu kultūras slāni, ka izstāžu zālē pietrūkst vietas. Taču latviešu mākslas procesi ārpus Latvijas turpinās arī tagad, kad politisko trimdu nomainījusi emigrācija ekonomisku apsvērumu dēļ. Jā, patiešām, kā dēvēsim tos māksliniekus, kas tagad dzīvo un strādā Parīzē, Londonā un citviet ?
Sešpadsmit mākslas darbus Latvijas
Nacionālais mākslas muzejs aizlienējis no nodibinājuma Pasaules
latviešu mākslas centrs (PLMC) krātuves Cēsīs. Pasaules brīvo latviešu
apvienības (PBLA) pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons savā uzrunā
uzsvēra, ka apsveicama un visnotaļ atbalstāma ir PLMC iecere Cēsīs
izveidot Trimdas latviešu mākslas muzeju.
LNMM direktores vietniece Ginta Gerharde-Upeniece nolasīja Amerikas
latviešu mākslinieku apvienības valdes priekšsēdes Lindas Treijas un
Pasaules latviešu mākslinieku savienības valdes priekšsēdes Leldes
Kalmītes apsveikumus.
Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe savā
runā norādīja, ka viena no šīs izstādes galvenajām pamācībām ir
konstatēt trimdas mākslas dažādību. Būtisks un vienojošs ir tas, ka pat
pasaulē pazīstamā gleznotāja Vija Celmiņa sevi piesaka kā latviete. Nav
pretrunā būt pasaules cilvēkam un atzīt piederību Latvijai. Pēc R.
Lappuķes vārdiem šajos laikos, kad diasporā dzīvo arvien vairāk
latviešu, izstāde mums māca daudzveidību kā dabisku izdzīvošanas
līdzekli. Atliek vienam otru atzīt, jo savstarpējā atzīšana nav vēl
panākta. Piebilstot, ka mākslinieks Niklavs Strunke, atgriežoties no
ceļojuma Itālijā pirms 90 gadiem, nebaidījās bagātināt latviešu valodu
ar itāļu vārdu čau !
Plašo Rietumeiropā un aizjūras valstīs tapušo mākslas darbu klāstu varēs
apskatīt arī dziesmu svētku viesi, jo izstāde durvis slēdz tikai 28.
jūlijā. Savukārt 9. jūlijā Mākslas muzejā Rīgas Birža notiks
starptautiska zinātniska konference Latviešu māksla trimdā, kurā
piedalīsies referenti no ASV, Zviedrijas un Latvijas. 11. jūlijā plkst.
17.00 paredzēta tikšanās ar māksliniekiem un izstādes kuratori Daci
Lambergu. Izstādes apmeklētāji var iegādāties 280 lappuses biezo
katalogu, ko izdevis apgāds Neputns.
Dainis Mjartāns
Atpakaļ