PILS PAŠAPZIŅAI. AR DOMU PAR 21. GADSIMTA LATVIJU

08.07.2014

Architekta Gunāra Birkerta domas vērienīgums un unikālā pieredze vairāk nekā 20 bibliotēku īstenošanā ASV ir devusi Rīgai un Latvijai jaunu simbolu. Tagad ierastais un pasaulē tik daudzinātais Rīgas siluets ar baznīcu torņu smailēm ir ieguvis atbalsi pāri Daugavai, iezīmējot jaunu attīstību – telpisku un garīgu. Ir viedi domāts, nesavtīgi ziedots, cerēts un ilgi gaidīts, līdz Gaismas pils ir „augšām cēlusies”. Tieši 25 gadi pagājuši kopš architekta pirmajām skicēm. Ir patīkami, ka ēkas veidols nav būtiski mainījies kopš sākotnējās ieceres. Ir saglabājies Rainiskais stikla kalna motīvs, kas projekta attīstības gaitā organiski papildinājies ar Auseklisko Gaismas pils jēdzienu. Un abi ir saturā un formā balstīti. Reti kad architektūrā izdodas iekļaut tik daudz narrātīvu elementu labas gaumes ietvaros. Šis ir viens no retajiem un jau pasaulē novērtētajiem gadījumiem. Austriešu architekts, jaunās Liepājas koncertzāles autors Folkers Gīnke (Volker Giencke) teicis, ka, viņaprāt, Nacionālās bibliotēkas ēka ir ģeniāla ar savdabīgo formu, neievainojama tās savpatnībā.

Vai jaunradītais telpiskais simbols un garīgas izaugsmes iespēju placdarms vairos arī nācijas pašapziņu, vienos sabiedrību, mazinās ekonomisko migrāciju un viesīs tautā patiesu lepnumu par visā valsts pastāvēšanas vēsturē lielāko uzcelto kultūras celtni, rādīs tuvākie gadi. Bet tāda iespēja ir dota. Nacionālās bibliotēkas direktors šo iespēju ir izteicis izvērsti un argumentēti: „Moderno komūnikācijas technoloģiju un drukāto plašsaziņas līdzekļu konverģence, audiovizuālie mediji, tradicionālā un virtuālā koeksistence tiecas uz vienu un to pašu – informētu, izglītotu un kritiski domājošu cilvēku mūsdienu hibridsabiedrībā. Un šajā situācijā eksistē ironiski paradoksāla nesakritība starp milzīgo informācijas pieejamību un cilvēku spēju to apstrādāt un izmantot. Kā tam visam pa vidu nekļūt virspusīgam, fragmentāram, nezaudēt savu izcelsmi, kad radīšanas iespēju horizonts ir bezgala plašs? Jautājums ir par to, kā radīt kvalitātīvi un jēgpilni.

Jēdziens “radošums” tiek saistīts ar jauno, innovātīvo, nebijušo. Taču tikai Dievs rada no nekā, kultūrā (vārda plašākajā nozīmē) jaunais izaug no vecā. Radošais vārds nevar dzimt no mazizglītotām un lasīt neprotošām būtnēm. Mēs to zinām, un tāpēc mēs, bibliotēka, esam avots kvalitātīvam saturam un radošam darbam ne tikai literātūrā, bet arī architektūrā, mākslā, dizainā, mūzikā, teātŗa mākslā, kino un komūnikāciju zinātnēs. Šodienas bibliotēkārs arī ir radoša profesija, bet bibliotēka ļauj līdzās pastāvēt kanoniskajam un alternātīvajam. Radošuma kontekstā ir svarīgi saprast, ka bibliotēka mūsdienās ir ne tikai saturs, bet arī vieta.”

Andŗa Vilka sacītais attiecas uz nācijas garīgo attīstību un katra individa radošā potenciāla atraisīšanu, bet paliek vēl būtisks jaunās ēkas pienesums pilsētvidei, Rīgas un Latvijas ekonomiskajai „veselībai” un kultūras norisēm. To labi raksturot ar Ziemeļamerikā tik pazīstamo Sietlas publiskās bibliotēkas piemēru. Ar tādu pašu lepnumu, kā Andris Vilks runā par mūsu nule atvērto Nacionālo bibliotēku, Sietlas Publiskās bibliotēkas kādreizējā direktore Debora Džeikobsa (Debora Jakobs) rakstīja par Rema Kolhāsa projektēto un 2004. gadā uzcelto Sietlas bibliotēku: „Centrālā bibliotēka jau ir kļuvusi par ikonu žurnālos, reklāmā un Sietlas attīstībā kopumā, tās fotografijas publicētas daždažādos rakursos. Bibliotēka attīsta tādu Sietlas zīmolu, kas saista radošas personības, zināšanu jomā strādājošus cilvēkus un tiem atbilstošus biznesus. Bibliotēka ir devusi Sietlai savu ieguldījumu lepnuma un identitātes nozīmē kā tālredzīgai domāšanai un lieliskai vietai, kur dzīvot, strādāt un nodarboties ar biznesu. Tās pievilcība no tūrisma, vēsturiskā centra attīstības un Sietlas pazīstamības viedokļa ir saistīta ar atkarību no bibliotēkas misijas. Bibliotēka radīs labumu Sietlai arī tādējādi, ka pilsētai būs izcila bibliotēka, kas investē technoloģijās, grāmatās un prasmīgā personālā.”

