Riņķa dancis turpinās
   19.01.2016

 

Rīgas pilsētas architekta birojs atzinumu par Latvijas Okupācijas mūzeja piebūves Nākotnes nams projektu nesniegs, pagarinot tā sagatavošanas laiku, teica Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Vairums Rīgas architektu kollēģijā pozitīvi vērtē izmaiņas Okupācijas mūzeja piebūvē. Taču Princis pauda neizpratni par Okupācijas mūzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kas norisinājās 13.janvārī, publiski pausto, ka mūzeja ēkas piebūves uzlabošanas risinājumi, kas 6.janvārī tika prezentēti Rīgas pilsētas architekta kollēģijā, neatbilst piebūves autora Gunāra Birkerta koncepcijai.

 

“Tas ir negaidīts pavērsiens, kas faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma sagatavošanu,” skaidroja Princis. Viņš norādīja, ka Nollendorfs pats personīgi piedalījās gan publiskajā diskusijā, kas norisinājās 14.decembrī, gan 6.janvārī notikušajā Rīgas pilsētas architekta kollēģijas sēdē, kur iebildes un komentārus nepauda. “Šis paziņojums būtiski diskreditē trauslo sadarbību (architektūras veidošanas procesu) un argumentu konsolidācijas procesu, kuŗa mērķis ir projekta īstenošana, saglabājot objekta esošo kultūrvēsturisko vērtību un mazinot objekta neiederību Vecrīgas ansamblī,” norādīja Princis.

 

Rīgas pilsētas architekta birojs ir pieņēmis lēmumu pagarināt atzinuma sagatavošanas laiku, lai noskaidrotu radušos situāciju - uzzinātu, kas ir prezentēto projekta uzlabojumu autors un vai pasūtītājs tos virza kā potenciāli īstenojamus un Birkerta koncepcijai atbilstošus architektūras risinājumus. Rīgas pilsētas architekts savu atkārtoto atzinumu par mūzeja piebūves projektu plānoja sniegt līdz 15.janvārim, lai iekļautos termiņā līdz 25. janvārim, līdz kuŗam Rīgas pilsētas būvvalde var piešķirt būvatļauju darba sākšanai.

 

Rīgas pilsētas architekta kollēģija iepriekš Būvvaldei ieteica neatbalstīt mūzeja rekonstrukcijas projektu, bet pēc publiskās diskusijas, kuŗa norisinājās 14. decembrī, Rīgas pilsētas architekts Princis aģentūrai BNS pauda, ka ir cerība atbalstīt mūzeja piebūves projektu. Viņš norādīja, ka ir patīkami pārsteigts par projekta autoru ieklausīšanos kritikā, jo autori mēģinājuši iespēju robežās ievērot ēkai paredzēto būvlaidi, kā arī samazinājuši piebūves architektūras mākslinieciskā risinājuma - baltās granīta apdares - īpatsvaru kopējā objekta risinājumā. Princis gan vēloties, lai vēsturiskā mūzeja ēka tiktu vēl vairāk saglabāta.

 

Valtera Nollendorfa komentārs: 

 

“Es pateicu to, ko no sarunām ar Gunāru Birkertu noskaidroju pēc Rīgas pilsētas architekta kollēģijas sēdes noklausīšanās, kuŗā vairāki sēdes dalībnieki minēja, ka projekts ar ieteiktajiem grozījumiem vairs neesot "autorprojekts". Tik tiešām - Gunārs Birkerts nav apmierināts ar ieteiktajiem alternatīviem risinājumiem būvlaidē un melnbaltajā fasādē un nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu. Manuprāt, tas bija jāpasaka, lai nerastos nepareizs priekšstats, ka Gunārs Birkerts ir akceptējis šos grozījumus. Tas ir vienīgi projekta idejas autora integritātes jautājums. Minēju arī Birkerta neizpratni, kā no 2008. gadā Būvvaldes akceptēts projekts 2015. gadā mēneša nokavējuma dēļ kļuvis par jaunu ieceri.

 

Kā paskaidroju, Gunārs Birkerts vairāku apstākļu dēļ neparakstīja autoruzraudzības līgumu ar VNĪ (Valsts nekustamie īpašumi),  un tāpēc arī viņam nav tiešas saites ar projektu, ko saskaņā ar līgumu izpilda architektu birojs 5. iela. Birkerta gadījumā jautājums saistāms vienīgi ar cieņu pret idejas autoru, ne ar cita veida pretenzijām.

 

Diskusijas gaitā es arī skaidri norādīju, ka no Okupācijas mūzeja kā ēkas lietotāja viedokļa ir svarīgi projektu pragmātiski virzīt uz priekšu, pat ja ieteiktie grozījumi neatbilst Gunāra Birkerta iecerei un viņš ar to šajā izpildījumā nevar saistīt savu vārdu.

 

Okupācijas mūzeja īpašniece Latvijas Okupācijas mūzeja biedrība nav ne projekta projektētāja, ne pasūtītāja, bet lietotāja. VNĪ valsts uzdevumā projektu īsteno mūzeja vajadzībām. Šai sakarā gan VNĪ, gan projektētāji konsultējas ar mums par mūsu vajadzībām un cenšas tās saskaņot ar architektonisko izpildi. Tas notiek arī sakarā ar ieteiktajiem projekta grozījumiem kopš pagājušā gada maija, kad atklājās, ka nokavējuma dēļ zināmi procesi jāsāk no jauna. Esam par ieteiktajiem grozījumiem izteikuši savu viedokli un esam tos pārrunu gaitā akceptējuši. Šo akceptu neesam atsaukuši, un to es neatsaucu arī RVC padomes sēdē š. g. 13. janvārī.

 

Tāpēc man nav saprotams, kā un kāpēc šie paskaidrojumi par Birkerta nostāju "faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas architekta biroja atzinuma sagatavošanu" vai arī kā tie "būtiski diskreditē iesaistīto pušu ieguldījumu sadarbībā un argumentu konsolidācijas procesā." Prinča kungam taču sava atzinuma paušanai ir viņa kollēģijas sēdes diskusija 6. janvārī.

 

Tie paši grozījumu plāni tika prezentēti Rīgas vēsturiskā centra padomei 13. janvārī, kuŗas pozitīvais atzinums atbalsta projektu, iesakot nepieciešamos grozījumus veikt pēc iespējas atbilstoši autora idejai. Acīmredzot padome uzskatīja, ka mani izteikumi nav šķērslis dot atzinumu par projektu un ieteiktajiem grozījumiem. Tai pašā laikā padome izprata, ka pēc iespējas jārespektē idejas autors un viņa ieceres.