Pasniegtas Lielās mūzikas balvas
Māris Binders    15.03.2022

 

8. martā svinīgajā ceremonijā un koncertā Latvijas Nacionājā operā tika paziņoti Lielās mūzikas balvas 2021 laureāti. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, šogad ceremonija iztika bez liekas pompozitātes. Burtiski pāris dienu pirms ceremonijas tika mainīta koncerta programma, pieskaņojoties sabiedrības noskaņojumam dramatisko notikumu ēnā.

 

Pirmo reizi LMB ceremonijas vēsturē neizskanēja komponista Juŗa Karlsona komponētās LMB fanfaru skaņas. Koncertu ieskandināja Artūra Maskata skaņdarbs “Lacrimosa” Latvijas Radio kora, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga, ērģelnieka Aigara Reiņa un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā. Pēc Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas ceremonijā viena aiz otras izskanēja Ukrainas un Latvijas valstu himnas. Koncerta otrajā daļā par ceremonijas dramaturģisko centru kļuva Eiropas Savienības himna – Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas fināls ar Frīdricha Šillera “Oda priekam” tekstu.

 

Vakara vadītāju lomās iejutās diriģents Ints Teterovskis un kino režisore Adriāna Roze. Balvu pasniedzēji bija kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), tēlnieks Gļebs Panteļejevs, dzejnieces Anna Rancāne un Māra Zālīte, komponists Raimonds Tiguls, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, komponists un Sēlijas kultūras lauka kopējs Aigars Godiņš, diriģents Māris Sirmais. Ceremoniju tiešraidē atspoguļoja Latvijas Televīzijas 1. kanals un Latvijas Radio 3 “Klasika”, un ierakstu var atrast portāla lsm.lv archīvā.

 

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “2021. gads. Gads pirms kaŗa. Gads, kuŗā notika mūsu iekšējās cīņas ar pandēmiju un tās izraisītajām sekām, nezaudējot vitāli svarīgo iespēju radīt un plašākai vai šaurākai auditorijai rādīt. Kopīgi paveicām pirmo gaŗo ceļa posmu koncertzāles 37 gadus ilgajā sāgā. Bet nenojautām, ka gluži parasts februāŗa darbdienas rīts mūsu ierasto dzīvi satrieks ar ziņām no Ukrainas un liks mums visu salīdzināt ar “pirms” un “pēc”, pārskatīt vērtību skalu, novilkt stingras robežas un ieraudzīt daudz ko citā gaismā.

 

Mūzika vieno, tā ir valoda, kuŗu saprot bez robežām un sarkanajām līnijām. Lai mūzikas gars spēcina un palīdz tiem, kam tas šobrīd tik nepieciešams!

 

No sirds apsveicu visus “Lielās mūzikas balvas 2021” nominantus un laureātus, kā arī tos, kuŗi aizvadītā gada laikā kalpoja mūzikai, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem!” 

 

 

Katēgorijā “Par mūža ieguldījumu” tika godināti diriģents IMANTS RESNIS un dziedātājs SAMSONS IZJUMOVS.

Diriģents Imants Resnis ir neremdināms latviešu mūzikas patriots, aizrautīgs piemirstu vērtību jaunatklājējs un jaunu ideju rosinātājs. Būtisks posms viņa radošajā dzīvē saistās ar Liepājas Simfonisko orķestri, kuŗa mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta godā Imants Resnis bija no 1992. līdz 2009. gadam. 17 gadu laikā maestro būtiski paplašināja repertuāru un līdztekus koncertiem Liepājā, Rīgā un citās Latvijas pilsētās rēgulāri devās ārzemju viesturnejās, kā arī veica nozīmīgus ieskaņojumus. No bagātīgā devumu klāsta lai te izceļam kaut vai tikai augsti novērtētos Imanta Rešņa vadībā ieskaņotos LSO albumus “Latviešu simfoniskās mūzikas dārgumi” (2001), Jurjānu Andreja mūzikas retumiem veltīto “Mostaties, stabules un kokles!” (2006) un Imanta Kalniņa leģendārās Ceturtās simfonijas oriģinālversijas iemūžinājumu.

