EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
"Laika grāmata" sēļu zemē
121842

Lidija Ozoliņa    08.02.2022

 

 

Ziema šogad Latvijā untumaina. Decembris mūs pārsteidza ar šim mēnesim netipisku aukstumu. Janvāris, savukārt, strauji mainīgiem laikapstākļiem – nedēļas sākumā salst, nedēļas nogalēs atkusnis, vai otrādi. Te saule, te puteņi. Februāris gan iesācies šim mēnesim diezgan atbilstoši – puteņiem seko atkušņi un atkal putina. Viss plūstošs un mainīgs - gluži kā dzīvē.

 

Ierasti februāŗa puteņu laikā, februāra sākumā, Neretā atzīmē etnografa, publicista un sabiedriskā darbinieka Mikus Skruzīša dzīves gājumu. Dzimis 1861. gada 7. februārī Neretas Stanānu mājās saimnieka ģimenē, aizgājis pasaulē un atgriezies tēva mājās, Mūžībā aiziet 1905. gada 10. februārī. Viņa mūža devums pamazām paaudžu nomaiņas gaitā, pasaules un Eiropas lielo vēsturisko notikumu nesto pārmaiņu rezultātā gandrīz jau izdzisis no ļaužu atmiņas. Tādēļ šis laiks, kad Latvijas kartē atgriežas vēsturiskā zeme Sēlija, ir īstais brīdis Mikus Skruzīša piemiņas atsvaidzināšanai. Sēlijas vārds un Neretas cilvēku un dabas daudzinājums skan arī jaunāku laiku neretieša Jāņa Brūtgāna bērnības un jaunības atmiņu grāmatā “Mana Sēlija” Ligitas Kovtunas sakārtojumā.

 

Šogad zīmīgā laikā, kas tuvs Mikus Skruzīša atceres dienām, 2022. gada 5. februārī, rīta pusē Neretas kultūras namā, bet pēcpusdienā Zalves pagasta Lielzalves muižā, kur saimnieko biedrība Sēļu klubs, notika novadpētnieces Lidijas Ozoliņas grāmatas ''Mikus Skruzītis - nepiedodami aizmirstais'' un Jāņa Brūtgāna atmiņu grāmatas ''Mana Sēlija'' prezentācija. 

 

Neretā sarīkojumā piedalījās arī īpašie viesi – profesore un Saeimas deputāte Janīna Kursīte, literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece. No Kultūras ministrijas bija ieradusies Gunta Robežniece - Sabiedrības integrācijas departamenta eksperte, Māra Libeka - laikraksta “Latvijas Avīze” žurnāliste, labi zināma arī mūsu laikrakstu lasītājiem, Imants Parādnieks - uzņēmējs un polītiķis, Sēlijas atbalsta grupas iniciators (tāda izveidota 13. Saeimā, un šajā grupā darbojas arī prof. Janīna Kursīte), Guntis Libeks – ārsts, Aizkraukles novada domes deputāts, Leons Līdums - Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs. Piedalījās arī Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs, bijušais Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, bijusī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore, pensionēta skolotāja, neretiete Laima Grebska, skolotāji, Neretas un apkārtnes iedzīvotāji.

 

Pasākumu atklāja Neretas Kultūras centra vadītāja Inita Kalniņa. Skolotāja, režisore, pasākuma vadītāja Aija Kalnāre sanākušos uzrunāja, iepazīstinot ar viesiem, tikšanās gaitu savijot ar Viļņa Vietnieka dzejas rindām: ''Man nevajag plašāku pasaules telpu,/ kad pa Sēlijas lielceļiem iets./ Gribu redzēt Leišzemes pamali zilu/ un Neretas saulainās debesis.'' Mūzikālu noskaņu radīja Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis ''Kadence'', vadītāja Sandra Spruča. 

 

Lidija Ozoliņa dalījās atmiņās par pirmo neklātienes iepazīšanos ar aizmirstībā grimušo pirmās latviešu atmodas laika novadnnieku. Par grāmatu “Mikus Skruzītis - nepelnīti aizmirstais” var teikt, ka tā ir grāmata “divi vienā”, jo Lidija Ozoliņa tajā ietvērusi Mikus Skruzīša 1889.gadā publicēto darbu “Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. To autore “pārlikusi” no vecās ortografijas uz t. s. jauno ortografiju, atstājot vien rakstnieka valodas stilu. Agrāk pieejamie pārlikumi viņu nav apmierinājuši, jo bijuši neprecīzi. Kāda pasākuma apmeklētāja jau bija paspējusi izlasīt grāmatu un teikusi autorei sirsnīgus vārdus par interesanto un izziņas bagāto darbu.

