Valsts šūpošana
Sallija Benfelde    26.11.2019

 

 

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 14. novembrī atļāva sākt parakstu vākšanu par balsošanu 13. Saeimas atlaišanai. Iemesls – mediķiem nākamā gada budžetā nav paredzēti vajadzīgie 120 miljoni eiro, bet aptuveni uz pusi mazāk, tādēļ algas nevarēs celt tajā apmērā, kuŗu paredz likums. Citiem vārdiem sakot, krīze veselības aprūpē ir sasniegusi milzu apmērus. 

 

Pēdējo sešu gadu laikā ārstu skaits samazinājies par apmēram 6%. Pagājušajā gadā Latvijā bija 6568 ārsti, kas ir par 132 ārstiem mazāk nekā gadu iepriekš. Kopumā Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu. Tajā pašā laikā katru gadu augstskolas pabeidz vairāk ārstu, nekā ir vietu rezidentūrā, turklāt rezidentu algas ir mazas. Gan ārstu, gan medmāsu, gan arī rezidentu algas ir mazākās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā tās ir manāmi lielākas. 

 

Gan jāpiebilst, ka naudas trūkums nav vienīgā problēma, nepārskatāms financējuma izlietojums un pacientu plūsmas plānošanas kļūdas vērojamas visā sistēmā, brīžiem rodas iespaids, ka to, kā pacienti nonāk pie speciālistiem, plāno cilvēki, kuŗiem ar reālo dzīvi nav nekādas saskares.

 

Parakstīties par šo iniciatīvu vēlētāji varēs 12 mēnešus elektroniski portālā "www.latvija.lv" vai apliecinot parakstu pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kuŗa veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstu vākšana sākās piektdien, 15. novembrī, un ilgs līdz 2020. gada 14. novembrim. Kā zināms, Latvijas Republikas Satversme paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Lai izmantotu šīs tiesības, CVK jāpiereģistrē iniciātīvas grupa, kuŗai 12 mēnešu laikā jāsavāc un jāiesniedz CVK ne mazāk kā vienas desmitās daļas (154 865) vēlētāju paraksti. Ja vajadzīgais parakstu daudzums tiks savākts, tad notiks tautas nobalsošana, un nobalsošanā par atlaišanu ir jānobalso vairākumam, turklāt ne mazāk par divām trešdaļām no to vēlētāju skaita, kas nobalsoja 13 Saeimas vēlēšanās – tātad divām trešdaļām no 844 925.

 

Jāpiebilst, ka atbilstoši Satversmei tiesību atsaukt Saeimu vēlētāji nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu. Tātad šobrīd Satversme tiek ievērota un parakstu vākšana, lai ierosinātu 13. Saeimas atlaišanu, ir likumīga.

 

Iniciātīvu par parakstu vākšanu reģistrēja gan biedrība "Varu Latvijas tautai", gan Centra partija, par to vēl domā arī mediķu arodbiedrība. Jāteic, ka parakstu vākšanas ierosinātāji ir cilvēki, kuŗu līdzšinējā darbošanās polītikā tiek vērtēta ar aizdomām un kuŗu reputācija nav īpaši augsta. Tiesa gan, daudzi vēlētāji teic, ka viņiem vienalga, kas ir tie cilvēki, kuŗi ierosināja parakstu vākšanu, jo notiekošais veselības aprūpē un Saeimas tukšie solījumi vairs nav izturami. Līdz brīdim, kad tiek rakstīts šis komentārs, savākti jau aptuveni četrdesmit tūkstoši parakstu.

 

Vēl pirms budžeta pieņemšanas, 7. novembrī, pie Saeimas notika liels mediķu pikets, kuŗā piedalījās vismaz 1000 cilvēku, šajā dienā notika arī daļējs streiks – tika sniegta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet plānotās operācijas un izmeklējumi nenotika, nestrādāja gandrīz visas ģimenes ārstu prakses. Mediķi sola savus protestus turpināt.

 

Tad kas īsti notiek? 

 

Nākamā gada budžets ir pieņemts, bet jautājums par to, vai iespējams atrast nepieciešamo finansējumu mediķu algām paliek. Par spīti opozīcijas partiju apgalvojumiem, ka naudu var atrast, manuprāt tas nav tik vienkārši, jo kādam kaut ko nāktos atņemt. Tiesa gan, vismaz kaut ko deputāti varētu izdarīt, apliecinot savu labo gribu. Proti, deputāti var atteikties no partiju finansēšanas palielinājuma šīs Saeimas laikā. Tas neatrisinās veselības aprūpes finansējuma jautājumu, bet vismaz apliecinās, ka deputātiem šis jautājums tiešām rūp. 