 

Imants Resnis ir spilgta personība, kamdēļ nav pārsteigums, ka viņa paustajam viedoklim piemīt spēks sašūpot Latvijas kultūrvidi un rosināt pārmaiņas. 1993. gadā diriģents vēju pilsētā Liepājā aizsāka “Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu”, kuŗā viesojušies ap 170 pianistu no vairāk nekā 30 valstīm, un arī šobrīd, nu jau “Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla” veidolā, šī meistara iedibinātā tradicija turpina būt starp Latvijas svarīgākajiem mūzikas dzīves notikumiem. Uzmirdz zvaigznes, orķestris un festivāls uzņem apgriezienus, un aktualizējas arīdzan jautājums par jaunas un modernas akustiskās koncertzāles nepieciešamību Liepājā. Un, pateicoties tieši Imanta Rešņa iniciatīvai, tā arī top! Vēl pirms Liepājā uzmirdz unikālais “Lielais dzintars”, jaunas koncertzāles gan tiek ieskandinātas Rēzeknē un Cēsīs, bet process ir aizsācies – reģionālās koncertzāles šobrīd ir neatņemami būtiska Latvijas kultūrdzīves un kultūrpolītikas sastāvdaļa.

 

Ilggadējais Latvijas Nacionālās operas solists SAMSONS IZJUMOVS ir viens no izcilākajiem Latvijas baritoniem. Pievienojoties mūsu Baltā nama solistu ansamblim 1978. gadā, viņš uz skatuves aizvadījis jau vairāk nekā četras desmitgades, iemantojot nedalītu publikas atzinību un kritiķu labvēlību, kā arī neviltotu kolēģu cieņu un apbrīnu. Nabuko un Rigoleto, Makbets, Skarpija un Jevgeņijs Oņegins, Tomskis, Šarpless, Amonasro, arī di Poza, Renato un Žoržs Žermons, Boriss Izmailovs, Aļeko un Dēmons – tās ir vien dažas no Samsona Izjumova leģendārajām operlomām. Līdzās tām slavējami arī spilgti sniegumi vokālinstrumentālos opusos, tostarp Mocarta, Verdi un Forē “Rekviēmos”, arī Brāmsa “Vācu rekviēmā” un Orfa Carmina Burana, tāpat izceļamas arī saviļņojošas un atmiņā paliekošas atklāsmes kamermūzikas repertuārā. Par to pārliecinājušies klausītāji ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Nīderlandē, Austrijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Spānijā, Anglijā, Somijā un citviet. 2010. gadā Samsons Izjumovs iecelts par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku, un tieši pirms 25 gadiem viņš jau reiz saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā par Skarpijas lomu Pučīni operā “Toska” un titullomu Verdi operā “Nabuko”, kā arī par izcilu sniegumu agrāk iestudētajās izrādēs (titulloma Verdi operā “Rigoleto”, Žermons Verdi operā “Traviata”).

 

 

Kategorijā “Gada koncerts” laureāts ir 3. septembŗa koncerts Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā “Amao Omi / “Bezjēdzīgais kaŗš”. Koncerta dalībnieki-aktieris Kaspars Znotiņš, Rīgas Saksofonu kvartets, Rīgas Doma koŗa skolas jauktais koris un diriģents Jurģis Cābulis. Rīkotājs – Rīgas Doma koŗa skolas biedrība.

 

Koncertprogramma “Amao Omi | “Bezjēdzīgais kaŗš”” bija kas vairāk par mākslinieciski spilgtu pārdzīvojumu. Mūzikas un rūpīgi izvēlētu literāro lasījumu sintēze sniedza iespēju uz brīdi apstāties un aizmirst ikdienas rūpes, ļaujot aizdomāties par nemainīgi būtiskāko – par mīlestību un mieru, par gaismu un cerību. Mijoties ar fragmentiem no baltkrievu rakstnieces Svetlanas Aleksijevičas romāna “Cinka zēni” meistara Gijas Kančeli monumentālā opusa Amao Omi izjustais lasījums vēl pavisam jauno dziedātāju harmoniskajā saskaņā ar pieredzes bagātajiem skatuves partneriem satricināja līdz sirds dziļumiem. Mierinošu veldzējumu tovakar Torņakalnā dāvāja gruzīnu meistara “gara radinieka” Pēteŗa Vaska trausla klusuma caurvītās “Mīlas dziesmas” un ticības spēku apliecinošais opuss “Klusuma auglis”, kas brīnišķīgi sabalsojās ar Knuta Skujenieka nebrīvē rakstītās dzejas iedvesmoto jaunā latviešu talanta Jēkaba Jančevska emocionāli nospriegoto opusu The Button (“Poga”).

