Sarmīte Janovska-Ērenpreiss 25.10.2016
Nu jau pagājis mēnesis, kopš jaunā latviešu skoliņa, arī nosaukta Straumēni uzsākusi savu darbību muižas barakas Zaļajā zālē, kas daudzus gadus kārtēji devusi patvērumu gan latviešu un igauņu bērnu vasaras nometnēm, gan novusa sacīkstēm, koŗa mēģinājumiem, jubileju svinībām, sēdēm un dievkalpojumiem. Un nu skoliņas atklāšanas dienā zālē varēja redzēt tikai linu baltas galviņas, acīmredzot mantotas no vecākiem. Skolēni nebija tikai no vietējās Ragbijas pilsētas, bet no Grimsbijas, Korbijas, Liverpūles u.c. Zāle bija svinīgi uzposta līdz nepazīšanai, mazgāti aizkari, logi un it sevišķi grīda kā nekad, jo starp skolēniem būšot daudz rāpuļu. Pie sienām plakāti, grāmatu plauktā daudz bērnu grāmatu, īsta skolas tāfele, krīti un zīmuļi. Šobrīd šeit brīvprātīgi darbojas 7 skolotājas un 15 skolēni no 1 līdz 12 gadiem.
Vispirms, svinīgi kopā nodziedot Latvijas himnu, skoliņu atklāja tās priekšnieks Miks Vizbulis un iepazīstināja viesus ar dažādu noviržu skolotājām un tās vadītāju Līgu Kļaviņu. Aivars Sinka visus sveica Daugavas Vanagu valdes vārdā un pasniedza aploksni ar tagad jau tradicionālo padēkli naudas veidā katrai jaunai skolai. Inese Auziņa-Smita uzrunāja klātesošos Izglītības donda vārdā, sakot, ka viņai ir bijusi tā laime vēl piedzimt Latvijā, un gadu vecai, viņas kristībās, jau Vācijas bēgļu gaitās, krustmāte dāvinājusi tai ābeci ar ierakstu: Mīļā Inesīt, audzi liela, audzi gudra un nekad neaizmirsti, ka esi latviete! Inese uzdāvināja skoliņai grāmatu ar tādas pašas mudes ierakstu daudzskaitlī, protams.
Apsveicēju vidū bija arī Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Vēlāk zem raibiem balonu noklātiem griestiem, tikām cienāti ar milzu torti, ko cepusi un greznojusi vecmāmiņa Aelita Zemzare.
Jau nākamajā sestdienā bērni ieradās kafejnīcā Rīga, kur tajā brīdī dzimšanas dienu svinēja muižas seniore ar draugiem, dāvājot viņai pašdarinātu apsveikumu un nodziedot Daudz baltu dieniņu. Bērniem uz skolas pastāvēšanas laiku tika aizdota liela Latvijas karte Apceļo savu dzimto zemi... pag. gs. 30. gadu stilā koši illustrēta dzīvniekiem, pilīm, ūdeņiem un laivām. Kāds tēvs vaicāja dēlam, kas tad tur īsti tai bildē ir? Mazais izplēta acis un rokas un zinoši izsaucās: Pasaule! Varbūt, ka kādu dienu tā tiešām būs viņa pasaule.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)