 

No vienas puses, varbūt var piekrist bijušā premjera Māra Kučinska sacītajam, ka pirms vēlēšanām tika solītas neizpildāmas lietas jeb ar murgainiem solījumiem tika „nopirktas” vietas Saeimā. Vismaz kaut kas no solījumiem jāpilda, katra koalīcijas partija kaut ko grib, kaut mazu daļu no solītā, tādēļ budžets netika veidots, kā pamatu ņemot finansējuma palielināšanu ar likumu solītajā apjomā veselības aprūpē un izglītībā. No otras puses, algu palielinājums budžetā ir paredzēts ne tikai mediķiem un skolotājiem, bet ekonomikas attīstība palēninās. Tā tas notiek visā Eiropā, un vainot tajā premjeru Krišjāni Kariņu ir muļķība, kam ar īstenību nav nekādas saistības. Kaut ko kādam atņemt ir visai apšaubāmi, jo nav tā, ka visas nozares ir visu prasīto saņēmušas un, piemēram, ceļu uzturēšana un atjaunošana ar paredzēto budžetu var izrādīties neizpildāms uzdevums. Vai budžeta veidošanu vajadzētu sākt no nulles, par pamatu ņemot finansējuma palielināšanu veselības aprūpē un izglītībā? Manuprāt tas nav iespējams vairāku iemeslu dēļ – koalīcijas partijas tam nepiekritīs, jo tad zaudēs savus „mazos ieguvumus”; arī citās nozarēs strādājošie var sākt dumpoties, jo var zaudēt ilgi gaidīto algas pielikumu; var sanākt tā, ka gads atkal jāsāk ar „tehnisko budžetu” un tam jāprasa atļauja Eiropas Komisijai (EK). Atgādinājums par lielāko budžetu atjaunotās Latvijas vēsturē nav arguments, jo arī vajadzības ir daudz lielākas. Jau izskanējis priekšlikums palielināt budžeta deficītu, bet arī tas ir slikts risinājums, jo arī tam jāprasa EK atļauja, turklāt arī citas nozares, kuras nav saņēmušas prasīto, var uzstāt, ka budžeta deficīts jāpalielina arī viņu vajadzību dēļ. 

 

Var teikt, ka „slimības uzliesmojums” veselības aprūpē ir veidojies trīsdesmit gadus, problēmas ir ne tikai ar algām, bet slima ir arī pati sistēma, kurā aplamību ir daudz un kurā nauda brīžiem pazūd kā melnā caurumā. Jebkurā gadījumā ar algu pielikumu vien problēmas netiks atrisinātas, bet ir skaidrs, ka bez to palielināšanas pāris gados veselības aprūpes sistēma var pilnībā sabrukt cilvēku trūkuma dēļ.

 

Kas notiks tālāk? Protams, savākt vajadzīgo parakstu skaitu ir iespējams, it sevišķi, ja talkā nāks opozīcijas partijas. Latvijas radio „Brīvajā mikrofonā” jau vairākas reizes ir izskanējis, ka , piemēram, ZZS pārstāvji jau braukā pa Latviju, aģitējot pret novadu reformu., jo var zaudēt lielu ietekmes daļu novados. Domāju, ka šīm aģitbrigādēm labprāt pievienosies arī „Saskaņa”, un opozīcija daudz laika un spēku veltīs, aicinot cilvēkus parakstīties par Saeimas atlaišanu. Sabiedrības neapmierinātībai ir pamats, ir tikai jāprot aizšķilt sērkociņu un politiskais ugunsgrēks garantēts. Rezultātā ZZS var atkal uzkāpt varas augstumos, un „Saskaņa” var cerēt, ka sastrādātais Rīgā emociju karstumā piemirsīsies un izdosies atkal iegūt vairāk vēlētāju. 

 

Vai ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima pēkšņi spēs atrast naudu, kuras īsti nemaz nav? Vai tajā būs vairāk profesionālu un godīgu deputātu? Manuprāt ir vērts atcerēties, ka Saeima ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, tajā nevar nez no kurienes uzrasties tikai gudri, godīgi un patiesi politiķi. Tādēļ nav ticami, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas vienā rāvienā atrisinās gadiem ilgi krātās problēmas.

 

Jā, Saeimai ir jāmaina pēcvēlēšanu eiforijā pieņemtais likums par mediķu algu palielināšanu par 20 procentiem, jo tas ir absurds, ka Saeima nepilda likumu, ko pati pieņēmusi. Jā, veselības aprūpes sistēmā ir vajadzīgas reformas un reālajai dzīvei atbilstoša kārtība, bet šūpojot valsti, to nepanākt.