 

Katēgorijā “Par izcilu interpretāciju” balvu ieguva Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga ansamblis un diriģents NORMUNDS ŠNĒ – par komponista Žerāra Grizē skaņdarba Vortex Temporum atskaņojumu.

Leģendārā franču spektrālista Žerāra Grizē monumentālais kamermūzikas opuss Vortex Temporum festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” piedzīvoja izstrādātu un tuvu perfekcijai īstenotu interpretāciju. 29. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga ansamblis (flautiste Egija Sproģe, klarnetists Mārtiņš Circenis, vijolniece Liene Neija-Kalniņa, altists Ivars Brīnums, čellists Kārlis Klotiņš, pianiste Agnese Egliņa) un diriģents Normunds Šnē uzgleznoja pārsteidzošu skaņu un tembru ainavu, burtiski apturot tiešsaistē ritošās minūtes. Tas bija pilnvērtīgs mūzikāls piedzīvojums ekrānu laikmetā, īsts Vortex Temporum jeb “laika viesulis” – intonatīvi blīvs un techniski virtuozs, ritmiski strukturēts, nevainojami koordinēts un konceptuāli meistarīgi izstrādāts atskaņojums.

 

Balvu “Par izcilu sniegumu gada gaŗumā” par koncertiem Rīgas Domā saņēma ērģelnieks AIGARS REINIS. 

Aizvadītajā gadā Rīgas Doms bija viena no ražīgākajām Latvijas mūzikas jaunrades laboratorijām. Liels nopelns tajā Aigaram Reinim, kuŗš 2019. gada sākumā kļuva par Rīgas Doma titulāro jeb galveno ērģelnieku, vienlaicīgi pildot kā katedrāles mūzikas direktora, tā ērģelnieka funkcijas, un aizvien to turpina darīt lieliski. Pērn Rīgas Domā izskanēja daudzu Latvijas komponistu dažādiem sastāviem rakstītu jaundarbu pirmatskaņojumi, tostarp arī paša Aigara sololasījumā, ērģeļduetā ar Ilzi Reini vai saspēlē ar Trio Sensus mūziķiem. Arī katrs Reiņa iniciētais koncerts bija mākslinieciski pārdomāts un augsti profesionāli īstenots. Jau trešo gadu pēc kārtas dievnama velvēs atbalsojās mūsu pašu skaņražu mūzikai veltītais festivāls “Latvijas rudens”, vērienīgs bija arī festivāls “Rīgas Doms 2021”.

 

Katēgorijā “Gada uzvedums” laureāts ir multimediālā monoopera “CILVĒKA BALSS. TELEFONS”. Režisore Sonora Vaice, rīkotājs Operetes teātris.

Multimediālās monooperas pirmizrāde notika 30. jūlijā Alūksnes pilsētas svētkos. Kaut arī tās iestudējumā Operetes teātris bija izvēlējies visai riskantu pieeju, vienai vienīgai personai uzticot gan iestudējuma galveno lomu, gan režiju, Sonora Vaice ar šo “neiespējamo misiju” galā tika spoži. Iestudējums apvienoja divu komponistu stilistiski atšķirīgus darbus – angliski rakstīto Džankarlo Menoti komisko operu “Telefons” un franču valodā izdzīvojamo Fransisa Pulenka psicholoģisko drāmu “Cilvēka balss”. Un šis bija viens no tiem gadījumiem, kad, pat nesaprotot valodu, skatītāji spēja līdzdzīvot galvenajai varonei un dzīvi sajust viņas emocijas. Liels nopelns tajā bija arī multimākslinieces Inetas Sipunovas veidotajai izrādes scēnografijai un to harmoniski papildinošajiem videoelementiem un tērpiem. Lieliskā saspēlē ar neatlaidīgā pielūdzēja lomā šarmējošo Nauri Indzeri uzplauka pieredzes bagātā soprāna pļāpīgās Lusijas tēls, kuŗa balss dzidrumam un vieglumam spilgti kontrastēja tembrāli sabiezinātākos un emocionāli skaudrākos toņos veidotais Pulenka liriskās traģēdijas galvenās varones portretējums. Līdzās niansētajam un rūpīgi pārdomātajam Sonoras Vaices sniegumam uzteicams arī orķestra pilnskaņu meistarīgi aizstājošais pianists Māris Žagars.

 

Nominācijā “Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statuete nonāca čellistes MARGARITAS BALANAS rokās.

