NEDĒĻAS GUDRĪBA

“Liktenim labpaticis, ka mēs dzīvojam ārkārtīgi svarīgā, cilvēces nākotnei izšķirīgā laikā. Sociālā, saimnieciskā un polītiskā dinamika, straujā technisko zinātņu attīstība, pasaules virskundzības idejas nejēdzīgais fanātisms un totālie meli – viss tas pasauli padarījis par dziļu pretrunu lauku, kuŗā iespiestā vārda loma sakāpināta tā kā vēl nekad.”

Laikraksta Laiks redaktors Kārlis Rabācs, 1949. gada 8. novembrī

Pianiste Guna Kurmis

1952. gada 10. februārī Stokholmā. Gunu Kurmi pēc Alfrēda Kalniņa piemiņas koncerta Koncertnama lielajā zālē ar aplausiem sagaida Reitera kora koristi. Fotogrāfs nezināms. Avots: Pētera Alberta privātais archīvs.

Pēteris Alberts 12.09.2023

Stokholmā dzīvojošai latviešu pianistei jau rit 99. gads. Viņa dzimusi Rīgā jurista, tiesneša, skolotāja, publicista, redaktora un sabiedriskā darbinieka Anša un Zelmas, dzimušas Jansones, ģimenē. Viņa studēja Latvijas Konservatorijā pie profesores Nadeždas Kārkliņas un profesores Ludmilas Gomanes-Dombrovskas klavierklasē (1938-1944). Bez klavierspēles vēsturi, psīcholoģiju un paidagoģiju viņa arī studēja tautas mūzikas zinātni pie profesora Jēkabs Graubiņš, elementārteoriju un solfedžo mācīja docents Pēteris Barisons, harmonijas mācību profesore Elizabete Francmane un docente Lūcija Garūta, un mūzikas vēsturi profesors Jēkabs Vītoliņš.

2023. gada jūlijā Stokholmā. Guna Kurmis. Fotogrāfe Astride Seilere.

Guna Kurmis uz saviem jauniem pleciem viena iznesa profesora Jāzepa Vītola 80. gada dienai veltīto viņa klavierdarbu koncertu Vecajā Ģildē(1943.) Jau Rīgas radiofonā viņa bija soliste (1942-1944).

Bēgļu gaitās Guna Kurmis devās 1945. gada marta sākumā uz Zviedriju kopā ar tēvu. Māte uz Zviedriju tika tikai 1968. gadā. Trimdā viņa studijas papildināja pie profesora Gotfrīda Boona (Gottfrid Boon) Stokholmā (1946-1951) un meistarkursos pie Edvīna Fišera (Edwin Fischer) Lucernā, Šveicē (1953-1954). Viņa ir koncertējusi gan Latvijā, gan Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā un ASV. Viņa ir spēlējusi radiofonā Latvijā, Zviedrijā (no 1945. gada 4. augusta), Dānijā, Vācijā, Polijā un ASV, kā arī latviešu Dziesmu svētkos un Valsts svētku sarīkojumos.

Daudzus gadus Guna Kurmis strādāja kā lektore klavieru pedagogiem Stokholmas Mūzikas Augstskolā (1980-1990), un arī kā privātskolotāja.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Guna Kurmis dibināja (1993) un deviņus gadus bija direktore un mākslinieciskā vadītāja Academia Baltica, kas rīkoja meistarkursus. Sākumā tie tika rīkoti tikai jauniem, apdāvinātiem pianistiem, vēlāk arī stīdziniekiem, no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas un Polijas. Par to viņu apbalvoja ar PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju (1998).

Guna Kurmis ir iespēlējusi skaņu plati par godu Jāņa Mediņa 100 gadu jubilejai un CD ar latviešu komponistu mūziku.

Vēlam Gunai Kurmei veselību un spēku.