Pēteris Aloizs Ragaušs, Latvijas Goda konsuls Teksasas pavalstī un kultūras mecenāts, par sašķidrinātās dabas gāzes termināļa būvi Rīgas jūras līcī intervijā Tairai Zoldnerei 04.02.2020
Vispirms – paldies, ka piekritāt intervijai laikrakstam Laiks. Vispirms gribu apsveikt ar jūsu sponsorētās spēlfilmas “Piļsāta pi upis” panākumiem! Tā šobrīd ir viena no skatītākajām filmām Latvijā.
Jā, paldies par labiem vādiem! Pavisam nesen atgriezos no Latvijas, kur piedalījos filmas pirmizrādēs.
Jūs esat atbalstījis arī vairākus citus kultūras projektus.
Mana dzimta nāk no Latgales, un mani ļoti interesē latgaliešu valoda un kultūra. Esmu atbalstījis filmas “Likteņzeme” tapšanu, kas stāsta par mūsu dzimtu. Šobrīd tiek pabeigta jauna dokumentālā filma “Laiki. Cylvāki. Volūda”, kas ir izglītojošs projekts par latgaliešu valodu, un es vēlos darīt visu, lai latgaliešu valoda turpinātu dzīvot. Plānoju atkal doties uz Latviju aprīlī, kad filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” iznāks, un arī jūlijā, lai piedalītos ikgadējā Goda konsulu sanāksmē.
Gaidīsim jūsu jaunā projekta īstenošanos! Tomēr tagad jautāšu par mūsu sarunas galveno tematu – sašķidrinātās dabas gāzes (SDG) termināļa būvniecību Rīgas jūras līcī pie Skultes. Jūsu darba mūžs saistīts ar enerģētikas nozari, naftas un gāzes pārstrādes uzņēmumiem. Kā radās ideja attīstīt SDG termināli pie Skultes?
Šī ideja radās pirms sešiem septiņiem gadiem. Tajā laikā Eiropas Savienība (ES) aktīvi mudināja dalībvalstis atbrīvoties no gāzes tirgus monopola. Latvijas gadījumā tā bija “Latvijas Gāze”, ko pilnībā kontrolēja “Gazprom” no Krievijas. 2017. gadā Latvijas gāzes tirgus tika atvērts brīvai konkurencei, tomēr salauzt monopolu var tikai tad, ja ir dažādi gāzes piegādātāji. Mana un manu partneru ideja bija palīdzēt Latvijā iegādāties gāzi par tirgus regulētām cenām.
Lietuvā gāzes tirgu atvēra jau 2014. gadā, un lietuvieši pasteidzās uzbūvēt SDG termināli Klaipēdā. Ap to pašu laiku SDG termināļi tika uzbūvēti arī Polijā, Spānijā un citās vietās Eiropā, kas palīdz vienoties ar Austrumiem par gāzes cenām. Arī mēs gribam piedāvāt Latvijai gāzes iegādes alternatīvas, kas palīdzētu sarunās ar Austrumiem, vienojoties par gāzes cenu.
Kā Lietuvai veicas ar SDG termināli Klaipēdā?
Kā uz to skatās ... Lietuva izvēlējās ļoti dārgu termināļa būvniecības un uzturēšanas veidu. Klaipēdas termināļa uzturēšana izmaksā apmēram 100 miljonu dolaru gadā. Jā, viņiem ir alternatīvas gāzes piegādes, bet viņi par to arī daudz maksā. Varu teikt, ka Latvija šobrīd nav liels ieguvējs no Lietuvas piegādēm tieši cenu starpības ziņā. Latvijā ir iespēja uzbūvēt termināli, kas ir daudz efektīvāks izmaksu ziņā. Tas varētu būt apmēram desmit reizes lētāks nekā Klaipēdas terminālis.
Protams, Latvijas territorijā, Inčukalnā, jau atrodas arī liela pazemes gāzes krātuve.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve tika izbūvēta 60. – 70. gadu mijā, un tā ir trešā lielākā gāzes krātuve Eiropā. Savulaik šī krātuve nodrošināja ne tikai visu Baltijas reģionu, bet arī Krievijas Rietumu daļu un Sanktpēterburgas pilsētu. Kā redzat, tā ir ļoti efektīva krātuve, kas joprojām darbojas, turklāt darbojas labi. Mēs varētu atjaunot tās centrālo lomu kā galvenajai gāzes glabātavai Baltijas valstīm un Somijai.
