MĀRA LIBEKA 30.01.2018
Šobrīd filmas "Dvēseļu putenis" filmēšanas komanda jau sāk gatavoties "Ziemsvētku kauju" filmēšanai 2018. gada februāŗa sākumā. Ziemsvētku kaujas un tām sekojošās janvāŗa kaujas bija traģiskākā un vienlaikus viena no varonīgākajām latviešu strēlnieku vēstures lappusēm. Šajās kaujās pirmo reizi vienkopus piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki, un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas rindās cīnījās arī Aleksandrs Grīns, pēc kuŗa romāna motīviem tiek uzņemta filma.
Šis ir trešais filmēšanas posms, filmas uzņemšana tiks pabeigta pavasarī, ceriņu ziedēšanas laikā.
Vēsturiskās kinolentes Dvēseļu putenis otrā posma filmēšana tika atklāta aizvadītā gada rudenī ar ainām no Slokas kaujas un ar strēlnieku peldi jūrā, jo tieši Jūrmalā 1915. gadā notika pirmā latviešu strēlnieku saskaršanās ar kaŗa reālitāti. Kaut gan Strēlnieku bataljoni cieta smagus zaudējumus, tomēr tiem izdevās izdzīt vāciešus no Slokas Ķemeru rajona.
Jūrmalā pieredzētais, mūsu puišu pārliecība un kaujas spars parādīja pretiniekam, ka esam spēks, ar ko rēķināties, un ka varam izcīnīt uzvaras. Sloka Ķemeru rajons ir nozīmīga vēsturiska vieta, kur 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons pirmo reizi cīnījās plecu pie pleca, pastāstīja filmas Dvēseļu putenis režisors Dzintars Dreibergs.
Otrajā filmēšanas posmā tiks uzņemtas arī ainas no kaujām Nāves salā, kas Latvijas vēsturē ir pašaizliedzības, izturības un varonības simbols. Kaujas, kuŗās cīņu kopā turpināja 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, bija ļoti saspringtas, intensīvas, turklāt vācieši vairākkārt lietoja indīgās gāzes.
Dvēseļu puteņa otrā posma filmēšana ilga līdz pagājušā gada 17. oktobrim, tā notika vairākās vietās Latvijā. Ādažu poligonā ir izbūvēti ierakumi, kur uzņemtas visas būtiskākās kaujas ainas. Jūrmalas plūdmalē (Asaros) un Morberga vasarnīcā (Dzintaros) ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu filmētas ainas no laika, ko strēlnieki pavadīja kauju starplaikos. Vairākas epizodes uzņemtas kino pilsētā Cinevilla, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un vēsturiskajos, no koka būvētajos namos Rīgā.
Ādažu poligonā izveidotajos ierakumos kaŗa šausmas tuvcīņas, gāzu uzbrukumi un biedru zaudējumi daudziem strēlniekiem bija pirmā kaŗa pieredze. Arī filmas galvenajam varonim Artūram Vanagam, kuŗa tēlā iejuties Kuldīgas Centra vidusskolas 10. klases skolēns Oto Brantevics. Man saka: tu esi kļuvis stiprāks, izaudzis un palicis druknāks. Es patiešām jūtos tā, it kā būtu bijis kaŗā. Filmēšana dod lielu pieredzi. Esmu iemācījies uz Pirmā pasaules kaŗa vēsturi skatīties no citāda skatpunkta nekā iepriekš. Pateicoties Ziedonim Loč¬melim (bijušais kaŗavīrs, Nacionālo bruņoto spēku virsseržants), esmu apguvis arī militāro disciplīnu. Piemēram, ka ierocis ir svētākais, kas pieder kareivim, tas vienmēr jānēsā līdzi un, ja to pazaudē, tas nozīmē nāvi vai bargu sodu. Esmu iemācījies, ka drauga plecs kaŗā ir tikpat svarīgs kā ierocis. Kurš gan cits tev palīdzēs, ja esi ievainots, ja ne draugs, secina Oto. Viņš nefilmējoties tāpēc, lai nākotnē kļūtu par aktieŗi, bet gan tādēļ, ka viņu interesē vēsture, polītika, armija, bet, pats galvenais, tādēļ, ka viņš mīl Latviju.
Galvenajam operatoram Valdim Celmiņam šī ir pirmā pieredze filmēt tik nopietnu kaŗa drāmu. Komandā ir tik daudz cilvēku, kas katrs zina savu jomu un spēj sastrādāties, uzticēties cits citam. Ir cilvēks, kurš zina visu par ieročiem, cits visu par apģērbu, militāro reglamentu, līdz pat tam, ka ir cilvēks, kurš pārzina dzīvniekus kāda zirgu šķirne tajā laikā bija un kāda nebija, viņš stāsta.
Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis un citi.
Filmas galveno aktieŗu vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš un Ivars Krasts (Jaunais Rīgas teātris), Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Ieva Florence (Dailes teātris), Renārs Zeltiņš un citi.
Filmas patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Režisors Dreibergs konsultācijas par vēsturiskajiem notikumiem saņem no septiņiem vēsturniekiem.
Lielāko daļu filmas izmaksu sedz valsts, taču arī pašiem filmas veidotājiem ir jāpiesaista papildu financējums, lai varētu uzņemt visas nepieciešamās kaŗa ainas. Tāpēc filmas veidotāji pateicas Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda valdei, ka tā nobalsoja par 4600 dolaru piešķīrumu, lai radošā komanda varētu veiksmīgi pabeigt filmēšanu. Paldies arī Valdim Bērziņam, kuŗš filmēšanā ir ieguldījis savus personīgos līdzekļus. Piešķirtā nauda tiks izmantota Ziemsvētku kauju filmēšanai.
Dvēseļu puteņa pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītām Brīvības cīņām.
Ikviens, kas palīdzēs īstenot ieceri uzņemt filmu "Dvēseļu putenis", nokļūs filmas titros ar savu vārdu un uzvārdu.
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
PVN maks.reģ.Nr.LV40008000102
"SEB banka"AS
Konta Nr. LV16UNLA0050024506352
Kods: UNLALV2X
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
