03.10.2013
Septembŗa pēdējā ceturtdienā DVF Straumēnu mājīgajā kafejnīcā sanāca kupls ļaužu pulciņš, piepildot telpu ar priecīgām čalām. Aiz muguras notikumiem bagāta vasara, bija jauki atkal satikties un dalīties pieredzē. Rudens sezonu ievadot, atsākās par tradiciju kļuvušās ikmēneša literāri kultūrālās ceturtdienu pēcpusdienas.
Valdis Auers stāstīja par iepazīšanos un daudzo gadu draudzību ar dzejnieku Olafu Gūtmani, kas bija sākusies 1997. gada novembrī. Toreiz dzejnieks, korbijiešu aicināts, kopā ar dzejnieku Modri Zihmani viesojās Anglijā. Šī rudens programma bija Valda Auera veltījums savam draugam Olafam, kas pagājušā gada 4. decembrī pievienojās to pulkiem, kuŗi jau aiz laika upes.
Valdis pakavējās atmiņās par gadskārtējo tikšanos ar dzejnieku un viņa dzīvesbiedri Velgu Liepājā, zvejnieku mājiņā "Šeri" Jūrkalnē un citur.
Valdis lasīja fragmentus no dzejnieka Dienasgrāmatām un laikabiedru veltījumiem. Nobeigumā Valdis Auers un Ināra Āboliņa lasīja Olafa Gūtmaņa dzejoļus.
Valdim priekšā uz galda bija Olafa Gūtmaņa grāmatas. Goda vietā starp tām pieci biezi sējumi: "Olafs Gūtmanis. Raksti ", izdoti starp 2006. un 2012. gadu. Olafs Gūtmanis ir Liepājas Goda pilsonis, un skaisto, rūpīgi sakārtoto sējumu izdošanu financējušas Liepājas pilsētas un rajona kultūras institūcijas un citi atbalstītāji. "Rakstos" sakopoti dzejoļi un atmiņu stāsti par gaŗajā mūžā piedzīvoto un pārdzīvoto. Olafs Gūtmanis (dzimis 10.01.1927.) ir bijis apbrīnojami stiprs un mērķtiecīgs cilvēks. Jaunības gados divas reizes izsūtīts uz Sibiriju, cīnījies ar tuberkulozi un tomēr ieguvis labu izglītību, arī mūzikā un mākslās. Literārie darbi pauž dziļu pietāti pret dzīvību un dabas krāšņumu un neremdināmu Tēvzemes mīlestību. Olafs Gūtmanis bija Tautas atmodas pirmajās rindās. Jācer, ka Valda Auera sirsnīgie piemiņas vārdi dzejniekam rosinās klausītājus meklēt grāmatu plauktos Olafa Gūtmaņa sacerējumus.
Nākamā tikšanās būs ceturtdien, 31. oktobrī, sākums plkst. 15.00.
Dz.P.
***
Tik pateicīgs es brīžiem esmu
Šai vasarai vēl būt un just
Šīs žilbinošās gaismas spēles,
Vēl blāzmojošos atspulgus.
No tik daudz vasarām tik karstām,
Tik tveicīgām jau krāts un krāts
Tik daudz to žilbinošo mirkļu
No gaismas spēlēm mūžībā.
Tik pateicīgs es esmu Dievam,
Ka piedalos aizvien vēl tā,
Kā svētceļnieks uz rudens pusi
Šai dzimtās zemes vasarā.
Dzintargrauds
Tu esi tāds no jūras tikko nācis,
Ne apslīpēts, ne kādā formā kļauts,
Tik tikko rieta saulē zaigot sācis,
Ar brūno aļģu loku cieši skauts.
Un tavā lāsumā, kas skatus saista,
Kā smalka dzīsla sārta plaisa stīdz
Tur pasvītrots tavs savdabīgais skaistums,
Ar dabas roku tevī ierakstīts.
Simts citu graudu var tev līdzās salikt,
Var tevi slīpēt, formu važās kļaut,
Bet vienmēr savs tu visur spēsi palikt,
Ar sārto plaisu dzidrais dzintargrauds!
Atpakaļ
.jpg)