Objekti, kas saistīti ar enerģētikas nozari, tiek uzskatīti par stratēģiski nozīmīgiem valsts drošībai. Vai jūs paredzat kādu iespēju Latvijas valsts dalībai SDG termināļa projektā?
Jā, tie ir stratēģiski objekti, kas saistīti ar valsts drošības jautājumiem, vispirms jau tāpēc, ka ir nozīmīgi valsts ekonomikas uzturēšanai. Šobrīd Latvija joprojām ir atkarīga no viena piegādātāja. Projekta īstenošanai netiek prasīts valsts financiāls atbalsts, bet, lai mēs projektu varētu īstenot, valstij ir jāgarantē, ka tā izmantos mūsu termināli. Gāzes piegādes ceļus kontrolē valsts kontrolētais Conexus Baltic Grid, savukārt elektrības kompanija Latvenergo, kas ir lielākais gāzes patērētājs, pieder Latvijas valstij. Varu teikt, ka šajā projektā noteikti būtu iesaistīta arī Latvijas valsts.
Ja SDG terminālis ir privāts projekts, tad teorētiski ir iespējams, ka nākotnē to varētu iegūt arī Latvijas valstij nedraudzīgs īpašnieks?
Nedomāju, ka būtu jāuztraucas par konceptu “nedraudzīga piederība”. Svarīgākais ir alternatīva gāzes piegāde un noiets. Ja ir šāds infrastruktūras objekts, tam ir jābūt atvērtam jebkuŗam piegādātājam, tas ir komerciāls projekts, kas atvērts plašam piedāvājumam. Jebkuŗš termināļa īpašnieks būtu ieinteresēts pārdot gāzi pēc iespējas plašākā tirgū, ieskaitot Igauniju, Lietuvu, Somiju. Gāzes molekula neuztraucas par izcelsmi, tā tiek piegādāta tur, kur tā pasaulē vajadzīga. Piemēram, Klaipēdā pagājušajā gadā nonāca tikai divi kuģi ar SDG no ASV, jo SDG piegādes no Krievijas kompanijas Novatek izrādījās lētākas. Domāju, ka tas rada veselīgu konkurenci. Otrs piemērs – pagājušā ziema ASV Austrumkrastā bija ļoti auksta, un gāzes kuģis no Krievijas nonāca Bostonas ostā. Šķidrās gāzes molekula nav polītiska, bet pasaules mēroga prece.
Ko jūs varētu teikt par projekta ietekmi uz vidi, jo vietējās pašvaldības Skultē un citur ceļ trauksmi un protestē.
Enerģētikas projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar vides aizsardzības jautājumiem. Tā tas notiek citur Eiropā un arī Amerikā, tie ir jautājumi, kuŗus vajag saskaņot. Mēs pašreiz strādājam pie šiem jautājumiem un arī konsultējamies ar valdību un vides aizsardzības institūcijām. Domāju, ka vides aizsardzības jautājumos mums ir jāpaļaujas uz “trešās puses” viedokli. Ja būs nepieciešams izdarīt kādas korekcijas, mēs to darīsim. Vides jautājumi vienmēr ir publiski apspriežami. Mēs uzklausām protestētājus un cienām viņu viedokli un respektējam viņu tiesības paust savas bažas, bet beigu beigās mums tomēr vajadzēs ņemt vērā valsts iestāžu viedokli, vai projekts atbilst nepieciešamajiem kritērijiem.
Rīgas jūras līcis ir samērā sekls un ūdens apmaiņa tajā notiek lēni. Tajā pašā laikā tas ir centrs atpūtas, kūrorta un tūrisma zonām. Vai lielie okeāna tankeri neietekmēs ūdens kvalitāti?
Rīgas jūras līcis patiešām ir sekls, tāpēc termināli plānots celt jūrā 2,5 km attālumā no krasta. Līdz ar to netiks ietekmēta krasta un jūras gultnes smilšu sistēma. Pati gāzes pārkraušana ir droša un ūdens kvalitāti neietekmē, un mēs joprojām strādājam pie labākajiem techniskajiem risinājumiem.