Abu bibliotēku novietne pilsētā un veidols ir izteikti atšķirīgi – Sietlā tas ir kvartāls iekšpilsētā, Rīgā tā ir daļa no Daugavas krasta silueta. Sietlas bibliotēkas iekštelpa ņirb fasādes struktūras gaismēnu dinamismā, bet mūsējā akcentē ziemeļniecisku atturību pelēko toņu skālā un slāpētu tiešo gaismu iekštelpā.

Toties abas pārliecinoši vieno to nozīme pilsētu dzīvē – viena ir un otra solās būt vieta ar telpisku un saturisku virsvērtību.

Informācijai:

Sietlas publiskā bibliotēka: 2004.g. ,34 000 m2, 1,45 milj. Iespieddarbu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka: 2012/2013.g, - 40 500 m2, 4,5 milj. iespieddarbu (krātuvju kapacitāte ir 6 milj.iespieddarbu).

Latvijas Nacionālā bibliotēka visā tās sarežģītībā ir arī struktūrāli vienkārša un funkcionāla. Te vietā piemetināt, ka mēs runājam nevis tikai par bibliotēkāro funkciju, bet gan par Nacionālo bibliotēku kā nacionālas nozīmes kultūras, izglītības un zinātnes centru, kas glabā nacionālo un pasaules drukāto mantojumu un nodrošina tā pieejamību. Tā ir uz lietotāju orientēta digitālo pakalpojumu vide, kas sekmē mūžizglītības un informācijprasmes procesus. Atvērtība , kompetence un kvalitāte būs tie pamatprincipi, uz kuriem tiks balstīts Nacionālās bibliotēkas pakalpojums. No kopumā NB glabātajiem 4,5 miljoniem iespieddarbu 350 000 būs pieejami t.s. brīvpieejas fondā, – tā ir pilnīgi jauna situācija. Kopā ar 1454 m2 lielo konferenču centru un akustiski avansētu koncertu un konferenču zāli ar 400 vietām, grāmatniecības mūzeju, izstāžu telpām 468 m2 platībā, grāmatu veikalu, tīmekļa kafejnīcu un restorānu Nacionālā bibliotēka noteikti būs kompleksākais, technoloģiski vispilnīgāk aprīkotais un fiziski lielākais informācijas un kultūras pakalpojumu sniedzējs valstī. Nacionālā bibliotēka iedalāma piecās funkcionālās zonās, kur lielāko daļu – 27 % aizņem lasītāju telpas, 23 % kopējās publiskās telpas, 20 % techniskās telpas, 18 % darbinieku un citas biroju telpas un 12 % iespieddarbu krātuves.

Ēkas dažādo funkcionālo zonu platības, technoloģijas, 400 NB darbinieku prasmes, uzturēšanas izmaksas un pašu ieņēmumi – visu to plānots pakārtot vienam, galvenajam mērķim – sabiedrības labumam, kas ietveŗ kvalitātīvu pakalpojumu un pozitīvu jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas apmeklējuma pieredzi.

Un tāda jau krājas – stāvu pa stāvam atklājas jaunas lasītavas, tiek atvērtas izstādes, un Imanta Ziedoņa vārdā nosauktajā zālē notikuši pirmie koncerti un konferences. 2014. gada 1. jūlijā, Austrijas un Latvijas prezidentiem klātesot, tika atklāta unikāla izstāde „Grāmata 1514 – 2014”, kas būs skatāma līdz 2015. gada pavasarim.

Ir atvērtas durvis nebeidzamam ceļam nācijas garīgajā attīstībā, ceļam uz informētu sabiedrību, kas savā viedumā stāv pāri ikdienas populismam un polītiskām manipulācijām.

Oficiālā Bibliotēkas atklāšana ar daudzveidīgu norišu programmu notiks 29. augustā.

Jau kopš jūnija vidus Gaismas pils lasītavās aktīvi darbojas apmeklētāji, telpu pa telpai Bibliotēku iepazīst ekskursiju dalībnieki, Imanta Ziedoņa zāle un izstāžu telpas piedzīvo kultūras notikumus. Tikmēr pa visu Latviju ceļo Gaismas pils atklāšanas lente. To pārgriež simtiem iedzīvotāju un iesaka nākamos. Šīs akcijas video un foto apskatāmi www.gaismaspils.lv.

Pie Bibliotēkas ieejas šobrīd tiek montēta ziedotāju siena – tā būs pateicība ikvienam ziedotājam par materiālu un garīgu atbalstu Gaismas pils tapšanas laikā. Ikvienam vēl ir iespēja šajā sienā iegravēt arī savu vārdu.

Ziedot iespējams:

• ar kreditkarti mājaslapā www.gaisma.lv

• nosūtot ziedojuma čeku: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai, Mūkusalas ielā 3, Rīga, LV1048, Latvija

• Biedrības birojā: Gaismas pilī, Mūkusalas ielā 3, iepriekš piezvanot pa tālruni +371 26470109.

• bankā

Beneficiary: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība

Registration Nr.: 50008034971

Account Nr. : LV84HABA0551006763188

Beneficiary’s bank: Swedbank

Address: Balasta dambis 1a, Riga, Latvia

SWIFT code: HABALV22

Korespondentbanka ASV