 

Lidijas Ozoliņas sarakstītā grāmatas daļēji literārs, daļēji uz faktiem balstīts laikmeta atspoguļojums 19. gadsimta otrajā pusē – laiks pēc dzimtniecības atcelšanas Neretas un apkārtējo muižu apgabalos, jaunās likumdošanas un pārvaldes veidošanās: pagastu veidošana, likumu tapšana, sociālās attiecības starp zemnieku un muižu, zemnieku un baznīcu, izglītības jaunās norises pagastu skolās utt. Pārmaiņām bija jānāk. To nesēji bija jaunlatvieši. Ne velti Mikus Skruzītis saprata izglītības lielo nozīmi dzīves plūdumā. Tapa Neretas Labdarības biedrība, Stanānu privātskola, viņa daudzpusīgie raksti tā laika presē. Tas viss ar grāmatas palīdzību tiek mēģināts skaidrot 21. gadsimta jaunajai un vidējai paaudzei. 

 

Interesants tikšanās stāsts ar Mikus Skruzīša darbu bija literatūrzinātniecei, valodniecei Janīnai Kursītei. Viņa Mikus Skruzīša brošūriņu iespiestā veidā pirmo reizi ieraudzījusi 80. gados, ciemojoties pie kāda tautieša Amerikā.

 

Neretas puses ļaudīs lielu interesi izraisīja apgāda Laika grāmata vadītājas Ligitas Kovtunas sakārtotā Jāņa Brūtgāna atmiņu grāmata “Mana Sēlija.” Šī grāmata lasītāju aizved atmiņu rakstītāja laikā, kas stāsta par 20. gadsimta 40.- 50. gadu beigām, 60. gadu pirmo pusi Neretā un apkārtnē. Tie ir atmiņu autora bērnības un skolas gadi. Būtiski, ka tas ir arī laiks, kurā dzīvoja daļa pasākuma apmeklētāju vai viņu vecāki un vecvecāki. Atmiņu grāmatā minēti daudzi satiktie kaimiņi, draugi, aprakstītas neretiešiem pazīstamas vietas, zināmi notikumi. 

 

Jāatzīmē, ka Jāņa Brūtgāna atmiņu grāmata rakstīta par nelielu Sēlijas zemes stūrīti, tomēr būtu tikpat labi lasāma jebkurā Latvijas novadā, jo tā atklāj minētā laika būtisko. Tā ir kā tilts no atsevišķā uz vispārīgo. Nav svarīgi, kā sauc vienu vai citu atmiņās minēto cilvēku vai vietu. Paliek laikmetam raksturīgās iezīmes, paliek 20. gadsimta 40.- 60. gadu laikam raksturīgās iezīmes, būtiskie notikumi. Otrā  pasaules kaŗa pēdējais pavasaris, bezvaras laiks, padomju varas atgriešanās, kolhozu veidošanās, deportācijas un 60. gadu sākums ar saviem notikumiem.

 

Pēcpusdienā tikšanās Lielzalves muižā noritēja mazākā apmeklētāju lokā, taču ne mazāk sirsnīgā, omulīgā gaisotnē, kā Neretā. Grāmatu autorēm muižā pievienojās vadītāja Dzintra Noreika un vietējo ļaužu pulciņš. Visus muižā laipni uzņēma biedrības Sēļu klubs vadītāja Ilma Svilāne un novadpētniece, pensionētā skolotāja Ilga Cera, kā arī kultūras dzīves vadītāja Gunita Gorbačova. Pēc sarunas par grāmatām muižas saimnieces interesentus aicināja ekskursijā pa muižu, kā arī baudīt sarūpēto nelielo cienastu – kafiju, siera plati un saldiem pīrādziņiem. Sarunas ar autorēm par grāmatām vēl krietnu brīdi turpinājās neformālā gaisotnē. 


 


 

Atpakaļ