Gāzes vads uz Inčukalna krātuvi šķērsos šoseju Via Baltica un jaunceļamo dzelzceļu Rail Baltica. Vai tas būs droši šīm transporta maģistrālēm?
Tas būs droši. Transportēt enerģijas resursus pa cauruļvadiem ir viens no drošākajiem veidiem. Amerikā esmu valdes loceklis kompanijā, kas nodarbojas tieši ar gāzes vadu apsaimniekošanu visā ASV territorijā, un varu teikt, ka man ir milzīga pieredze šajā jomā. Mums ir gāzes vads, kas iet no Teksasas līdz Ņujorkai, mums ir tūkstošiem jūdžu cauruļvadu visā ASV, kas iet zem pilsētām, un darbojas droši. Ir izstrādāti drošības standarti, kā šādi gāzes vadi darbojas, un tie ir tiešām augsti. Gāzes vada drošība nav pretrunīgs jautājums šajā projektā.
Kādus ieguvumus no šī projekta var sagaidīt Latvijas iedzīvotāji?
Enerģija ir pasaules nozīmes plaša patēriņa prece. Šodien lasīju, ka gāzes cenas Āzijā šajā ziemā ir nokritušās viszemākajā līmenī, un sašķidrinātās dabas gāzes cena ir uz pusi zemāka par gāzes cenu, ko Latvija saņem pa cauruļvadiem. Mēs arī izdarījām pētījumu, cik daudz Latvijas iedzīvotāju būtu ietaupījuši pēdējos desmit gados, lietojot SDG. Tas bija 500 miljoni eiro! Tātad šis projekts būtu atmaksājies jau piecas reizes, ja mēs to būtu īstenojuši pirms desmit gadiem.
Pilnīgi noteikti Baltijas dzelzceļi un transporta nozare būs ieguvēji, jo palielināsies transporta plūsma uz ostu, un arī ostas apgrozījums pieaugs.
Eiropas Savienība par vienu no prioritātēm ir noteikusi pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kas paredz atteikšanos no fosilās enerģijas. Arī Latvijas enerģijas vīzija ir pakāpeniski atteikties no fosilās enerģijas un pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem.
Vispirms dabas gāze ir viens no tīrākajiem enerģijas veidiem, ar zemāko oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Otrs, dabas gāzes izmantošana Eiropā turpina palielināties, tāpat arī pasaulē. Jāteic, ka ES līdz šim atpaliek no saviem mērķiem aizvietot dabas gāzi ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Es domāju, ka šīs grūtības turpināsies, jo cilvēki vienmēr meklē ekonomiskus enerģijas risinājumus, un atjaunojamie resursi pašlaik ir stipri dārgāki nekā fosilais kurināmais.
Vai meklējat arī Eiropas fondu atbalstu savam projektam?
Mēs esam pētījuši iespējas izmantot ES fondu naudu komerciāliem projektiem, kas būtu aizdevums ar zemu procentu likmi. Tomēr tajā pašā laikā mēs piesaistītu arī citu financējumu.
Iepriekš presē minēts, ka termināļa būvniecība varētu tikt pabeigta 2023. vai 2024. gadā. Vai tie joprojām būtu reāli termiņi?
Jā, šie termiņi ir reāli, bet atkarīgi no tā, kad mēs saņemsim lēmumu, ka varam “iet uz priekšu” ar savu projektu. Termināli varētu uzbūvēt 18 ‒ 24 mēnešos un gāzes cauruļvadu – apmēram 18 mēnešos.
Kāds ir Latvijas puses redzējums par SDG termināļa būvniecību?
Es teiktu, ka ir grupas, kas atbalsta vīziju, lai Latvija kļūtu neatkarīgāka enerģētikas laukā, kamēr ir arī grupas, kas vilcinās. Mūsu uzdevums ir piedāvāt Latvijai šo iespēju kļūt neatkarīgai tādā stratēģiski svarīgā laukā kā enerģētika, un mēs sagaidām, ka Latvijas valdība šo piedāvājumu izvērtēs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)