Kopā ar māsu un brāli – vijolniekiem Kristīni un Robertu Balanas – spoži aizvadījusi koncertzāles “Cēsis” rezidences gadu, čelliste MARGARITA BALANAS pērn pārsteidza ne vien ar fascinējoši aizrautīgu spēles manieri, krāsām bagātu skanējumu un žilbinošu techniku, bet arī sava repertuāra žanrisko robežu paplašināšanu, ļaujoties džeza un elektroniskās mūzikas vilinājumam. Septembrī festivālā “Čello Cēsis” Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvente šarmēja gan sadarbībā ar skotu komponisti Lūsiju Trīčeri veidotajā programmā “1920”, “gan sajūsmināja ekscentriskā austrieša Frīdricha Gūldas eklektiski kolorītajā koncertžanra darbā, Kārļa Vanaga vadītajā Latvijas Radio bigbendā atrodot temperamentā līdzvērtīgu saspēles partneri. Par māksliniecisku veiksmi izvērtās arī mūziķes satikšanās ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Andri Veismani, oktobrī tiešsaistes koncertā no “Lielā dzintara” Latvijā pirmoreiz atskaņojot Vīnes klasiķu laikabiedra Antona Krafta virtuozo Čellkoncertu.

 

Nominācijā “Gada komponists” laureāta godā tika celts JĒKABS JANČEVSKIS.

Kad ārā valdīja stindzinošs aukstums un ceļošana uz siltajām zemēm bija stipri ierobežota, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā varēja vērot, kā brīnumskaistā daudzveidībā atplaukst eksotisku augu un arī vokālinstrumentālās kamermūzikas ziedi. Kopā ar krāšņu latviešu atskaņotājmākslinieku buķeti šo par “Bo-Tā-Ni-Ku” nodēvēto koncertbrīnumu dāvāja komponists Jēkabs Jančevskis. Arī zviedru ansamblim Norrbotten NEO darinātais jaundarbs Paintings, ko novembrī varēja iepazīt Latvijas Radio 3 “Klasika” translācijā no Zviedrijas, atklāja Jančevska lielisko instrumentālo kamerkrāsu izjūtu, viņam skaņās iespaidīgi pārvēršot trīs Vinsenta van Goga gleznu vērojumus. 

 

Katēgorijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir dziedātājs, bass EDGARS OŠLEJA.

Dziedātājs pērn pārsteidza gan klausītājus, gan mūzikas kritiķus. Oktobra ieskaņā LNSO sezonas atklāšanas koncertā “Kazadesī un Bēthovens” Vīnes klasiķa Devītās simfonijas finālā Edgara sulīgais, skanīgais bass bija kā stipra klints, uz kuŗas balstījās visu solopartiju architektonika. Savukārt decembŗa sākumā Imanta Kalniņa operas “Matīss, kausu bajārs” iestudējumā Liepājas “Lielajā dzintarā” līdz ar Krodzinieka tēlu atklājās arī lieliskā aktiermeistarība, kuŗu papildināja dziedājuma dabiskā atraisītība un vienkāršība. Vien dažas dienas vēlāk koncertzālē ”Cēsis” un Rēzeknes GORĀ kopā ar diriģenta Andra Pogas vadīto LNSO un VAK “Latvija” ieskandinot Egila Siliņa nozīmīgo jubileju, Sergeja Rahmaņinova operas “Aļeko” koncertiestudējumā gados jaunais mākslinieks prasmīgi pārtapa Vecā čigāna tēlā, meistarīgi spējot savas balss tembrālajos krājumos atrast vieda, veca vīra balss siltumu un dziļumu. Un parallēli tam talantīgais dziedonis ar stabiliem un mākslinieciski augstvērtīgiem sniegumiem turpināja pārliecināt arī uz Rīgas un Prāgas opernamu skatuvēm.

 

“Publikas simpātijas” balsojums portālā DELFI norisinājās no 14. februāra līdz 6. martam. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants katēgorijā Gada uzvedums” – audiovizuāls koncertuzvedums “KRASTĀ SAVIĻŅOTS”, mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, rīkotājs – Saulkrastu koris Anima. Svinīgajā ceremonijā portāla DELFI balvu, ko veidojis mākslinieks Gatis Erdmanis, pasniedza iepriekšējo gadu balsojuma uzvarētājs diriģents Kaspars Ādamsons.

 

Saulkrastu koris Anima jau pošas uz XV Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem no 29. jūnija līdz 4. jūlijam ASV, Minesotā. Bet par to citā reizē...