Rīgas Latviešu biedrība ‒ANNO 1868
Inese Raubišķe    30.10.2018

 

 

Jubilejas sarīkojumu nedēļā, sākoties Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas biedru grupas un tautas mākslas kopu koncertam Stāvi stipri, strādā droši! Latvijai!, RLB priekšsēdis Guntis Gailītis ar gandarījumu paziņoja, ka 2018. gada 25. oktobrī stājies spēkā Rīgas Latviešu biedrības ierosinātais Saeimas pieņemtais un Latvijas Valsts prezidenta izsludinātais Rīgas Latviešu biedrības likums. 

 

Likuma mērķis ir veicināt Rīgas Latviešu biedrības mājvietas - Rīgas Latviešu biedrības nama - aizsardzību, saglabāšanu un turpmāku attīstību, kā arī reglamentēt tā izmantošanu un financēšanu.

 

Šī likuma pieņemšana samazina iespēju negodprātīgā ceļā, novedot Rīgas Latviešu biedrību līdz maksātnespējai, piesavināties Biedrības namu, jo likumprojekta 5. pants paredz Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā Biedrības namu nodot valstij, nosakot nemainīgu tā izmantošanas mērķi un aizliegumu to atsavināt.

 

Vēsti par likuma stāšanos spēkā ar aplausiem sveica arī visi Rīgas Latviešu biedrības biedri, draugi, tāli un tuvi viesi, kas ar savu klātbūtni pagodināja lielās jubilejas kulminācijas sarīkojumu – svinīgo koncertu un pieņemšanu. Lielajā zālē (kur 1873. gadā pirmoreiz tika nodziedāta Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju!)  klātesošos sveica Valsts prezidents, Rīgas Latviešu biedrības 150. jubilejas gada patrons Raimonds Vējonis, kā arī biedrības ESTONIA priekšsēdis Marts Mika. Ar savu klātbūtni sarīkojumu pagodināja eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu.

 

Cēli izskanēja jubilejas svinīgais koncerts Tev mūžam dzīvot, Latvija!, kuŗā piedalījās vijolniece Laura Zariņa (Frankfurte, Vācija), pianists Reinis Zariņš (Londona, Lielbritanija), Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti Laura Teivāne (soprāns), Kalvis Kalniņš (baritons), komponists, RLB Goda biedrs Raimonds Pauls, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Ventis Zilberts, diriģents Edgars Račevskis, diriģents un komponists Andrejs Jansons (Detroita, ASV), Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris Austrums, mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts, Ekonomikas un kultūras augstskolas kamerkoris Fortius un Latvijas Universitātes sieviešu koris Balta, abu koŗu mākslinieciskā vadītāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Māra Marnauza, Rīgas Kultūras un mākslas centra Mazā ģilde sieviešu koris Ausma, mākslinieciskais vadītājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Zirnis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori Viesturs Gailis, Andris Vecumnieks, Jānis Zirnis, kā arī Normunds Dreģis.

 

Programmu veidoja izcilu latviešu komponistu – RLB Goda biedru Jāņa Cimzes, Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Oļģerta Grāvīša, Raimonda Paula, Pētera Vaska, kā arī ar Biedrības vēsturi un šodienu cieši saistītu komponistu Baumaņu Kārļa, Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa, Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova un Andra Sējāna skaņdarbi.

 

Koncerta programmas veidotājs – RLB Mūzikas komisijas priekšsēdis Arvīds Bomiks.

 

Savukārt pēc koncerta Zelta zālē (jau saviesīgā gaisotnē) notika pieņemšana – proti, RLB priekšsēdis Guntis Gailītis pieņēma biedrībai veltītos apsveikumus (un dāvanas). Sveicēju pulks vērienīgs, sākot ar kaimiņiem – Latvijas Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Valsts Mākslas mūzejs, LU Akadēmiskā bibliotēka, kam sekoja tālāki, bet ne mazāk gaidīti viesi – lietuviešu biedrība (Lietuva), Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas pareizticīgo un katoļu baznīcu pārstāvji, Latvijas Kaŗa mūzejs un Latvijas Okupācijas mūzejs, Pasaules Brīvo latviešu apvienība u. c. Sveicienus un laba vēlējumus jubilejā atsūtīja LZA Senāta priekšsēdis Jānis Stradiņš, Romas Katoļu baznīcas Rīgas archibīskaps-mētropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs  u.c.

      

Domāju, ka daudzi, ļoti daudzi, piekritīs LZA prezidenta Ojāra Spārīša teiktajam (iepriekš jau minētajā konferencē) par Rīgas Latviešu biedrību, ka tā iet savu pazīstamo ceļu, lai gan ir transformējusies un nav vairs tādā formā kā pirms 100 gadiem. Šī ir sabiedrības apziņas veidotāja organizācija, sabiedrības domas veidotāja un attīstītāja. Organizācija, kuŗai ir ļoti plaša rezonance, un var tikai vēlēt tai arvien plašāku iesaistīto un uzrunāto cilvēku loku, atrast pareizos vārdus, lai šajā laikā mums visiem varētu dot stiprinājumu, cerību, atbalstu un pārliecību par to, ka mēs ejam pareizi – uz savu valsti. Protam savu valsti noturēt un attīstīt.

 

Ielādēju...